“Pārvēlētais” Krievijas prezidents Vladimirs Putins vismaz 31,6 miljonus balsu saņēmis pateicoties falsifikācijai, tas ir, apmēram puse balsu par viņu bija viltotas, izpētījis medijs Novaja Gazeta Europe.
Tas ir rekordliels viltotu balsu apjoms Krievijas prezidenta vēlēšanās. Vēlēšanu urnās iemests tik daudz viltotu balsu, ka ar statistikas metodēm noteikt “godīgo” balsojumu ir praktiski neiespējami, norāda medijs.
Izmantojot matemātiķa Sergeja Špilkina metodi, “Novaja Gazeta Europe” aprēķināja “anomālo” balsu skaitu pēdējās vēlēšanās. Aprēķinā tika izmantoti dati, kas balstīti uz 97% Centrālās vēlēšanu komisijas apstrādāto protokolu, ko apkopojis kanāls “Nevibori” (“Nevēlēšanas” – tulkojumā no krievu valodas).
Vēlēšanās piedalījās 74,5 miljoni vēlētāju. 64,7 miljoni no tiem, pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, balsoja par Putinu.
Špilkina metode atklāj, cik balsis uzvarētājam tika “pievienotas”, aizpildot viltotus biļetenus un pārrakstot gala protokolus.
Lai to izdarītu, balsu sadalījums par dažādiem kandidātiem tiek salīdzināts ar aktivitāti katrā atsevišķā vēlēšanu iecirknī. Ja vēlēšanas būtu godīgas, sadalījumam starp vadošo kandidātu un visiem pārējiem kandidātiem vajadzētu būt identiskiem, tas ir, atšķirties tikai absolūtajā vērtībā atšķirīgā balsu skaita dēļ, nevis formā. Taču viltotu balsu pievienošana vienam no kandidātiem ietekmēja sadalījumu: palielināja gan vēlēšanu aktivitāti, gan rezultātu.
Kā vēstīts, pamatojoties uz 100% biļetenu pārbaudes rezultātiem, Putins saņēmis 87,28% balsu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati. Centrālā vēlēšanu komisija paziņojusi par rekordlielu līdzdalību prezidenta vēlēšanās mūsdienu Krievijas vēsturē. Kā informēja komisijas vadītāja Ella Pamfilova, kopumā vēlēšanu iecirkņos ieradās vairāk nekā 87,1 miljons pilsoņu, kas ir 77,44% vēlētāju. Turklāt tika norādīts, ka Krievijas Centrālajai vēlēšanu komisijai 140 miljonu iedzīvotāju valstī izdevies saskaitīt visas balsis nepilnu 24 stundu laikā. Putins ieguvis vēl vienu sešu gadu termiņu, uzvarot “vēlēšanās”, kurās pazīstamākais Krievijas pretkara politiķis Boriss Nadeždins nedrīkstēja piedalīties, kā arī nepiedalījās neviens cits opozīcijas kandidāts.
Saskaņā ar izmaiņām Krievijas konstitūcijā, kas tika pieņemtas 2020. gadā, Putins varētu valdīt vēl divus termiņus – līdz 2036. gadam, kad viņam būs jau 84 gadi.
“Uzvarējis” vēlēšanās uz jaunu sešu gadu termiņu, Putins ir ceļā uz to, lai kļūtu par vecāko Krievijas līderi, kas jebkad bijis prezidenta amatā. Ja viņš paliks pie varas līdz 2028. gada oktobrim, kad viņam apritēs 76 gadi, tad apsteigs bijušo padomju līderi Leonīdu Brežņevu kā Kremļa vecāko saimnieku. Savukārt, ja viņš 2030. gadā tiks pārvēlēts uz jaunu pilnvaru termiņu, Putins apsteigs arī Josifu Staļinu, kurš amatā atradies visilgāk, atzīmē The Times.
Lasiet arī: VIDEO | Putins pārliecinoši uzvar “vēlēšanās” bez nopietnas konkurences
