Trampa īpašais sūtnis Ukrainas un Krievijas jautājumos Kīts Kellogs (Keith Kellogg) intervijā sacīja, ka Ukrainas prezidenta un parlamenta vēlēšanas, kas 2024.gadā nenotika kara stāvokļa dēļ, “ir jārīko”, it īpaši, ja Kijiva tuvākajos mēnešos spēs vienoties ar Krieviju par pamieru, sestdien, 1.februārī, ziņo “Reuters“.
“Vairumā demokrātisku valstu kara laikā notiek vēlēšanas. Manuprāt, ir svarīgi, lai tās to darītu,” sacīja Kellogs. “Es domāju, ka tas nāk par labu demokrātijai. Tas ir stabilas demokrātijas skaistums, proti, ka ir vairāk nekā viena persona, kas potenciāli var kandidēt.”
Gan Tramps, gan Kellogs ir paziņojuši, ka viņi strādā pie plāna, kā pirmajos jaunās administrācijas darbības mēnešos panākt vienošanos, lai izbeigtu visaptverošo karu, kas izcēlās līdz ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu 2022.gada februārī.
Viņi ir snieguši maz informācijas par savu stratēģiju, kā izbeigt asiņaināko konfliktu Eiropā kopš Otrā pasaules kara, kā arī par to, kad viņi varētu atklāt šo plānu.
Trampa plāns joprojām tiek izstrādāts, un vēl nav pieņemti nekādi politiski lēmumi, taču Kellogs un citas Baltā nama amatpersonas pēdējās dienās ir apspriedušas, kā panākt, lai Ukraina piekristu vēlēšanām kā daļai no sākotnējā pamiera ar Krieviju, sacīja divi avoti un bijusī ASV amatpersona, kas ir informēta par vēlēšanu priekšlikumu un šīm sarunām. Amatpersonas vēlējās palikt anonīmas, lai apspriestu sensitīvo informāciju.
Trampa amatpersonas arī spriež, vai pieprasīt sākotnēju pamieru, pirms mēģināt panākt pastāvīgāku vienošanos. Ja Ukrainā notiktu prezidenta vēlēšanas, to uzvarētājs varētu būt atbildīgs par sarunām ar Maskavu par ilgtermiņa vienošanos, norādīja avoti.
Taču Zelenska padomnieks komunikācijas jautājumos Dmitrijs Ļitvins svētdien sacīja, ka “ja Trampa plāns ir tikai pamiers un vēlēšanas, tad tas ir neveiksmīgs plāns – Putinu nenobiedēs tikai šīs divas lietas,” viņš sacīja aģentūrai “Reuters” rakstiskā paziņojumā, piebilstot, ka nepieciešama plašāka informācija.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paziņojis, ka Ukraina šogad varētu rīkot vēlēšanas, ja beigsies karadarbība un tiks sniegtas stingras drošības garantijas, lai atturētu Krieviju no karadarbības atjaunošanas.
Kijivas augsta ranga padomnieks un Ukrainas valdības avots sacīja, ka Trampa administrācija vēl nav oficiāli pieprasījusi Ukrainai līdz gada beigām rīkot prezidenta vēlēšanas.
Ukrainas tiesību akti skaidri aizliedz rīkot prezidenta un parlamenta vēlēšanas kara stāvokļa apstākļos.
ASV ar Zelenska komandu apsprieda vēlēšanas 2023. un 2024.gadā, norādot, ka tās ir svarīgas demokrātijai. Ukrainas amatpersonas ir uzstājīgi noraidījušas vēlēšanu rīkošanu, apgalvojot, ka vēlēšanas varētu sašķelt valsti un pieļaut Krievijas iejaukšanos, norādīja amatpersonas.
Vaicāts par to, ko aģentūrai “Reuters” pavēstīja bijusī Rietumu amatpersona un vēl divi cilvēki, kas ir pazīstami ar šo jautājumu, Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja: “Mūsu rīcībā šādas informācijas nav.”
Taču pirmdien Kremlis paziņoja, ka vēlēšanas Ukrainā ir nepieciešamas leģitimizācijai.
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs, kuru 27.janvārī citēja ziņu aģentūra “Interfax”, sacīja, ka tiešie kontakti starp Maskavu un Trampa administrāciju vēl nav uzsākti.
Krievijas Ārlietu ministrija apgalvo, ka tā joprojām gaida, kad ASV apstiprinās tās jauno kandidātu Maskavas vēstnieka amatam Vašingtonā.
Putins ir publiski paziņojis, ka neuzskata Zelenski par leģitīmu līderi, lai gan viņš tikmēr varētu piedalīties sarunās, ar noteikumu, ka vispirms viņš atsauc 2022.gadā parakstīto dekrētu, kas aizliedz sarunas ar Krieviju tik ilgi, kamēr pie varas ir Putins.
Ukrainas valdības avots sacīja, ka Putins izmanto šo vēlēšanu problēmu kā viltus ieganstu, lai kavētu gaidāmās sarunas.
“(Viņš) gatavo lamatas, apgalvojot, ka, ja Ukrainā nenotiks vēlēšanas, viņš vēlāk varēs ignorēt jebkādas vienošanās,” sacīja avots.
Bijusī ASV amatpersona pauda bažas par ASV centieniem panākt vēlēšanas, sakot, ka karastāvokļa atcelšana varētu ļaut mobilizētajiem karavīriem pamest armiju, izraisītu naudas masveida aizplūšanu un pamudinātu lielu skaitu vīriešu, kas ir iesaukšanas vecumā, pamest valsti.
Avots norādīja, ka tas varētu izraisīt arī politisko nestabilitāti, jo Zelenskis kļūtu par vājo posmu, kas vājinātu viņa varu un ietekmi un veicinātu potenciālo pretendentu cīņu.
Ja Tramps izdarīs spiedienu uz Zelenski, piespiežot viņu piekrist vēlēšanām, Vašingtona šādi atbalstīs Putina nesenos paziņojumus, kuros viņš apšauba Ukrainas līdera leģitimitāti, sacīja bijusī Rietumu amatpersona.
“Tramps, manuprāt, reaģē uz… Krievijas atgriezenisko saiti,” sacīja amatpersona. “Krievija vēlas, lai Zelenskis pārtrauktu savu darbību.”
Dažas ASV amatpersonas šaubās, vai drīzumā tiks noslēgts miera līgums vai notiks vēlēšanas, jo īpaši tāpēc, ka abas puses, šķiet, nav vienisprātis par to, kā sākt oficiālas sarunas.
Krievija apgalvo, ka Putins ir atvērts sarunām, bet bijušais ASV vēstnieks Ukrainā Viljams Teilors (William Taylor) sacīja, ka Putins nav izrādījis gatavību nopietnām sarunām.
Zelenskis tikmēr vēlas, lai jebkura vienošanās būtu daļa no ASV un Eiropas drošības garantijām, tostarp ārvalstu militāro spēku izvietošanu frontes līnijās, lai nodrošinātu, ka Krievija ievēro pamieru.
