Tūrismu ASV gaida tukšāks periods iekšpolitiskās situācijas dēļ, un tagad daļa ceļotāju arī rūpīgi apsver, vai ir saprātīgi doties uz valstīm, kurām ASV administrācija izteikusi kādas draudīgas piezīmes, raksta britu raidorganizācija BBC.
2026.gadam tūrisma jomā ASV bija jābūt īpašam – valsts svin tās leģendārās 66.starpštatu šosejas simtgadi, neatkarības 250.gadadienu un uzņems arī FIFA Pasaules kausa spēles. Normālā situācijā ASV viesnīcu īpašnieki un lidsabiedrību vadītāji jau plati smaidītu, domās skaitot peļņu, tomēr notikumi gada griezumā bijuši tālu no normāliem.
Kopš stāšanās amatā 2025.gadā ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) ar savu administrāciju piemērojuši pamatīgus ievedmuitas tarifus ilggadējiem tirdzniecības partneriem, atkārtoti runājuši par iespēju iegūt valdījumā Grenlandi, iebraucot valstī aizturēti tūristi, veiktas plašas deportācijas operācijas, un drīzumā varētu tikt uzsākta detalizēta ārzemju tūristu sociālo tīklu profilu pārbaude, pirms vispār ļaut viņiem iebraukt valstī.
Ņemot vērā visas nianses, ir valstis, kas jau izdevušas brīdinājumus par ceļošanu uz ASV. Saskaņā ar Pasaules Ceļojumu un tūrisma padomes (WTTC) ziņoto, paredzams, ka ASV uz tūristu skaita samazināšanās rēķina varētu būt 2025.gadā zaudējusi pat 12,5 miljardus dolāru. No 184 WTTC un “Oxford Economics” analizētajām valstīm, ASV varētu būt vienīgā, kuras starptautiskā tūrisma nestie ienākumi 2025.gadā ir samazinājušies. Sāra Kopita (Sarah Kopit) tūrisma industrijas vietnē “Skift” rakstījusi, ka ceļojums uz ASV kādreiz bija sapnis, uz ko tiekties, bet nu daudzi to redz kā politisku aktu, paļaušanos uz likteni, ka tiks ļauta iebraukšana, un kā finansiālu slogu. Vietne ziņojusi, ka 46% no pērn aptaujātajiem ceļotājiem norādīja, ka nevēlas doties uz ASV tieši Trampa dēļ.
Šogad jau dažās nedēļās ASV valdība ir sagūstījusi Venecuēlas līderi, veikusi triecienus pa Karakasu un paziņojusi, ka pagaidām pārvaldīs Venecuēlu; atkal ir izskanējušas runas par Dānijas autonomās teritorijas Grenlandes pievienošanu ASV; Kubai, Irānai, Kolumbijai un Meksikai izteikti draudi pielietot militāru spēku.
Līdz ar to izskatās, ka valdības lēmumi skar ne vien pašas ASV, bet arī tūrisma plūsmu citās valstīs.
Dānijas iedzīvotāja Hītere Storgorda (Heather Storgaard) plānoja februārī apciemot draugus Grenlandē, bet Trampa retorika likusi cītīgāk apdomāt plānu. Viņa gan norādīja, ka joprojām domā par braucienu un to plāno, tikai daudz piesardzīgāk.
Arī Brazīlijā dzīvojošā Džekija Aruda (Jackie Arruda) vēlējās maijā doties uz Grenlandi, bet tagad uzmanīgi seko līdzi situācijai, lai saprastu, vai nevajag atcelt ceļojumu. Aruda sacīja, ka notikumi Venecuēlā parādīja, cik ātri draudi var pārvērsties darbībā. Viņa uzsvēra, ka tad, ja kaut kas notiks, ceļojumu atcels, tomēr esot arī ļoti uztraukusies par Grenlandē dzīvojošo draugu drošību un iespaidu, kādu iespējams ASV iebrukums varētu atstāt uz arktiskās salas iedzīvotājiem un nākotni.
