Jaunais Liepājas cietums ir būvēts atbilstoši Latvijas un starptautiskajām prasībām, un tā mērķis nav tikai turēt cilvēkus aiz slēgtām durvīm, bet nodrošināt drošu, tiesisku un uz resocializāciju vērstu soda izpildi, sociālajos tīklos ieslodzīto dumpošanos komentē tieslietu ministrs Edvards Smiltēns (AS).
Smiltēns skaidroja, ka ieslodzīto sūdzības tiek pārbaudītas, un viņš ir pārliecināts, ka viņu tiesības tiek ievērotas.
Politiķa skatījumā, ieslodzīto bada streiks nav par cilvēku badošanos, bet gan par atteikšanos no cietuma piedāvātā ēdiena, jo šiem ieslodzītajiem ir iespēja iepirkties cietuma veikalā un uzturā lietot pašu iegādāto pārtiku.
Viņš uzsvēra, ka pastaigas svaigā gaisā tiek nodrošinātas atbilstoši normatīvajiem aktiem – ne retāk kā vienu stundu dienā, un gaisa kvalitāti kamerās nodrošina mehāniskā ventilācija, kuras sistēma atbilst noteiktajām prasībām, tai tiek veiktas apkopes, un defekti nav konstatēti.
“Ieslodzīto iebildumi faktiski ir par to, ka kameru logi nav atverami. Tā nav būvniecības kļūda, bet apzināts drošības risinājums, lai nepieļautu neatļautu saziņu starp kamerām, aizliegtu priekšmetu apriti un citas ieslodzījuma subkultūras izpausmes,” skaidroja Smiltēns.
Kā pauda Smiltēns, pretestība jaunajai kārtībai bija prognozējama, jo daļa ieslodzīto ir pieraduši pie vecās cietumu vides un tās neformālās kārtības,
tāpēc atteikšanās no cietuma ēdiena, resocializācijas pasākumiem vai citas kolektīva protesta formas ir viens no veidiem, kā mēģināt panākt vecās kārtības atjaunošanu.
Viņš uzsvēra, ka cietuma administrācija turpina dialogu ar ieslodzītajiem un pārbauda katru konkrēto sūdzību, un, ja konstatēs kādu nepilnību, to novērsīs, “taču no drošības prasībām un mērķa – mazināt cietumu subkultūras ietekmi – valsts neatkāpsies”.
Smiltēns norādīja, ka ieslodzīto cilvēka cieņa un tiesības ir jārespektē, taču arī likumīga soda izpilde un sabiedrības drošība nav apspriežama.
Kā vēstīja Latvijas Televīzija (LTV), jaunajā Liepājas cietumā vairāki ieslodzītie pieteikuši bada streiku, protestējot pret ierobežotām iespējām doties pastaigās svaigā gaisā.
Ieslodzītie apgalvo, ka no ēdiena atsakās vairāki desmiti cilvēku un ka bada streiks ilgst jau gandrīz nedēļu. Desmit cilvēki par bada streiku iesnieguši arī oficiālus iesniegumus.
Cietuma administrācija šādu ieslodzīto skaitu neapstiprina. Pēc tās sniegtās informācijas, pirmdien bija saņemti septiņi iesniegumi par bada streika pieteikšanu, bet šobrīd cietuma piedāvāto ēdienu atsakās pieņemt četri cilvēki. Viņiem vienlaikus ir iespēja iegādāties pārtiku cietuma teritorijā vai saņemt ēdienu no citiem ieslodzītajiem.
Ieslodzītie īpaši neapmierināti esot ar pastaigu organizēšanu. Viņi televīzijai stāstījuši, ka iepriekš Jelgavas cietumā, sasniedzot augstāko režīma pakāpi, varējuši brīvāk pārvietoties starp kameru un pastaigu laukumu, kā arī doties uz citām aktivitātēm. Savukārt Liepājas cietumā pastaigu laukumā ieslodzītos nogādā cietuma darbinieki un katrai nodaļai noteikts atsevišķs laiks.
Liepājas cietuma priekšnieka pienākumu izpildītājs Artūrs Freimanis atšķirības skaidroja ar infrastruktūru. Jaunajā cietumā nav iekšpagalma, bet pastaigu laukumi ir atsevišķi un ierobežota izmēra. Drošības apsvērumu dēļ dažādu nodaļu ieslodzītos kopā nepulcē, tāpēc katrai nodaļai paredzēts savs pastaigu laiks.
Administrācija arī skaidroja, ka pieprasījumu doties uz pastaigu laukumu kļūst arvien vairāk un daļa no tiem, iespējams, tiekot izmantoti, lai traucētu cietuma apsardzes darbinieku darbu.
Vēl viena ieslodzīto sūdzība saistīta ar gaisa kvalitāti kamerās. Ieslodzītie norāda uz vāju ventilāciju un to, ka logus nav iespējams atvērt. Cietuma administrācija savukārt skaidro, ka ventilācijas sistēmām tiek veiktas apkopes un defekti tajās nav konstatēti.
Ieslodzīto sūdzības par ventilāciju cietuma administrācija savukārt skaidro ar vēlmi tikt pie atveramiem logiem kā vecajos cietumos. Tās ieskatā atverami logi varētu tikt izmantoti saziņai starp kamerām un kontrabandas nodošanai.
Saskaņā ar cietuma pašreizējo grafiku ieslodzītie ārā, svaigā gaisā, var doties četras reizes pa vienai stundai un vēl vienu reizi īsā, līdz 15 minūtēm ilgā pastaigā. Augstāko pakāpi sasniegušajiem normatīvajā regulējumā nav noteikts konkrēts stundu skaits pastaigām, bet paredzēta iespēja no rīta līdz naktsmieram atrasties noteiktā iecirkņa koplietošanas telpā, kur pieejamas arī sporta un citas aktivitātes.