ASV valsts sekretārs Marko Rubio (Marco Rubio) atzinis, ka Grenlande “pagaidām” ir Dānijas sastāvā, tomēr lika noprast, ka Vašingtona joprojām ir iesaistīta sarunās par arktiskās salas nākotnes lomu rietumu drošībā, raksta “Politico.”
Liecinot Pārstāvju palātas Ārlietu komisijā Rubio izvairījās no tiešas atbildes uz jautājumu, vai Vašingtonai ir jāiegūst savā pakļautībā teritorija NATO, lai to aizsargātu, tā vietā norādot uz sarunām ar Grenlandi un Dāniju par salas lomu kolektīvajā aizsardzībā. Valsts sekretārs sacīja, ka pašlaik notiek sarunas par salas izmantošanu kolektīvajai aizsardzībai, un nodēvēja salu par svarīgu punktu pretraķešu aizsardzībā. Viņš izteica prognozi, ka sarunas varētu nest “diezgan labas ziņas.”
Rubio izteikumi sekoja drīz pēc tam, kad Dānijas premjerministre Mete Frederiksena (Mette Frederiksen) atklāja jaunās valdības sastāvu. Amatā palicis arī Dānijas ārlietu ministrs Dānijas ārlietu ministrs Larss Loke Rasmusens (Lars Løkke Rassmusen), un
sagaidāms, ka viņš būs galvenais Kopenhāgenas pārstāvis sarunās ar Vašingtonu par Grenlandi.
ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) paziņojumi par plāniem pārņemt Grenlandi šogad janvārī satricināja Eiropas sabiedrotos, un lika Grenlandei sagatavot aizsardzības plānus, ja īstenotos sliktākais scenārijs, un amerikāņi mēģinātu salu pārņemt, izmantojot militāru spēku.
Attiecības NATO dalībvalstu starpā vēl vairāk pasliktinājās, kad ASV un Izraēla februāra pēdējā dienā sāka triecienus pret Irānu, un vairākas Eiropas galvaspilsētas atteicās Trampam sniegt militāru atbalstu. Aprīlī Tramps izteica ideju, ka ASV varētu izstāties no NATO, un maija sākumā pavēlēja no Vācijas izvest tur izvietotos 5000 amerikāņu karavīrus. Uz šādu notikumu fona Rubio nodēvējis 24. – 26.jūnijā plānoto samitu Hāgā par nozīmīgu brīdi, paredzot, kas tas varētu kļūt par vissvarīgāko samitu alianses vēsturē.
Lasiet arī: ASV viceprezidents: Eiropa neatzīst, no kā atteikusies Grenlandē