Ceru, ka bijušie Saskaņas pārstāvji Daugavpils domē visu pareizi izrēķinājuši, vērtējot bijušo partijas biedru – tostarp Daugavpils domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa – lēmumu izstāties no politiskā spēka, sacīja ilggadējais Saskaņas līderis Jānis Urbanovičs.
Politiķis atteicās vērtēt Daugavpils domnieku lēmumu atstāt partijas biedru rindas, vien novēlot veiksmi turpmākajās darbībās un izsakot cerību, ka nu jau partiju pametušie tiešām visu pareizi izrēķinājuši. Urbanovičs atgādināja, ka pirms apmēram 20 gadiem Daugavpils reģionālā partija izvēlējās pievienoties Saskaņai, taču esošie pašvaldības deputāti izvēlējušies atkal iet neatkarīgu ceļu.
Ņemot vērā, ka Elksniņš jau pirms dažiem gadiem bija runājis par iespēju veidot pašam savu politisko organizāciju, Urbanovičam Daugavpils pašvaldības vadītāja lēmums izstāties no Saskaņas nav nācis kā pārsteigums:
«Tas nebija noslēpums ne man, ne daudziem – nevar teikt, ka to gaidījām, bet esam sagaidījuši.»
Kā ziņots, Elksniņš kopā ar citiem nu jau bijušajiem Saskaņas biedriem un visiem deputātiem, kuri domē ievēlēti no šīs partijas saraksta, lēma izstāties no partijas un virzīties jaunas politiskās organizācijas dibināšanas virzienā.
Politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis skaidro, ka šis lēmums ir likumsakarīgs solis, jo Saskaņa ir aizgājusi pa ceļu, kurā tā paliek ar Latvijas valsti.
Viņš norādīja, ka Saskaņa respektē pamatvērtības, kas ir Latvijas valstij, kā arī eiropeiskās vērtības, tostarp arī attiecībā pret to, kas notiek Ukrainā, attieksmi pret karu un pret Krieviju. Tāpat arī Saskaņa ir paudusi attieksmi par Latvijas vietu šajā kara situācijā.
«Savukārt Elksniņš un Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (S) savos video un publiskajās performancēs diezgan precīzi parāda savu attieksmi pret notikumiem Ukrainā un to, kāda vieta tajos ir Krievijai. Tāpat viņi apšauba Latvijas pozīciju un pamatvērtības kā NATO un ES dalībvalstij,» sacīja Rajevskis.
Vienlaikus politologs sacīja, ka «īstermiņā Saskaņa ir pazaudējusi divas lielas pilsētas, un no politiskā viedokļa tas ir taktisks zaudējums, tomēr
stratēģiski Saskaņa ir lielā mērā vinnējusi, parādot, ka Tajā nav cilvēku, kuru rīcību nepārtraukti analizē VDD.
Citādi partijai mūžīgi būtu jātaisnojas par to, kāpēc šie cilvēki ir Saskaņā, kā arī, kāpēc tie ir naidīgi Latvijas valstij».
Komentējot Bartaševiča darbību, Rajevskis sacīja, ka redzama tā trajektorija, kas bija arī Elksniņam – kā rezultātā prognozējams, ka arī Bartaševičs varētu pamest partiju, jo viņa publiskās uzstāšanās ir ļoti līdzīgas Elksniņa teiktajam – izskan piedāvājumi par neitralitāti un sarunām ar Krieviju.
Saskaņai pēc Rīgas mēra krēsla zaudēšanas un kādreizējā galvaspilsētas vadītāja Nila Ušakova (S) aiziešanas strādāt Eiropas Parlamentā sākās dažādi sarežģījumi, kas īpaši pastiprinājās līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, partijai pirmajā kara dienā nosodot Krievijas rīcību. Šāds solis attālināja daļu partijas atbalstītāju un radīja arī sarežģījumus partijas iekšienē.
Ilgstoši piedzīvojot zemus popularitātes reitingus, partijai arī neizdevās uzrunāt pietiekami daudz vēlētāju, lai tiktu 14.Saeimā. Līdz ar to pēc daudziem parlamentā pavadītiem gadiem Saskaņa Saeimas jaunajā sasaukumā vairs nav pārstāvēta. Parlamenta vēlēšanās Saskaņa zaudēja arī pašvaldībās, kuru ilgstoši vadībā bijuši partijas politiķi – Daugavpilī un Rēzeknē.
Abu šo pilsētu pašvaldību vadītāji – Elksniņš un Rēzeknes pašvaldības vadītājs Aleksandrs Bartaševičs – kopš kara sākuma piesaistīja Valsts drošības dienesta uzmanību saistībā ar izteikumiem, kas attiecas uz karu un padomju pieminekļu demontāžu tostarp šajās pilsētās.
Lasiet arī: Daugavpils pilsētgalva pamet Saskaņu, veidos reģiona partiju