Austrālija varētu izmantot plašu tehnoloģiju klāstu, lai ierobežotu bērnu piekļuvi sociālajiem tīkliem, bet katrai no tām ir savas vājās vietas, raksta britu raidorganizācija BBC.
Austrālijas valdība norādījusi, ka aizliegums, kurš stāsties spēkā decembrī un liegs sociālos tīklus izmantot personām, kas jaunākas par 16 gadiem, nepieciešams, lai pasargātu bērnus. Jaunais likums tiek slavēts kā pirmais šāda veida mēģinājums pasaulē, un ne viena vien valsts rūpīgi vēro, kas no tā iznāks. Saskaņā ar jauno likumu, platformām būs jāsper vajadzīgie soļi, lai neļautu bērniem reģistrēties sociālajos tīklos, un jādzēš jau esošie bērnu konti. Lai gan lēmums guvis atsaucību vecāku vidū, eksperti izteikuši bažas par personas datu privātumu un vecuma pārbaudes tehnoloģiju precizitāti.
Federālā valdība pasūtījusi Lielbritānijā esošo Vecuma pārbaudes sertifikācijas organizāciju, lai pārbaudītu veidus, kā Austrālija varētu izstenot aizliegumu, un 31.augustā publicēta gala atskaite. Tika aplūkotas dažādas tehnoloģijas – tostarp oficiāla pārbaude, izmantojot valdībai pieejamos dokumentus, vecāku apstiprinājumu un metodes, kas virtuāli pārbauda vecumu, nolasot sejas vaibstus, žestus un uzvedību. Secināts, ka viss minētais tehniki ir īstenojams.
Tajā pašā laikā neviena no iespējām nav universāla un derīga visos gadījumos. Neviena no tām arī nav garantēti efektīva visos gadījumos. Par visprecīzāko atzīta dokumentu izmantošana identifikācijai, bet ziņojumā izteiktas bažas par to, ka
platformas varētu paturēt personiskos datus ilgāk nekā tas nepieciešams.
Tāpat kā citas pasaules valstis, arī Austrālija pēdējos gados saskārusies ar datu nopludināšanu, un dažos gadījumus tika nozagti vai publiskoti sensitīvie dati.
Sejas vaibstu izvērtēšanas tehnoloģija bija par 92% precīza, ja bija runa par 18 gadus vecām un vecākām personām, bet ir “buferzona,” apmēram divus līdz trīs gadus pirms un pēc 16 gadu vecuma. Tas nozīmē, ka iespējamas situācijas, kad pieeja sociālajiem tīkliem tiek ļauta personām, kas to vēl nevar darīt, un otrādi – liegta tiem, kas jau sasnieguši 16 gadu vecumu.
Arī metodes, kas izmanto vecāku apstiprinājumu, saistītas ar privātuma un precizitātes niansēm.
Ziņojumā ieteikts izmantot vairākas metodes vienlaikus, lai panāktu vislabāko rezultātu. Uzsvērts arī tas, ka daudzi tehnoloģiju izstrādātāji lūko, kā novērst vecuma pārbaudes apiešanu. Tas var notikt, izmantojot viltotus dokumentus vai virtuālos tīklus (VPN), kas neļauj noteikt, kurā valstī atrodas lietotājs.
Austrālijas komunikāciju ministre Annika Velsa (Anik Wells) sacīja, ka
nav viena risinājuma, kas derētu visiem gadījumiem,
un ziņojums parāda, ka vecuma pārbaudei jābūt privātai un efektīvai. Viņa 1.septembrī sacīja žurnālistiem: “Tie ir daži no pasaules bagātākajiem uzņēmumiem. Viņi ir mākslīgā intelekta izstrādātāju pirmajās rindās. Viņi izmanto mūsu datus komerciāliem mērķiem. Domāju, ka ir tikai saprātīgi lūgt, lai viņi šos pašus datus izmantotu mūsu bērnu pasargāšanai tiešsaistē.” Viņa piebilda, ka nav nekāda attaisnojuma, lai līdz 10.decembrim nebūtu pieejamas vecuma pārbaudes tehnoloģijas.
Aptaujas liecina, ka lielākā daļa Austrālijas pieaugušo atbalsta sociālo tīklu lietošanas aizliegumu jauniešiem līdz 16 gadu vecumam. Tomēr izskanējušas arī bažas, ka liegums var liegt bērniem komunikācijas iespējas, un novirzīt viņus uz daudz bīstamākiem interneta nostūriem. Tiek ieteikts aizlieguma vietā pievērsties stingrākai satura pārbaudei sociālajos tīklos.
Lasiet arī: Sociālie tīkli ietekmē valodu; Kembridžas vārdnīcā iekļauts vārds “skibidi”