VSD vadītājs sola atklāt Krievijas sankciju apiešanas shēmas; finanšu ministra vietnieks atkāpās no amata saistībā ar apsūdzībām par prokrieviski noskaņotu viedokļu paušanu
PTO atkārtoti atliek lietu par Ķīnas noteiktajiem tirdzniecības ierobežojumiem Lietuvai
Pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) otro reizi apturēja lietu par iespējamiem tirdzniecības ierobežojumiem, ko Ķīna uzlikusi Lietuvai, ceturtdien, 30.janvārī, paziņojumā norādīja PTO. Lieta tika apturēta 27.janvārī. Par šo ziņu pirmā ziņoja aģentūra “Bloomberg”. Lieta tika atkārtoti apturēta, jo komisijas juristiem joprojām ir grūti pierādīt, ka Ķīna ir noteikusi ierobežojumus Lietuvas precēm. Tāpat kā pirmās apturēšanas gadījumā lietu var apturēt uz gadu, un, ja to neatjaunos, tiesvedība tiks izbeigta. Pēc Taivānas pārstāvniecības atvēršanas Lietuvas galvaspilsētā, kas bija daļa no Viļņas centieniem stiprināt saites ar Taivānu, Ķīna 2021.gadā pazemināja diplomātiskās attiecības ar Lietuvu un, kā apgalvo Viļņa, noteica tirdzniecības ierobežojumus.
Prezidents neredz perspektīvas valdošajai koalīcijai ar Žemaitaiti
Valsts prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) ceturtdien, 30.janvārī, pauda šaubas par pašreizējās valdošās koalīcijas, kurā ietilpst arī Remigija Žemaitaiša (Remigijus Žemaitaitis) vadītā partija “Nemunas rītausma”, pastāvēšanas perspektīvām. Viņa komentārs izskanēja, kad turpinās vārdu apmaiņa starp Žemaitaiti un Seima priekšsēdētāju Sauļu Skverneli (Saulius Skvernelis), vēl viena valdošā bloka partnera – partijas “Lietuvas vārdā” – līderi. Viņu pēdējā saķeršanās bija par Lietuvas plāniem palielināt aizsardzības izdevumus. Pēc Skverneļa domām Žemaitaitis, tiekoties ar vēlētājiem, izplata dezinformāciju, runājot par plānotajiem aizsardzības finansējuma avotiem un kritizējot prezidentu. Skvernelis uzskata, ka šādi izteikumi neatbilst koalīcijas līgumam un gaida, kad lielākais koalīcijas partneris Lietuvas Sociāldemokrātiskā partija sasauks koalīcijas padomes sēdi.
Lietuva nosūta Ukrainai tuvas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas
Lietuva ir nosūtījusi Ukrainai tuvas darbības rādiusa pārnēsājamās pretgaisa aizsardzības sistēmas ar raķetēm, ceturtdien, 30.janvārī, paziņoja Aizsardzības ministrija. Sistēmas, kas paredzētas Ukrainas bruņotajiem spēkiem, tika piegādātas valstij pagājušās nedēļas beigās. Ministrija norādīja, ka šogad militārā palīdzība Ukrainai būs vērsta uz pretgaisa aizsardzību, munīciju, droniem un dronu traucēšanas iekārtām, turklāt palīdzība veicinās arī Lietuvas aizsardzības rūpniecības attīstību. Lietuva arī plāno atbalstīt Ukrainas aizsardzības nozari, finansējot vietējo ieroču ražošanu. Kopš 2022.gada februāra, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu, Lietuva ir sniegusi Ukrainai militāro palīdzību vairāk nekā 767 miljonu eiro apmērā.
