Jauna franču galēji labējā aktīvista Kventina Deranža (Quentin Derangue) nāve pēc piekaušanas sadursmē ar galēji kreisajiem aktīvistiem devusi impulsu Eiropas labējiem radikāļiem, liekot veidot tīklojumus pāri robežām, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Dienās pēc Deranža slepkavības 14.februārī galēji labējo spēku grupas ieradās Francijā, lai Lionā dotos gājienā, un rīkoja piemiņas pasākumus vairāk nekā 20 Eiropas pilsētās, tostarp Romā, Drēzdenē un Zagrebā. Austrijas labējo zvaigzne Martins Sellners (Martin Sellner), kurš rīkoja piemiņas brīdi Vīnē, teica, ka Deranža nāvei ir jāpamodina visu Eiropu aptveroša kustība.
Nedēļu pēc Deranža nāves apmēram 3000 cilvēku piedalījās gājienā Lionā, un dalībnieki cēla rokas nacistu sveicienā, izkliedzot rasistiskus un homofobiskus saukļus. Starp dalībniekiem bija vācu “Identitarian” kustība, ko iekšējās izlūkošanas dienests definējis kā ekstrēmistisku organizāciju. Tā saistīta arī ar Vācija galēji labējo partiju “Alternatīva Vācijai” (AfD). Tāpat klāt bija arī itāļu grupējumi, kuru saknes meklējamas neofašistu ideoloģijā.
Francijas valdība apstiprināja, ka valstī ieradušās itāļu, šveiciešu un vāciešu galēji labējo grupas, bet nenosauca tās vārdā. Tikai dažas Eiropas valstis var sniegt datus par galēji labējo skaitu. Vācija nacistiskās pagātnes dēļ cieši uzrauga šādus grupējumus, un 2024.gadā valstī bija ap 50 520 labējo ekstrēmistu – par 50% vairāk nekā 2020.gadā.
2023.gadā Francijas parlamentārajā ziņojumā bija sacīts, ka labējo grupējumu starptautiskā sadarbība pamatā aprobežojas ar ideoloģijas apmaiņu un nav vērojamas operacionālās saiknes. Tomēr, kā norāda ziņojuma autors Ēriks Poljē (Eric Poulliat), pašlaik situācija ir mainījusies.
Izmaiņas redzamas arī ārpus Francijas.
“Amadeu Antonio Foundation” analītiķis Lorencs Blumentālers (Lorenz Blumenthaler) sacīja, ka pašlaik galēji labējie patiesībā diezgan veiksmīgi veido starptautiskās saiknes. Viņš piebilda, ka Deranža slepkavība ļāvusi grupējumiem mobilizēties sociālajos tīklos.
Arī valdības brīdinājušas par galēji labējo spēku radīto risku, jo kustība vairs neatrodas politiskajās nomalēs, bet ienāk ikdienas norisēs. Tādas politiskās pieejas kā remigrācija (citu etnisko grupu pārstāvju un viņu pēcteču izsūtīšana uz izcelsmes valsti) iekļuvušas partiju retorikā gan Eiropā, gan ASV.
Lionas mēra birojam pietuvināts avots informēja, ka pilsētas varas iestādes bija satrauktas par aktīvistu ierašanos, un izvietoja policiju pie ieejas punktiem pilsētā.
Avots drošības spēkos sacīja, ka Francijas izlūkošanas dienesti vēro galēji labējo mobilizēšanos, un izteica bažas, ka varētu notikt atriebes uzbrukumi. Atbildot uz jautājumu par iespējamo ārējo ietekmi Francijas prezidenta vēlēšanās nākamgad, franču ārlietu ministrs žans Noels Barro (Jean-Noel Barrot) brīdināja par galēji labējo centieniem pēc slepkavības vājināt demokrātiju.
Dažas Eiropas valstis liegušas galēji labējām personām iebraukšanu. Šveice un Vācija liegusi iebraukšanu Austrijas Sellneram, un Lielbritānija atteica vīzu nīderlandiešu influencerei. Sellners norādīja, ka šādi gadījumi tikai vēl vairāk pievērš uzmanību tam, kas viņam sakāms.
Lasiet arī: Vācijas galēji labējie pieprasa informāciju par militārajām mācībām Igaunijā