ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) otrdien, 4.martā, uzrunā Kongresam paziņoja, ka ir saņēmis vēstuli no Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska, kurā Ukrainas līderis pauž gatavību sēsties pie sarunu galda par Krievijas un Ukrainas karu, ziņo “Reuters”.
“Ukraina ir gatava pēc iespējas ātrāk sēsties pie sarunu galda, lai tuvinātu ilgstošu mieru. Neviens nevēlas mieru vairāk par ukraiņiem,” otrdien sacīja Tramps, citējot vēstuli.
Tramps arī sacīja, ka viņš ir “nopietni diskutējis ar Krieviju” un ir “saņēmis spēcīgus signālus, ka viņi ir gatavi mieram”.
“Vai tas nebūtu skaisti?” viņš sacīja. “Ir pienācis laiks pārtraukt šo neprātu. Ir pienācis laiks apturēt nogalināšanu. Ir pienācis laiks izbeigt šo bezjēdzīgo karu. Ja jūs vēlaties izbeigt karus, jums ir jārunā ar abām pusēm.”
Bija gaidāms, ka Tramps Kongresa runā sīkāk izklāstīs savus plānus attiecībā uz Ukrainu un Krieviju, taču viņš neatklāja nekādas sīkākas detaļas par to, kā viņš plāno izbeigt Eiropas lielāko konfliktu kopš Otrā pasaules kara.
Tramps paziņoja, ka Ukraina ir arī gatava parakstīt ar ASV nolīgumu par minerāliem, kas, kā apgalvo Vašingtona, ir ļoti svarīgs, lai nodrošinātu nepārtrauktu ASV atbalstu Ukrainas aizsardzībai.
Četri avoti aģentūrai “Reuters” norādīja, ka Trampa administrācija un Ukraina plāno parakstīt šo darījumu trešdien apmaiņā pret militāro palīdzību, kuras sniegšanu Tramps ir apturējis. Taču vēlāk otrdien ASV finanšu ministrs Skots Besents (Scott Bessent) telekanālam “Fox News” sacīja: “Nav plānota nekāda parakstīšana,” kā liecina kāda “Fox” reportiera ieraksts vietnē “X”.
Tramps nesniedza sīkāku informāciju par darījumu par derīgajiem izrakteņiem, atstājot tā likteni neskaidru.
BNN jau ziņoja, ka Zelenskis otrdien paziņoja, ka vēlas sakārtot attiecības ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un strādāt Baltā nama saimnieka “stingrā vadībā”, lai nodrošinātu ilgstošu mieru Ukrainā pēc pagājušajā nedēļā notikušās sadursmes ar Trampu Ovālajā kabinetā, ko viņš aprakstīja, kā nožēlas pilnu. Viņš paziņojumā vietnē “X” nepieminēja ASV militāro piegāžu pārtraukšanu.
Iepriekš Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihals paziņoja, ka Ukrainas spēki paši var turēties pret Krievijas karaspēku, taču Kijiva darīs visu iespējamo, lai turpinātu sadarbību ar ASV.
Maskavā Kremlis paziņoja, ka ASV militārās palīdzības pārtraukšana Ukrainai ir labākais iespējamais solis ceļā uz mieru, lai gan Kremlis gaidot Trampa apstiprinājumu šim solim.
ASV demokrāti ir pauduši sašutumu par Trampa pēkšņo pagriezienu Krievijas pusē, kas ir dramatiskākā ģeopolitiskā maiņa paaudžu paaudzēs Vašingtonā, kur abu partiju valdībām kopš pagājušā gadsimta 40. gadiem prioritāte ir bijusi Eiropas aizsardzība no naidīgās Maskavas.
ASV militārās palīdzības pārtraukšana Ukrainai ir palielinājusi spiedienu uz Eiropas sabiedrotajiem palielināt atbalstu. Lielbritānija un Francija, kuru vadītāji nesen apmeklēja Balto namu, ir piedāvājušas palīdzēt nodrošināt iespējamo pamieru ar saviem karavīriem un izstrādājot miera plānu, ko iesniegt ASV.
Reaģējot uz pieaugošajām bažām par drošību, Vācijas politiskie līderi ierosināja izveidot 500 miljardu eiro fondu, lai palielinātu aizsardzības izdevumus, savukārt Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) izklāstīja plānus ES aizsardzībai mobilizēt līdz pat 800 miljardiem eiro. ES valstis ceturtdien rīkos ārkārtas samitu, lai to apspriestu.
Ukraiņi bija pārsteigti, un daudzi šo Vašingtonas rīcību raksturoja kā nodevību. Ukrainas parlamenta Ārlietu komitejas vadītājs Oleksandrs Merežko sacīja, ka tas izskatās tā, it kā Tramps “spiež mūs uz kapitulāciju”.
Lasiet arī: Zelenskis gatavs sadarboties Trampa “stingrā vadībā” ilgstoša miera vārdā
Lasiet arī: Eiropas Komisija prezentē 800 miljardu eiro aizsardzības plānu Eiropai
