Augustā Latvijā tika saražotas un tīklā nodotas 237 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 61% vairāk nekā jūlijā, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS Augstsprieguma tīkls (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.
Saules un vēja ģenerācija veidoja 14% no kopējā tīklā nodotā elektroenerģijas apjoma, tam pieaugot par 77% pret 2022. gada augustu, savukārt saules ģenerācijas tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms gada laikā ir gandrīz trīskāršojies.
Augustā būtiski – par 637% jeb līdz 89 GWh – pieaudzis gāzes elektrostaciju tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms,
tādējādi līdzsvarojot elektroenerģijas cenu Baltijā
laikā, kad Somijā bija vērojams izteikts jaudu deficīts. Savukārt hidroelektrostacijas tīklā nodeva 78 GWh elektroenerģijas, kas ir par 35% vairāk nekā jūlijā.
Vēja elektrostacijās vērojams tīklā nodotā enerģijas kritums par 36% – līdz 15 GWh, saules elektrostacijās arī ir samazinājums par 13% – līdz 18 GWh. Toties biomasas stacijas tīklā nodeva 21 GWh elektroenerģijas, kas ir par 20% vairāk nekā jūlijā.
Augustā mēneša vidējā elektroenerģijas cena Latvijā
pirmo reizi kopš februāra sasniedza trīsciparu skaitli,
apstājoties pie 102,49 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 22% vairāk nekā jūlijā. Savukārt pret rekordaugsto 2022.gada augustu šogad cena bija par 356% zemāka.
***
Elektroenerģijas cena pieauga visās trīs Baltijas valstīs – Igaunijā par 19% jeb līdz 94,38 eiro par MWh, Lietuvā un Latvijā par 22% jeb līdz 102,49 eiro par MWh. Elektroenerģijas cenu Baltijā būtiski iespaidoja cenu lēciens Somijā, ko izraisīja vairāku apstākļu kopums – plānoti un neplānoti elektrostaciju un pārvades līniju atslēgumi. It sevišķi tas bija jūtams 21.augustā, kad nebija pieejami 3 369 MW no šīs valsts kopējās ražošanas kapacitātes, kā arī 2 500 MW no pārvades kapacitātes elektroenerģijas importam.
Somijā saražotās elektroenerģijas apjoma samazināšanās tika kompensēta ar gāzes elektrostacijām Latvijā, tādējādi līdzsvarojot cenu. Tādēļ mēneša griezumā Latvijā koģenerācijā, kā jau minēts, saražoja par 637% vairāk nekā jūlijā jeb 89 gigavatstundas elektroenerģijas. Turklāt 73% no mēneša apjoma – laika posmā no 21. līdz 26.augustam.
Somijas elektroenerģijas nepieejamības dēļ, kas tika aizstāta ar Latvijā saražoto, laikā no 21. līdz 24.augustam bija novēroti sastrēgumi virzienā no Latvijas uz Igauniju, kad cenas Igaunijā bija augstākas par elektroenerģijas cenām Latvijas zonā, lai gan vidēji mēnesī Igaunijas cena bija zemāka.
Mēneša vidējās cenas pieaugums vērojams arī divos Baltijas valstu starpsavienotajos elektroenerģijas tirdzniecības apgabalos – Zviedrijas 4.zonā par 42% un Somijā par 102%. Savukārt Polijā, kurai ar Baltijas valstīm ir starpsavienojums, cena samazinājās par 8%, mēneša griezumā tomēr saglabājot augstāku vidējas cenas līmeni, nekā tas bija Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs.
Augustā Latvijā saražoti un
tīklā nodoti 43% no mūsu valstī patērētās elektroenerģijas,
bet pārējais apjoms – 310 GWh elektroenerģijas, kas ir par 15% mazāk nekā jūlijā – tika importēts no Lietuvas un Igaunijas. Savukārt kopējais importētais elektroenerģijas apjoms uz Baltijas valstīm ir samazinājies par 2,6%. Tā mēneša griezumā importa apjoms no Polijas ir pieaudzis par 216%, savukārt Ziemeļvalstu importa apjoms samazinājies par 0,3% no Zviedrijas un 17,5% no Somijas.
AST sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats (un apskata arhīvs kopš 2015. gada) ir pieejams šeit.
AS Augstsprieguma tīkls ir Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina nepārtrauktu, drošu un ilgtspējīgi efektīvu elektroenerģijas pārvadi visā Latvijā. Tā vīzija ir kļūt par reģiona vadošo pārvades sistēmas operatoru, kas operatīvi un sekmīgi ievieš uz attīstību vērstas izmaiņas. AST pieder dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid 68,46% kapitāldaļu.
Lasiet arī: Nolemj Sadales tīkla fiksēto jaudas maksājumu mājsaimniecībām samazināt par 60% līdz gada beigām
