ASV valsts sekretārs Marko Rubio (Marco Rubio) informējis, ka notiek aktīvs darbs pie jautājuma par Donbasa reģiona teritoriālo piederību, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Rubio Ukrainas un Krievijas radikāli atšķirīgo viedokli par Donbasā esošo Doneckas apgabalu nodēvēja par galveno atlikušo problēmjautājumu, un sacīja, ka to ir ļoti grūti risināt. Krievijas diktators Vladimirs Putins regulāri atkārto, ka Maskava paņems visu Donbasa reģionu ar spēku, ja Kijiva no tā neatteiksies miera līguma ietvaros. Pašlaik Krievijas spēki kontrolē apmēram 90% reģiona.
Kijiva savukārt norādījusi, ka negrasās Maskava uzdāvināt teritoriju, ko tā nav spējusi ieņemt. Arī sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka ukraiņi nevēlas atdot krieviem daļu no valsts teritorijas.
Rubio sacīja, ka tā ir plasa, ko vēl jāšķērso, bet vismaz esot izdevies samazināt problēmjautājumu skaitu līdz vienam centrālajam punktam, kas gan būšot ļoti sarežģīts.
Putins pieprasījis, lai Ukraina atsakās no piektdaļas Doneckas teritorijas, kas joprojām ir tās pārvaldībā
– tie ir apmēram 5000 kvadrātkilometri, un šī prasība ir pamatīgs klupšanas akmens sarunu gaitā. Lielāka daļa pasaules valstu atzīst Donecku kā Ukrainas daļu, savukārt Kremlis uzstāj, ka apgabals esot Krievijas vēsturisko zemju daļa.
Rubio norādīja, ka 1.februārī sarunu nākamajā kārtā varētu piedalīties arī ASV pārstāvji, tomēr tie nebūšot Stīvs Vitkofs (Steve Witkoff) un Džareds Kušners (Jared Kushner). Sarunas 25.janvārī, kas bija viena no retajām reizēm, kad aci pret aci tikās Ukrainas un Maskavas sūtņi, noslēdzās bez rezultāta, tomēr abas puses norādīja, ka ir atvērtas dialogam.
Kijiva izjūt arvien lielāku spiedienu no ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) administrācijas puses, kas prasa atteikties no teritorijas un atdot to krieviem. Rubio piebilda, ka drošības garantijas ir izstrādātas, un tām piekritušas gan ASV, gan Ukraina, un uzsvēra, ka garantijas stāsies spēkā tad, kad karš būs beidzies.
Lasiet arī: Avoti: Vispirms miera līgums, tikai tad drošības garantijas