Bulgārijas otra lielākā parlamentārā grupa PP-DB noraidījusi prezidenta aicinājumu veidot jaunu valdību, un tas ievērojami palielinājis iespējamību, ka valstī nāksies izsludināt ārkārtas vēlēšanas, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Premjerministra Rosena Žeļazkova vadītā valdība atkāpās 11.decembrī pēc tam, kad Bulgārijā vairākas nedēļas norisinājās protesti pret korupciju un 2026.gada budžetu, kas paredzēja vairāku nodokļu paaugstināšanu. Rosena valdība sāka darbu vien 2025.gada janvārī, un cerēja vismaz sagaidīt eiro ieviešanu 2026.gada 1.janvārī, tomēr nolēma piekāpties sabiedrības un prezidenta prasībai atkāpties.
Saskaņa ar konstitūciju, Bulgārijas prezidents Rumens Radevs vispirms 12.janvārī piedāvāja jaunās valdības veidošanu uzņemties parlamenta lielākajai politiskajai grupai, konservatīvajiem GERB-SDS, bet tā atteicās no šī uzdevuma.
14.janvārī arī PP-DB, kas vēlas veidot ciešāku sadarbību ar Eiropas Savienību, noraidīja Radeva piedāvājumu.
Tagad sagaidāms, ka Radevs dos iespēju valdību veidot citai partijai, un, ja arī tā atteiksies, viņam būs jāizsludina ārkārtas vēlēšanas. Tā četru gadu laikā būs jau astotā reize, kad vēlētāji Bulgārijā dodas uz balsošanas kabīnēm.
Par spīti politiskajai nesatbilitātei, Bulgārija 1.janvārī, kā tas bija paredzēts, pievienojās eirozonai. Tomēr, lai piesaistītu ES fondu līdzekļus brūkošajai infrastruktūrai, ļautu ienākt ārvalstu investīcijām un atbrīvotos no korupcijas, nepieciešama stabila politika.
GERB-SDS koalīcija uzvarēja pēdējās vēlēšanās 2024.gada oktobrī, tomēr darbu sāka vien 2025.gada sākumā pēc mēnešiem ilgām sarunām, un arī tad bija nepieciešams atbalsts no citām sašķeltā parlamenta partijām.
Lasiet arī: Bulgārijas valdība atkāpjas; priekšā neskaidrs politiskais periods