Ukrainas uzņēmums “Kormotech” Lietuvā būvēs rūpnīcu par 60 miljoniem eiro
Ukrainas mājdzīvnieku barības ražotājs “Kormotech” paplašinās savu ražošanu Lietuvas Ķēdaiņu brīvajā ekonomiskajā zonā (FEZ), februāra sākumā uzsākot jaunas ražotnes būvniecību par 60 miljoniem eiro, un plāno izveidot aptuveni 200 jaunas darba vietas, ceturtdien, 30.janvārī, paziņoja uzņēmums. Uzbūvējot 19 500 kvadrātmetru lielu administratīvo, noliktavas un ražošanas ēku, uzņēmums trīskāršos mitrās suņu un kaķu barības ražošanu no 22 000 līdz 60 000 tonnu gadā. Uzņēmums “Kormotech”, kas tika dibināts 2003.gadā Ļvovā, savu pirmo mājdzīvnieku barības ražotni Ķēdaiņu FEZ uzsāka 2020.gadā, un tajā strādā 175 darbinieki.
ERAB aizdod 18 miljonus eiro “Eika” biznesa centra attīstībai
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) aizdevusi 18 miljonus eiro “Eika Group” biznesa centra “Jasinskio 2” attīstībai Viļņā, kas ir projekts vairāk nekā 30 miljonu eiro vērtībā, trešdien, 29.janvārī, paziņoja uzņēmums. ERAB finansēs 60% no projekta izmaksām. Šis būs pirmais “Eika Group” un ERAB sadarbības projekts. ERAB nekustamā īpašuma un tūrisma direktors Vlaho Kojakovičs sacīja, ka “Jasinskio 2” atbilst bankas nekustamā īpašuma stratēģijai 2025.-2029.gadam, kuras prioritātes ir ilgtspējīga būvniecība, inovācijas un pilsētu atjaunošana.
Lietuva ievēros ES nostāju Grenlandes jautājumā
Lietuva neizvēlas nevienu pusi, bet pieturēsies pie kopējās Eiropas Savienības (ES) nostājas Grenlandes jautājumā, trešdien, 29.janvārī, paziņoja Seima Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Remigijs Motuzs (Remigijus Motuzas), ņemot vērā ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) draudus pārņemt kontroli pār Dānijas autonomo teritoriju. Situācija ir diezgan jutīga un sarežģīta, sacīja Motuzs, jo gan ASV, gan Dānija Lietuvai ir ļoti svarīgi partneri. Uzstājoties dienas sākumā, ārlietu ministrs Ķēstutis Budris (Kestutis Budrys) sacīja, ka Lietuva arī nedrīkst nostāties nevienas no iesaistīto pušu pusē saskaņā ar NATO līguma 1.pantu, kas nosaka, ka sabiedrotie apņemas visus starptautiskos strīdus risināt miermīlīgā ceļā.
Lietuva uz laiku aptur otro jūras vēja ģeneratoru parka konkursu
Valdība otrdien, 28.janvārī, apstiprināja, ka uz laiku tiek apturēts Lietuvas otrā jūras vēja ģeneratoru parka Baltijas jūrā būvniecības konkurss, lai pārskatītu tā nosacījumus un nodrošinātu, ka topošais vēja ģeneratoru parks pēc iespējas mazāk ietekmētu elektroenerģijas cenas. Pagājušajā nedēļā enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns (Žygimantas Vaičiūnas) paziņoja, ka gadījumā, ja parlaments apstiprinās izmaiņas konkursa noteikumos, izsoli varētu pārcelt uz aprīli, un uzvarētājs tiks paziņots līdz gada beigām. Saskaņā ar ministra teikto konkursa nosacījumu pārskatīšanas mērķis būtu panākt līdzsvaru starp projekta pievilcību potenciālajiem attīstītājiem un ieguvumiem patērētājiem, kā arī samazināt valsts stimulus. Ministrs ir vairākkārt paziņojis, ka, ņemot vērā tirgus pārmaiņas un jūras vēja enerģijas augstākas izmaksas salīdzinājumā ar enerģijas ražošanu uz sauszemes, otro jūras vēja parku nevajadzētu attīstīt par tādu cenu, kas kļūtu par “slogu patērētājiem”.
VSD vadītājs sola atklāt Krievijas sankciju apiešanas shēmas
Lietuvas izlūkdienests atklās shēmas, kā Lietuvā apiet spēkā esošās pret Krieviju vērstās sankcijas, un tajās iesaistītās personas tiks sodītas un izjutīs “lielu kaunu”, otrdien, 28.janvārī, paziņoja Valsts drošības departamenta (VSD) vadītājs Darjus Jaunišķis (Darius Jauniškis). Pēc viņa vārdiem, paņēmieni, kā apiet sankcijas, kļūst arvien izsmalcinātāki, jo pret Krieviju vērstie ierobežojumi darbojas, proti, Krievijai ļoti nepieciešamas Rietumu tehnoloģijas. Viņš sacīja, ka Lietuvas uzņēmumi dažkārt ir iesaistīti sankciju apiešanā, taču sīkākus datus nesniedza, norādot, ka notiek izmeklēšana.
Par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētais izliekas akls
Par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētais Lietuvas iedzīvotājs Eduards Manovs (Eduard Manovas) izliekas akls un, ka viņam ir citas veselības problēmas, otrdien, 28.janvārī, paziņoja Lietuvas Valsts drošības departamenta (VSD) direktors Darjus Jaunišķis. Manovs un viņa advokāts ir izmantojuši viņa veselības problēmas kā pamatu, lai lūgtu tiesu piemērot viņam tādu brīvības atņemšanas līdzekli, kas ir mazāk ierobežojošs. Jaunišķis saka, ka Manova izlikšanās liek viņam smaidīt. Manova lūgums piemērot viņam vieglāku apcietinājuma līdzekli galu galā tika noraidīts, un Šauļu apgabaltiesa pirmdien sāka izskatīt viņa lietas. Tā tiks izskatīta aiz slēgtām durvīm. VSD priekšnieks atturējās komentēt, vai Krievija ir sazinājusies ar Lietuvas amatpersonām par iespēju apmainīt Manovu pret kādu no Krievijā ieslodzītajiem Lietuvas vai Rietumu pilsoņiem. Vīrietis tika aizturēts 2024.gada janvārī, un pie viņa tika atrasts spiegošanas aprīkojums.
Finanšu ministra vietnieks atkāpjas no amata pēc kritikas par prokrievisku nostāju
Finanšu ministra vietnieks Valentīns Gavrilovs, kura darbība tika apšaubīta sakarā ar prokrieviskajiem uzskatiem, otrdien, 28.janvārī, paziņoja, ka atkāpjas no amata. “Bezgalīgās diskusijas un šaubas par manām spējām pildīt savus pienākumus neveicina efektīvu ministrijas darbu. Tāpēc esmu nolēmis atkāpties no finanšu ministra vietnieka amata,” viņš rakstīja sociālajā tīklā “Facebook”. Gavrilovs pirmo reizi saskārās ar kritiku janvāra sākumā, kad plašsaziņas līdzekļi izcēla viņa ierakstus “Facebook”, kuros viņš dalījās ar attēliem no 9.maija Uzvaras dienas svinībām Viļņā un atbalstīja aicinājumus pārtraukt Astravjecas atomelektrostacijas blokādi Baltkrievijā un nepalielināt militāro finansējumu. LRT ziņoja, ka viņam bija konts Krievijas sociālajā platformā “VKontakte”, kurā viņš dalījās ar Padomju Savienību slavinošu dziesmu sarakstu.
Lietuva ziņo par pirmo putnu gripas gadījumu šogad
Lietuvā ir apstiprināts šogad pirmais putnu gripas gadījums savvaļas dzīvniekiem, pirmdien, 27.janvārī, paziņoja valsts Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Pagājušajā piektdienā vīruss tika konstatēts mirušam savvaļas gulbim, kas atrasts Alītas dienvidu rajonā. Pēc PVD direktora vietnieka Pauļa Busauska (Paulius Busauskas) teiktā, maigā ziema un temperatūras paaugstināšanās palielina risku, ka slimība izplatīsies straujāk.
SVF misija sāk darbu Viļņā
Pirmdien, 27.janvārī, Viļņā darbu sāka Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) eksperti, lai novērtētu Lietuvas ekonomisko situāciju un perspektīvas. SVF komanda tikās ar parlamenta deputātiem, valdības, prezidenta biroja, Lietuvas centrālās bankas, Valsts kontroles un citu valsts iestāžu amatpersonām, kā arī ar sociālo partneru un privātā sektora pārstāvjiem. Misija beidzās piektdien, 31.janvārī.
