Latvijas austrumu robežas militārās stiprināšanas īstenošanā ir nepieciešami uzlabojumi, šāds vērtējums pausts Valsts kontroles sagatavotajā izpētes ziņojumā.
Kā pavēstīja Valsts kontrolē, ziņojumā apkopoti būtiskākie fakti par līdzšinējo progresu un izaicinājumiem pretmobilitātes pasākumu īstenošanā jeb Baltijas aizsardzības līnijas izveidē, tostarp nepieciešamību nodrošināt efektīvāku starpresoru sadarbību. Ziņojums sagatavots lietderības revīzijas “Vai Latvijas austrumu robežas militārā stiprināšana norit atbilstoši plānam?” ietvaros, lai savlaicīgi informētu atbildīgās institūcijas par konstatētajiem riskiem un trūkumiem un aicinātu veikt nepieciešamos uzlabojumus. Revīziju plānots pabeigt 2026. gadā.
Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins norāda, ka šobrīd norit apjomīgs darbs pie austrumu robežas militārās stiprināšanas. Viņš atzīst, ka, ņemot vērā robežas stiprināšanas darbu mērogu un stratēģisko nozīmi, tas nevar notikt ikdienišķā režīmā. “Nepieciešama skaidra vadība, disciplīna un ātra rīcība, lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu,” uzsver Litvins.
Viņš atklāj, ka Valsts kontrole jau ir iepazīstinājusi atbildīgās amatpersonas ar situācijas izpētes ziņojumu. Tomēr, ņemot vērā ziņojumā iekļauto informāciju, kā arī Aizsardzības ministrijas sniegtos norādījumus un likumā “Par valsts noslēpumu” noteikto, plašākai sabiedrībai tas nebūs pieejams.
Litvins arī piebilst, ka Valsts kontrole turpinās vērtēt austrumu robežas militārās stiprināšanas gaitu lietderības revīzijas ietvaros,
un 2026. gadā par to tiks sagatavots visaptverošs ziņojums ar secinājumiem un ieteikumiem.”
Valsts kontrolē norāda, ka izšķiroša nozīme austrumu robežas militārās stiprināšanas pasākumu īstenošanā ir efektīvai starpresoru sadarbībai. Līdztekus aizsardzības resoram vienlīdz būtiska loma ir arī citu ministriju un to pārraudzībā esošo nozaru līdzdalībai un izpratnei par savu atbildību kopīga valsts mērķa sasniegšanā, skaidro iestādē.
Tai pat laikā vienotas izpratnes un koordinētas rīcības trūkums bijis vērojams, piemēram, Pretmobilitātes infrastruktūras likuma izstrādes laikā. Austrumu robežas militārajai stiprināšanai nepieciešamais īpašais tiesiskais regulējums, kuru bija paredzēts apstiprināt līdz 2024. gada beigām, pieņemts tikai 2025. gada oktobra sākumā.
Valsts kontrole skaidro, ka situācijas izpētes ziņojumā norādītie konstatējumi raksturo visu iesaistīto resoru rīcības ietekmi uz robežas militārās stiprināšanas pasākumu īstenošanu, un ar to saistītos riskus, piemēram, īstenojot mežu politiku, robežapsardzību, ceļu un dzelzceļa satiksmes politiku. Tāpēc Valsts kontrole, ņemot vērā austrumu robežas militārās stiprināšanas valstisko nozīmi un neatliekamību, kā arī dažādu ministriju sadarbības izšķirošo nozīmi, ir aicinājusi Ministru kabinetu iesaistīties un īstenot aktīvu politisko vadību, kā arī regulāru robežas militārās stiprināšanas plāna izpildes pārraudzību.
Litvins atgādina, ka austrumu robežas militārās stiprināšanas pasākumiem piešķirti 303 miljoni eiro, un darbi pie robežas stiprināšanas notiek kopš 2024. gada sākuma. “Ir bijis pietiekami daudz laika, lai apzinātu riskus, un vēl ir laiks tos novērst, nodrošinot plānoto darbu pabeigšanu līdz 2028. gadam. Ceru, ka Valsts kontroles iesaiste palīdzēs padarīt Latvijas austrumu robežas militārās aizsardzības stiprināšanu par nepārprotamu valsts prioritāti un nodrošināt tās konsekventu īstenošanu visos atbildīgajos resoros,” saka Valsts kontroles padomes loceklis.
Valsts kontrole situācijas izpētes ziņojumu nosūtījusi Valsts prezidentam, Ministru prezidentei, aizsardzības un finanšu ministriem, kā arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājam un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājam.
Situācijas izpēte ir īsā laikā veikta faktu apkopošana par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem, neizdarot secinājumus un nesniedzot ieteikumus. Piemēram, Valsts kontroles revīzijas ziņojums ietver konstatējumus, secinājumus un ieteikums, savukārt situācijas izpēte satur tikai konstatējumus.
2024. gada 5. martā Ministru kabinets apstiprināja Latvijas austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, bet kopš 2024. gada 23. jūlija austrumu robežas militārā stiprināšana noteikta kā viena no Nacionālo bruņoto spēku prioritārām aizsardzības spējām.
Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi – aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.
Valsts kontrole 2025. gada jūnijā sāka lietderības revīziju “Vai Latvijas austrumu robežas militārā stiprināšana norit atbilstoši plānam?”. Revīzijas mērķis ir izvērtēt, Latvijas austrumu robežas militārā stiprināšana un pretmobilitātes pasākumu īstenošana norit atbilstoši plānošanas dokumentiem, kā arī novērtēt progresu izvirzīto mērķu un rezultātu sasniegšanā.
Jau ziņots, ka pretmobilitātes infrastruktūras izveide ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas projekta, par kuru 2024. gada 19. janvārī vienojās Baltijas valstis un Polija.
Nacionālie bruņotie spēki kopš 2024. gada marta veic Latvijas austrumu robežas militāru nostiprināšanu. Aizsargbūvju izveides mērķis ir atturēt, apturēt un vajadzības gadījumā likvidēt agresoru.
Šogad Latvijas austrumu robežas militārajai nostiprināšanai ir atvēlēti 45 miljoni eiro.