Lēmums par Rēzeknes domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča (Kopā Latvijai) iespējamo atstādināšanu gaidāms šonedēļ – iespējams, jau otrdien, 31.oktobrī, vai trešdien, 1.novembrī.
To Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā Šodienas jautājums pirmdien, 30.oktobrī, sacīja sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV). Viņa norādīja, ka pašreiz lēmuma gatavošana ir noslēguma fāzē. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Finanšu ministrijas (FM) speciālisti esot kopīgi strādājuši pie uzteikuma sagatavošanas, pieņemot, ka Bartaševičs centīsies to apstrīdēt tiesā.
“Jāņem vērā, ka tas, kā rīkojies Rēzeknes mērs attiecībā uz budžetu, jau gada sākumā apzināti iesniedzot budžetu, kur nav paredzēts finansējums visam gadam, nav pieļaujams,” sacīja Bērziņa. Viņa norādīja, ka “mērs ir zinājis, ka budžets nav pietiekams, bet tāpat virzījis to apstiprināšanai”.
Tāpat arī Bartaševičs parakstījis līgumu par investīciju projekta būvniecību, pirms veikti grozījumi budžetā un pirms saņemts lēmums par finansējumu šim projektam,
kas arī ir pretlikumīga rīcība, sacīja ministre.
Savukārt attiecībā uz iespēju atlaist visu Rēzeknes domi Bērziņa klāstīja, ka vispirms gaidīs Valsts kontroles atzinumu un pēc tam vērtēs situāciju. Tomēr gadījumā, ja dome tiks atlaista un būs nepieciešamas ārkārtas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir apliecinājusi, ka spēs nodrošināt ārkārtas vēlēšanas.
Bērziņa atzina, ka
“bez valsts atbalsta Rēzekne nespēs pildīt savas funkcijas”,
tomēr vēl nav zināms, cik liels valsts atbalsts būs nepieciešams, jo aprēķinus veic FM, kā arī pašreiz ir pieprasīta papildu informācija no pašvaldības, tomēr tā vēl nav saņemta.
LETA jau ziņoja, ka Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja atstādināšanas procedūra ir sākta. Ņemot vērā konstatētos finanšu vadības pārkāpumus, FM vērsusies Ģenerālprokuratūrā un citās tiesībsargājošajās iestādēs, lai tās izvērtētu Bartaševiča un domes darbinieku atbildību par izveidojušos finanšu situāciju pašvaldībā, aģentūru LETA informēja FM pārstāvji.
11.oktobrī FM notika Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas sēde, kurā tika izskatīti Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības iesniegtie finanšu dokumenti. Uz komisijas sēdi tika uzaicināts arī Rēzeknes domes priekšsēdētājs un par pašvaldības finansēm atbildīgie darbinieki.
Rēzeknes pārstāvji ir apstiprinājuši, ka, pieņemot 2023.gada budžetu, tajā netika paredzēts viss nepieciešamais finansējums, tajā skaitā, atlīdzības izmaksai. Trūkstošais finansējuma apmērs atlīdzības izmaksai vairākām pašvaldības iestādēm bija 2,1 miljons eiro.
FM skaidro, ka, neparedzot budžetā finansējumu, dome ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldību autonomo funkciju izpildi. Tāpat pašvaldība ir slēgusi vairākus līgumus ar darbu veicējiem par vērienīgu investīciju projektu īstenošanu, neparedzot budžetā finansējumu saistību izpildei. FM rīcībā ir dokumenti, kas apliecina, ka pašvaldības atbildīgie darbinieki ir apzināti neievērojuši normatīvos aktus, kas saistīti ar finanšu plānošanu.
Jau ziņots, ka 1.septembrī FM ir iesniegts Rēzeknes domē apstiprināts finanšu stabilizācijas procesa pieteikums, kuru jāapstiprina FM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
Uz 30.augustu Rēzeknes pilsētas pašvaldības lielākie kavētie maksājumi ir SIA Rēzeknes Siltumtīkli – 503 339 eiro – un SIA ACBR – 312 720 eiro par pilsētas ielu remontdarbiem un ikdienas uzturēšanu. Kopējā kavēto maksājumu summa ir 1,9 miljoni eiro.
Pašvaldībai ir nepieciešami līdzekļi algām – 1,6 miljoni eiro un 4,4 miljoni eiro prioritāro investīciju projektu pabeigšanai. Pēc sākotnējām aplēsēm, Rēzeknes pilsētas pašvaldības finanšu stabilizācijai līdz gada beigām vajadzīgi 6 004 309 eiro.
Vienlaikus FM vērsa uzmanību, ka pašvaldība turpina sniegt atšķirīgu informāciju par tās finanšu situāciju. Atbilstoši pašvaldības 2023.gada augusta pārskatam, pašvaldības uzņemto aizņēmumu un galvojumu saistību apmērs ir augstāks, nekā līdz šim tika norādīts: 2023.gadā – 18,44%, 2024.gadā – 24,27%, 2025.gadā – 21,75%, 2026.gadā – 22,09%, 2027.gadā – 21,41%, turpmākajos divos gados – vidēji 20,54%.
Tāpat arī informācija par pašvaldības kavētajiem maksājumiem uz 31.augustu ir sniegta atšķirīga. Atbilstoši pašvaldības 8.septembra vēstulē sniegtajai informācijai, kavētie maksājumi ir 1,7 miljonu eiro apmērā. Tie, salīdzinājumā ar kavētajiem maksājumiem uz 31.jūliju, ir pieauguši par 0,8 miljoniem eiro, pauž ministrijā.
Valsts kontrole ir sākusi revīziju pašvaldībā, lai gūtu patiesu informāciju par faktisko finanšu situāciju un 2023.gada budžeta vadības procesu. Pēc FM 11.septembrī pieprasītās papildu informācijas saņemšanas no pašvaldības un pēc informācijas saņemšanas no Valsts kontroles atbildīgās institūcijas vērtēs radušos situāciju un Domes amatpersonu rīcību gan atbilstoši Likumā par budžetu un finanšu vadību, gan Pašvaldību likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Lasiet arī: Bartaševiča partiju dibina aiz slēgtām durvīm