Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) Stambulas konvencijas pretiniekus Saeimā aicina “atsaldēt savas saltās sirdis”.
Saeimā ceturtdien jau vairākas stundas norit diskusijas par izstāšanos no konvencijas. Likumprojekts tiek skatīts otrajā, galīgajā, lasījumā.
Lībiņa-Egnere, uzrunājot Saeimas deputātus, norādīja, ka šobrīd diskusijā par konvencijas denonsēšanu ir pazudis cieņpilns dialogs. Ministre uzsvēra, ka konvencijas atbilstība Satversmei jau apliecinājusi Satversmes tiesa un tas tika ņemts vērā, lemjot par dokumenta ratifikāciju. Viņa uzsvēra, ka diskusija par konvencijas juridisko tvērumu gan ar tās atbalstītājiem, gan pretiniekiem ir notikusi, konvenciju ratificējot.
“Un es no sirds ticu, ka tie, kas balsoja pret, balstīja savu lēmumu sava vēlētāja iespējamā pārliecībā, nezināšanā, vērtībās. Es to pieņemu,” teica Lībiņa-Egnere.
Vienlaikus viņa jautāja tiem deputātiem, kuri vēlas izstāties no konvencijas, vai viņi ir pārliecināti, ka šo politiķu atbalstītāji nav bijuši trešdien notikušajā protestā pret izstāšanos no dokumenta. “Vai jūs no sirds zināt, ka pazīstat savu vēlētāju un zināt, ka viņi tur nebija?” retoriski vaicāja Lībiņa-Egnere, uzsverot, ka šie cilvēki nāca aizstāvēt tiesiskumu, cilvēktiesības un demokrātiju.
Ministre arī jautāja, vai Stambulas konvencijas pretinieku vēlētāji brīdī, kad viņi apgalvo, ka nevēlas konvencijas ratifikāciju, saka, ka vēlas pārkāpt Latvijas starptautiskās saistības bez pienācīga izvērtējuma.
Viņa aicināja cieņpilni domāt par savu vēlētāju, “kuru jūs, iespējams, vakar neredzējāt”.
“Es zinu, ka jūs esat nocietienājuši ne vien savu savu dzirdi, bet arī savas sirdis,” teica Lībiņa-Egnere. Tomēr to var “atkausēt”, ja tam dod iespēju un vēlas cieņpilni saprast, kas Latvijas sabiedrībai ir labāk ilgtermiņā, izteicās ministre.
Kā ziņots, likumprojekta otrajam lasījumam bija saņemti 17 priekšlikumi, un tie visi trešdien Saeimas Ārlietu komisijā tika noraidīti. Priekšlikumus bija sagatavojuši “Jaunās vienotības” (JV), kā arī “Progresīvo” deputāti, kas ir vienīgās Saeimas partijas, kas neatbalsta izstāšanos no konvencijas.
Trešdien komisijas sēdē, kad vārdu lūdza Latvijas Radošo savienību padome, kā arī centra “Marta” pārstāvji, pret to iebilda komisijas priekšsēdētāja un opozīcijas deputāti, līdz ar to deputāti par vārda došanu balsoja un rezultātā organizācijām vārds netika dots.
Trešdienas vakarā pret izstāšanos no konvencijas pie Saeimas protestēja ap 5 000 cilvēku.
Likumprojektu par izstāšanos no konvencijas iesniedza opozīcijas partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV), bet to atbalsta arī citas opozīcijas partijas – Nacionālā apvienība (NA), “Apvienotais saraksts” (AS) un “Stabilitātei”, kā arī valdošajā koalīcijā esošie Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalsta koalīcijas partijas JV un “Progresīvie”.
ZZS šajā jautājumā opozīcijai pieslējās balsojumā septembra izskaņā, līdz ar to izraisot izteiktu nestabilitāti valdības koalīcijā. Koalīcijas partneri gan apņēmušies strādāt, lai pieņemtu nākamā gada “drošības budžetu”, taču ticību Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdības spējai strādāt ilgtermiņā nu jau pauž vien retais politiķis. Atbalsts Stambulas konvencijas ratificēšanai bija viens no pamatiem Siliņas valdības izveidošanai un ZZS iekļaušanai koalīcijā ar JV un “Progresīvajiem”.
Tikmēr vairums ekspertu un nevalstisko organizāciju, kas strādā ar vardarbības novēršanas jautājumiem, iebilst pret ieceri izstāties no konvencijas, paužot bažas, ka tas mazinās cietušo aizstāvēšanu pret vardarbību un negatīvi ietekmēs Latvijas starptautisko tēlu Rietumu sabiedroto acīs.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.
Lasiet arī: Vismaz 3 000 cilvēku pie Saeimas protestē pret izstāšanos no Stambulas konvencijas
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!