Pūpolsvētdienā, 2.aprīlī, Rēzeknē tika nodibināta politiskā partija Kopā Latvijai, kuras kodolu veido sociāldemokrātisko partiju Saskaņa pametušie vairāku pašvaldību politiķi. Par tās līderi – valdes priekšsēdētāju – ir ievēlēts Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs.
Tiek apgalvots, ka partijai ir 217 dibinātāji, ar ko pietiek, lai tā tiktu reģistrēta un sāktu politisko darbību. Partijas pamanāmāko biedru vidū bez Bartaševiča min bijušo Saskaņas politiķi un ilggadējo Saeimas prezidija locekli Andreju Klementjevu, pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieku Alekseju Stecu, Rēzeknes novada domes deputātu Zigfrīdu Lukaševiču, Salaspils novada domes deputāti Ludmilu Fedorkovu, Jēkabpils domes deputātu Andrejs Gavrilovu, bijusī Ludzas domes priekšsēdētāju Jevgenija Kušču.
Partijas valdē bez viņiem darbosies pērnajā oktobrī mandātu nolikusi Rēzeknes novada domes deputāte Jekaterina Ivanova – kā pati skaidroja, tā rīkojusies, jo viņas deputātes alga bijusi 150 eiro, citas darbavietas viņai nav bijis – un pilsētas domes administrācijas iepirkumu nodaļas vadītāja Karīna Bartkeviča [abas nelokāmi atbalstīja Barkeviču viņa konfliktā ar savas toreizējās partijas Saskaņas vadību] un vēl daži tajā ievēlētie.
Klementjevs BNN atzina, ka pašvaldību politiķus, kas agrāk pārstāvēja Saskaņu, nopietni satrauc situācija šajā partijā, jo viņi neredz, ka Nila Ušakova vadībā [taču partijas līdzpriekšsēdētaji ir arī Regīna Ločmele un Andris Morozovs] tā spētu pārliecinoši piedalīties nākamajās pašvaldību vēlēšanās 2025.gadā.
Partijas dibināšanas procedūra Rēzeknes koncertzālē «Latgales vēstniecība Gors» notika aiz slēgtām durvīm, faktiski bez mediju klātbūtnes.
Tajā piedalījās, apsardzei pārbaudot pēc saraksta, tikai iepriekš pieteikušies cilvēki.
Divām personām, kas izteica vēlmi darboties partijas izveidē, ierodoties uz dibināšanas kongresu, atteica dalību. Vienā konfliktā ar organizatoriem pat iesaistīja policiju.
Klementjevs šo pašizolēšanos – BNN vaicāts, kā tā sader ar pieteiktiem vērienīgajiem plāniem? – turpināja skaidrot ar partijas dibinātājus reģistrējošā notāra vēlmi. Viņš gribējis gan veiksmīgi veikt procedūru – tāpēc arī pieprasījis to nefilmēt –, gan pats nekļūt publiski zināms. [Kā ziņoja LTV, pats notārs, paliekot anonīms, to noliedza – rīkot slēgtu pasākumu bijusi organizatoru izvēle.] Uz visiem uzdotajiem mediju jautājumiem vēlāk jaunievēlētā partijas vadība esot atbildējusi, uzsvēra Klementjevs.
Kā jau ir ziņots, Rēzeknes domes priekšsēdētājs no Saskaņas tika izslēgts dēļ savas politiskās vīzijas par Latviju kā «neitrālu» [būtībā prokremlisku] valsti ārpus NATO. Savukārt partijas Kopā Latvijai dibināšanas kongresā tika apliecināta tās rēķināšanās ar realitāti – tas, ka Latvija ir un paliks gan alianses, gan ES dalībvalsts.
Ārpolitiskie un citi «smagi» jautājumi tikšot apieti,
pēc kongresa medijiem izteicās Klementjevs. Tā sola vairāk koncentrēties uz «ekonomikas ārstēšanu» un «sabiedrības konsolidēšanu», veidojot vienotu nāciju, kurā neesot nacionālās, sociālās vai reliģiskās diskriminācijas.
Jaundibinātā partija noliedz jebkādu tās saistību ar Igaunijas prokremlisko populistu veidojumu Koos [igauniski – Kopā]. Tāpat tika noliegti politisko oponentu pārmetumi, ka pašvaldības darbiniekiem ticis uzspiests iestāties šajā organizācijā.
Lasiet arī: Urbanovičs «vēl veiksmi» Elksniņam; politologs: Saskaņa paliek ar Latvijas valsti
