Austrijas galēji labējā, eiroskeptiskā un Krievijai draudzīgā Brīvības partija (FPÖ) svētdien, 29.septembrī, guva savu pirmo uzvaru parlamenta vēlēšanās, iegūstot 29% balsu, tādējādi iezīmējot vēl vienu pagrieziena punktu nesenajā Eiropas galēji labējo partiju uzplaukumā, taču saskārās ar izaicinājumu atrast koalīcijas partneri, lai izveidotu valdību, pārējo partiju līderiem, televīzijas studijā pēc rezultātu paziņošanas, diskusijās ar FPÖ līderi Herbertu Kiklu (Herbert Kickl) noraidot koalīcijas veidošanu, ziņo “Reuters”.
Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem Kikla partija ieguva 29,2% balsu – gandrīz par trim punktiem apsteidzot konservatīvā kanclera Karla Nēhammera (Karl Nehammer) Tautas partiju (ÖVP) ar 26,5% balsu, taču neiegūstot vairākumu.
“Rīt būs zilā pirmdiena, un tad mēs ķersimies pie tā, lai pārvērstu šos 29% par politisko realitāti šajā valstī,” Kikls svētdienas vakarā sacīja atbalstītājiem, apspēlējot faktu, ka zilā krāsa ir tā, kas asociējas ar viņa partiju.
Kikls, provokatīva un polarizējoša figūra, kas ir Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna (Viktor Orban) sabiedrotais, piedāvāja vest sarunas ar visām pārējām Austrijas partijām.
FPO negaidīti skaidrā uzvara var izrādīties veltīga, ja tā nespēs atrast koalīcijas partneri.
Prezidents Aleksandrs van der Bellens (Alexander Van der Bellen), bijušais Zaļo līderis, kurš pārrauga valdību veidošanu, aicināja visas puses rīkot sarunas un pauda pieņēmumu, ka process varētu ieilgt.
Austrijas galēji labējās FPÖ uzvaru svinēja galēji labējās partijas Eiropas valstīs, kur galēji labējās partijas ir guvušas panākumus, tostarp Nīderlandē, Francijā un Vācijā, taču šādas uzvaras nav garantējušas varu. Francijā un Nīderlandē galēji labējo partiju uzvaras vēlēšanās bloķēja mērenāku partiju koalīcijas.
Šis pieaugošais atbalsts varētu veicināt šķelšanās risku Eiropas Savienības iekšienē attiecībā uz tādām svarīgām politikas jomām kā Ukrainas aizsardzība pret Krieviju.
Kikls apgalvo, ka viņš vēlas kļūt par “Tautas kancelers” (no vācu valodas “Volkskanzler”) – apzīmējums, ko nacisti lietoja attiecībā uz Ādolfu Hitleru (Adolf Hitler).
55 gadus vecais Kikls ir sazvērestības teoriju piekritējs, apgalvojot, ka pret Covid-19 efektīvi iedarbojas pretsēnīšu apkarošanas līdzeklis ivermektīns, tāpat kā to apgalvoja bijušais ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump). Viņš iebilst pret palīdzību Ukrainai un vēlas atcelt sankcijas pret Krieviju, apgalvojot, ka tās vairāk kaitē Austrijai nekā Maskavai.
Atbalstītāji apgalvo, ka FPÖ “Austrija vispirms” politika ierobežos nelegālo imigrāciju, un veicinās ekonomikas izaugsmi, taču kritiķi uztraucas, ka tā varētu kļūt par autoritārākas valsts vēstnesi.
ÖVP ir vienīgā partija, kas ir paudusi gatavību veidot koalīciju ar FPÖ, taču Nēhammers ir izslēdzis iespēju, ka varētu veidot valdību ar Kiklu. To viņš atkārtoja arī svētdien, taču nekas neliecina, ka Kikls varētu atkāpties.
Ja Kiklam neizdosies izveidot koalīciju, tas varētu pavērt iespēju veidot kaut kādu apvienību ar ÖVP un centriski kreisajiem sociāldemokrātiem – divām partijām, kas dominējušas Austrijas pēckara politiskajā vēsturē.
Pārējās partijas pastāvīgi raksturo Kiklu kā draudu, un to atteikšanās sadarboties ar Kiklu rada risku, ka viņš vēl vairāk nostiprināsies kā autsaideris, sacīja politikas analītiķis Tomass Hofers (Thomas Hofer), piebilstot, ka “ir skaidrs, ka Herberts Kikls to uztver tikai kā apstiprinājumu savam pret sistēmu vērstajam naratīvam”.
Lasiet arī: The Insider: Dokumenti liecina par Krievijas opozicionāra Navaļnija noindēšanu
