Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina: kaut novērsto finanšu krāpniecības gadījumu skaits ir lielāks nekā īstenoto, tomēr iedzīvotājiem izkrāptās naudas summas pieaug. Kopumā šogad izkrāpti jau 9,6 miljoni eiro.
Oktobrī no četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem tika izkrāpti līdzekļi 1,7 miljonu eiro apmērā, ir sarēķinājusi FNA. Visvairāk naudas līdzekļu oktobrī izkrāpts telefonkrāpniecības rezultātā. Tas atkāroti apliecina nepieciešamību cīņā aktīvāk un efektīvāk iesaistīties arī telekomunikāciju operatoriem. Tāpat īpaši vērīgiem jābūt arī pašiem iedzīvotājiem, un jebkurš piedāvājums, kas saistīts ar finansēm, jāvērtē ļoti kritiski.
Šogad bankām kopumā ir izdevies novērst 4 676 telefonkrāpšanas gadījumus, bet īstenoti tika 2 496 gadījumi.
Investīciju jomā novērsti 6 039 krāpšanas gadījumi, īstenoti 3 177.
Savukārt pagājušajā mēnesī krāpnieki īstenojuši 373 telefonkrāpšanas gadījumu teju 850 tūkstošu eiro apmērā. Tam seko 464 investīciju krāpniecības gadījumi 652 tūkstošu eiro apmērā un 79 citi manipulāciju veidi, iedzīvotājiem izkrāpjot 221 tūkstoti eiro.
“Oktobris izkrāptās naudas apjoma ziņā ir vērtējams kā ļoti skarbs. [..] Redzam, ka ir parādījies jauns krāpšanas veids – krāpnieki mudina cilvēkus izņemt skaidru naudu no bankas konta un nodot trešajām pusēm it kā drošai glabāšanai. Novērst šādus krāpšanas gadījumus bankām nav iespējams, tāpēc iedzīvotājiem ļoti kritiski jāizvērtē jebkāda veida finanšu piedāvājumi – īpaši tagad, kad tuvojas svētku laiks un krāpšanas mēģinājumi potenciāli tikai pieaugs,” norāda FNA valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.
Asociācija atzīmē, ka nemainīgi aktuāla ir lētticīga iedzīvotāju, īpaši jauniešu, piekrišana būt par naudas mūļiem. Iedzīvotājiem par “ātru” un “vieglu” atlīdzību tiek lūgts atļaut izmantot savus banku kontus trešo personu nelikumīgiem naudas pārskatījumiem. Šobrīd populāri pārskaitīt pat ļoti nelielas summas, ko kontroles mehānismos ir izaicinošāk apturēt. Taču iedzīvotājiem jāzina, ka “lūdzēju” visticamāk atrast būs ļoti sarežģīti, bet pašam naudas mūlim par šādām darbībām draud smagas sekas, ieskaitot kriminālatbildību.
Šī gada pirmajos desmit mēnešos no četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem tika izkrāpti 9,6 miljoni eiro. Vairāk nekā 4,6 miljoni eiro pretlikumīgi iegūti investīciju krāpšanas rezultātā, bet 3,7 miljoni eiro – telefonkrāpniecības rezultātā. Šī statistika attiecas uz gadījumiem, kad klienti paši ir apstiprinājuši maksājumus no saviem kontiem.
Plašākai informāciju par to, kā neuzķerties uz krāpniekiem, FNA piedāvā šeit.
Lasiet arī: «Naudas mūļu» tīkla lietā 12 apsūdzētajiem piespriež nosacītus cietumsodus
