Plašāka bezskaidras naudas izmantošana ir svarīgs solis gan efektīvai uzņēmējdarbības nodrošināšanai un digitalizācijas brieduma veicināšanai valstī, gan arī tas ir instruments ēnu ekonomikas mazināšanai, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova.
Viņa norāda, ka skaidru naudu bieži izmanto kā instrumentu ēnu ekonomikas aktivitātēm. Jo lielāka ir skaidras naudas aprite ekonomikā kopumā, jo vieglāk ir paslēpt ēnu ekonomikas izpausmes legālās skaidras naudas apritē. Attiecīgi, palielinoties bezskaidras naudas aprites īpatsvaram un naudas plūsmas caurskatāmībai, uzraudzības procedūras var būt vairāk automatizētas, samazinot administratīvo slogu gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļu administrācijai.
Latvijā, līdzīgi kā daudzās citās valstīs, mazāku interesi par bezskaidras naudas norēķiniem izrāda mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), atzīst Bogdanova. Piemēram, tikai 11% MVU veic tirdzniecību tiešsaistē, un tikai 5% no MVU apgrozījuma veido e-komercija. Vienlaikus tieši MVU ir klasiski vērojama arī tendence uz salīdzinoši zemāku produktivitāti. Tas norāda uz nepieciešamību veicināt plašāku digitālo tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumu vidū, gan ceļot uzņēmumu darbības efektivitāti, gan mazinot ēnu ekonomikas riskus.
Plašākai digitālo rīku izmantošanai ir svarīga to pieejamība un MVU spēja tikt līdzi tehnoloģiskajam progresam paralēli savu pamata biznesa procesu nodrošināšanai, ņemot vērā ierobežotos resursus, uzsver Bogdanova.
Viens no iemesliem, kāpēc MVU vēsturiski ir bijuši atturīgi pieņemt bezskaidras naudas maksājumus tirdzniecības vietās, ir POS termināļu izmaksas,
skaidro Bogdanova. Termināļu izmaksas veido gan fiksēts maksājums par POS termināļa ierīces izmantošanu, gan komisijas maksa, kuras apmērs ir atkarīgs tostarp no pircēja maksājuma kartes veida, ko tirgotājs īsti nevar ietekmēt. FM vērtē, ka vidēji POS termināļa izmantošanas izmaksas (iekārtas izmaksas un ar maksājumu saistītas mainīgās izmaksas) atmaksājas pie apgrozījuma ap 35 000 eiro gadā.
Bogdanova norāda, ka no 2024.gada sākuma ir panākts būtisks progress POS termināļu piedāvājuma paplašināšanā Latvijā – vairākas kredītiestādes sāka piedāvāt iespēju nodrošināt POS termināli mobilajā telefonā. Attiecīgi POS termināļa iekārta tādā gadījumā vairs nav nepieciešama, kas būtiski samazina bezskaidras naudas pieņemšanas izmaksas tirgotājiem, būtiski palielinot bezskaidras naudas norēķinu pievilcīgumu MVU.
Piedāvātās mobilās lietotnes ļauj pieņemt bezkontakta maksājumus un ir piemērotas tirgotājiem, mājražotājiem, amatniekiem, skaistumkopšanas speciālistiem, ārstu praksēm, kurjeriem, restorāniem un ēdienu piegādātājiem, taksometra un sabiedriskā transporta vadītājiem un daudziem citiem.
Turpinot darbu pie ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna īstenošanas, tuvākajā laikā publiskai apspriedei tiks nodots regulējums, kas paredz pienākumu tirgotājam ļaut pircējam norēķināties bezskaidrā veidā, ja tirgotāja apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro gadā, informē Bogdanova. Šī iniciatīva uzlabos bezskaidras naudas norēķinu pieejamību arī no patērētāju puses. Pircējiem nebūs nepieciešams meklēt bankomātu skaidras naudas izņemšanai, kas gan uzliek administratīvo slogu, gan mazina piedāvātā pakalpojuma konkurētspēju.
Viens no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.-2027.gadam pasākumiem paredz veicināt bezskaidras naudas norēķinus, jo tiem ir vairākas priekšrocības attiecībā uz lielāku finanšu drošību
un pārskatāmību un tie samazina administratīvo slogu. Bogdanova norāda, ka tas ir pozitīvs solis ceļā uz modernāku un efektīvāku maksājumu sistēmas izveidi un ir viens no priekšnoteikumiem sekmīgai tautsaimniecības attīstībai.
Bogdanova arī piebilst, ka, neskatoties uz to, ka zināma iedzīvotāju daļa ikdienas maksājumos joprojām priekšroku dod skaidrai naudai, absolūti lielākā daļa jeb 77% darījumu Latvijā notiek ar bezskaidras naudas norēķiniem. Turklāt šis procents katru gadu aug.
Piemēram, 2023.gadā ar maksājumu kartēm veikti bezskaidras naudas norēķini 9,391 miljarda eiro apmērā, kas ir par 11% vairāk nekā 2022.gadā, informē Bogdanova. Norēķini ar maksājumu kartēm 2024.gada pirmajā ceturksnī ir auguši par 8,6%, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš.