Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 6,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, bet par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie Darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Vīriešiem bezdarba līmenis bija par 2,5 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm, veidojot attiecīgi 7,9% un 5,4%.
2024.gada trešajā ceturksnī Latvijā bija kopumā 63 000 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 1 500 vairāk nekā pirms gada, bet par 2 800 mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Šogad trešajā ceturksnī 36 000 bezdarbnieku bija bez darba līdz pieciem mēnešiem, kas ir par 1 000 vairāk nekā pirms gada un par 4 400 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Savukārt 9 700 bezdarbnieku bija bez darba no sešiem mēnešiem līdz 11 mēnešiem, kas, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, ir samazinājums par 1000, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – par 2 000.
Dati arī liecina, ka šogad trešajā ceturksnī Latvijā bija 17 200 ilgstošo bezdarbnieku, kuri bez darba ir vismaz 12 mēnešus. Salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni ilgstošo bezdarbnieku skaits ir pieaudzis par 1 400, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājies par 4 200. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 27,4%, kas ir par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada, bet par 5,7 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
2024.gada trešajā ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 8700 jeb 13,8% bija jaunieši jeb iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 100, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, – samazinājies par 2400. Jauniešu īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā gada laikā samazinājies par 0,1 procentpunktu, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par trim procentpunktiem.
Jauniešiem bezdarba līmenis šogad trešajā ceturksnī bija 13%, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada, bet par 3,9 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
No visiem jauniešiem 35,4% bija ekonomiski aktīvi, proti, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu, bet 64,6% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
2024.gada trešajā ceturksnī 31,2% jeb 427 800 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, proti, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 3200 jeb 0,8%, bet gada laikā – par 2800 jeb 0,7%.
Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti 2024.gada trešajā ceturksnī piedalījās 5 100 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8600 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tostarp vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem 4500 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7 400 iedzīvotāju.
Lasiet arī: Ministri un Saeimas deputāti sev algas ceļ, bet vai atbildība seko?