Havanas tūrisma biroja “Cuba Careo Tours” īpašnieks pastāstīja, ka ietekme bija vērojama uzreiz, un ASV administrācijas izteikumi likuši tūristiem apsvērt vēlmi apmeklēt Kubu. Turklāt viņš neredzot iespēju, ka situācija drīzumā varētu uzlaboties, jo tūrisms nemēdz plaukt nedrošos un nestabilos apstākļos.
Savukārt britu tūrisma biroja “Journey Latin America” pārstāve Laura Rendela-Danna (Laura Rendell-Dunn) sacīja, ka
ASV sankcijas pret Venecuēlu pagaidām neesot ietekmējušas rezervācijas ceļojumiem uz Kubu vai Meksiku.
Lai gan katram atsevišķajam ceļotājam varētu būt sarežģīti izvērtēt, cik nopietni jāuztver ASV prezidenta paziņojumi, britu ceļojumu aģentiem un tūroperatoriem lēmuma pieņemšana ir vienkārša. Britu ceļojumu aģentu asociācijas (ABTA) pārstāvis Šons Tiptons (Sean Tipton) norādīja, ka robeža ir nepārprotama – ja Ārlietu ministrija aicina neceļot uz konkrēto valsti, nevienam neieteiks turp doties. Tas esot jautājums par rūpēm par drošību – ja kāds ceļo pret Ārlietu ministrijas ieteikumiem, arī ceļojumu apdrošināšana nav spēkā. Pašlaik ir ieteikts nedoties uz Venecuēlu un Irānu, un izdots brīdinājums apmeklēt Kolumbiju un Meksiku tikai nepieciešamības gadījumā. Grenlande sarakstos nav iekļauta. Tikmēr ASV valsts departamenta ieteikumi par ceļošanu uz Meksiku variē atkarībā no reģiona, dodoties uz Kubu un Grenlandi jāievēro pastiprināta uzmanība; ceļojumus uz Kolumbiju būtu nopietni jāapsver, savukārt Irānu ieteikts neapmeklēt.
Grenlandes gadījumā ceļojumu aģente Inga Rosa Antonidotira (Inga Rós Antoníusdóttir), kurai ir plaša pieredze darbā arktiskajos un ziemeļu reģionos, norādīja, ka tas, vai mediju pievērstā uzmanība ir laba vai slikta, ir atkarīgs no tā, kā tūrisma industrija izmantos šo uzmanību. Viņa sacīja, ka tādiem galamērķiem kā Grenlande pastiprinata mediju uzmanība patiesībā var piesaistīt interesi, un to var izmantot, lai pastāstītu par unikālo kultūru, dabu un vēsturi.
Teherānas tūrismas biroja “Surfiran” izpilddirektors Mahdi Ešragi sacīja, ka Trampa paziņojumi par militāro iejaukšanos nav patiesais iemesls tūrisma plūsmas apsīkumam. Viņaprāt, tūristu skaits samazinājies jau kopš brīža, kad ASV 2018.gadā izstājās no kodollīguma, un nav saistīts ar reakciju uz pašreizējo politisko retoriku.
Tūrisma industrijā daudz nosaka uztvere. Mazāk nekā divus gadus pēc tam, kad ASV tika nosaukta kā viens no iecienītākajiem tūristu galamērķiem, valsts saskaras ar to, kas notiek, ja ceļotājiem šķiet, ka risks neatsver ieguvumu. Lai gan ir par ātru secināt, vai ceļotāji atteiksies doties uz valstīm, kuras nokļuvušas ASV valdības uzmanības lokā, janvāra pirmās nedēļas noteikti parādījušas, ka apstākļi var mainīties ļoti strauji.
Lasiet arī: Krievijas ĀM: Lietuvu par savu mērķi noskatījis Antikrists