Tikai 5,5% Igaunijas iedzīvotāju oficiāli informējuši par to, ka vēlas pēc nāves kļūt par orgānu donoriem, un viens no iemesliem zemajam rādītājam ir maldīga informācija, raksta “ERR News.”
Tartu Universitātes slimnīcas Transplantācijas centra vadītāja Virge Palla (Virge Pall) pastāstīja, ka Igaunijā ik gadu notiek starp 50 un 70 orgānu transplantācijas operācijām, un piebilda, ka donoru trūkums ir pastāvīga problēma. Savus orgānus pēc nāves atļāvuši izmantot apmēram 58 000 cilvēku, un Palla sacīja, ka skaits noteikti varētu būt lielāks.
Transplantācija nepieciešama dažadu vecumu cilvēkiem, no maziem bērniem līdz senioriem. Palla 1.martā raidījumam “Aktuaalne kaamera” pastāstīja, ka transplantācijas iemesli var būt dažādi: nieru gadījumā visbiežākie iemesli ir iekaisumi, kā arī diabēta un augsta asinsspiediena radītie bojājumi; aknu transplantācija nepieciešama personām ar aknu cirozi un aknu vēzi, un arī citus orgānus bojā dažādas slimības, kas var novest pie nepieciešamības veikt transplantāciju.
Lielākoties orgānu ziedošana notiek pēc personas nāves, tomēr atsevišķi orgāni var nākt arī no dzīva donora. Igaunijā transplantācijas operācijās iespējami abi gadījumi. Dzīva donora orgāni tiek izmantoti tikai nieru transplantācijai, un parasti donors ir saņēmēja tuvs radinieks, abus saista emocionālā saikne un ir ģenētiskā atbilstība, lai operācija būtu veiksmīga.
Savukārt orgānu ziedošana pēc nāves ir anonīma,
un Igaunijā tiekot izmantoti tikai orgāni no donoriem, kuriem konstatēta smadzeņu nāve – tas nozīmē, ka vērojams smadzeņu garozas un smadzeņu stumbra pilnīgs refleksu zudums.
Nelielo potenciālo donoru skaitu daļēji ietekmē sabiedrībā bieži sastopamā maldīgā informācija. Palla sacīja, ka klīst mīts – ja ir dota atļauja orgānu izmantošanai pēc nāves, tad, nonākot slimnīcā, cilvēks netiks atbilstoši ārstēts. Mediķe norādīja, ka tā nenotiek, un ārstu galvenais uzdevums ir pacientu ārstēšana. Atļauja orgānu izmantošanai tiek atvērta tikai tad, ja pacienta dzīvību izglābt vairs nav iespējams, bet ir iespēja palīdzēt kādam citam.
Igaunija kopš 2017.gada ir iekļauta transplantējamo orgānu apmaiņas organizācija “Scandiatransplant,” kurā ir arī Dānija, Somija, Islande, Zviedrija un Norvēģija. Tas ļauj palīdzēt pacientiem, kam transplantācija nepieciešama steidzami.
Palla piebilda, ka pat tad, kad personas dzīve ir beigusies, vēl ir iespējams paveikt labu darbu, un ziedotie orgāni var dāvāt daudzus dzīves gadus kādam citam.