Bulgārijas prezidents Rumens Radevs 19.janvārī paziņojis par atkāpšanos, liekot uzvirmot spekulācijām, ka viņš plāno dibināt jaunu partiju, lai piedalītos gaidāmajās ārkārtas vēlēšanās, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Radevs, kuram amatā bija jāatrodas līdz 2027.gada janvārim, norādīja, ka 20.janvārī iesniegs demisijas pieteikumu. Ja tas tiks apstiprināts, viņa vietu līdz prezidenta vēlēšanām novembrī ieņems Bulgārijas viceprezidente Iliana Jotova.
Radevs izrādījis skepsi par valsts pievienošanos eirozonai, un ieņēmis Kremlim draudzīgu pozīciju jautājumā par karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju. Viņu pirmo reizi ievēlēja 2016.gadā, un pēc tam atkārtoti 2021.gadā. Politiķis jau ilgstoši spēlējies ar domu par jaunas partijas izveidošanu, lai cīnītos ar korupciju un ienestu stabilitāti Eiropas Savienības trūcīgākajā valstī. Viņš uzrunā sacīja, ka šodienas politiķi ir nodevuši bulgāru cerības.
Bulgārijas prezidents atkāpies laikā, kad valstī jau gadiem valda politiskā krīze, un tagad gaidāmas jau astotās vēlēšanas četru gadu laikā. Izteikti sadrumstalotais parlaments rada situāciju, kurā vēlēšanu uzvarētāji nevar nodrošināt vairākumu un nespēj izveidot noturīgu koalīciju. Pēdējā valdība, kas atkāpās decembrī, pie varas bija nepilnu gadu.
Tā kā neviens no uzrunātajiem politiķiem neuzņēmās veidot jaunu valdību, tuvākajā laikā gaidāmas kārtējās vēlēšanas.
Radevs nav komentējis iespējamību veidot jaunu politisko spēku, un nav skaidrs, vai viņš to plāno darīt vēl pirms gaidāmajām vēlēšanām. Tomēr Demokrātijas pētījumu centra pētnieks Tihomirs Bezlovs norādīja, ka šī varētu būt laba izdevība Radevam kļūt par glābēju haosa vidū. Vēlētāju ticība pašreiz parlamentā esošajiem politiskajiem spēkiem, kurus lielā mērā veido politiskie veterāni, viņu vidū arī bijušais premjerministrs Bojko Borisovs, ir iedragāta. Nesen veiktā “Alpha Research” aptauja liecina, ka vēlētāji ir vīlušies politiķos un atbalstītu jaunu partiju.
Eksperti gan norādījuši, ka, par spīti sabiedrības atbalstam, Radevs diez vai iegūs vairākumu, ja nodibinās jaunu partiju un startēs vēlēšanās. Saskaņā ar aptauju datiem, Radevs varētu iegūt starp 20 un 35% balsu, kas nozīmē, ka būtu jāmeklē koalīcijas partneri, kas varētu būt reformistu PP-DB partija. Tomēr šādā variantā ir daudz neskaidrību – iespējamā koalīcijas partnere, visticamāk, nebūtu sajūsmā par Radeva prokremlisko nostāju un eiroskeptismu.