Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, balstoties uz Valsts drošības dienesta rekomendācijām, iekšlietu ministri tā dēvētajā melnajā sarakstā jeb ārvalstnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā ir aizliegta, ir iekļāvuši 153 ārvalstniekus.
Kopš kara sākuma 2022.gada februārī Iekšlietu ministriju vadījuši Marija Golubeva (AP), Māris Kučinskis (AS). Patlaban iekšlietu ministrs ir Rihards Kozlovskis (JV).
Par katru no melnajā sarakstā iekļautajām personām dienests ir veicis padziļinātu izpēti un sagatavojis atzinumu par to radītajiem draudiem Latvijas nacionālajai drošībai.
Lielākoties melnajā sarakstā iekļauti Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, attiecīgi 81 un 22 pilsoņi.
Saskaņā ar Imigrācijas likumu, iekšlietu ministrs lēmumu par personas iekļaušanu ārvalstnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā ir aizliegta, var pieņemt tikai pēc kompetentas valsts iestādes, piemēram, specdienesta, atzinuma.
Imigrācijas likumā teikts, ka iekšlietu ministrs lemj par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā, ja pastāv kāds no septiņiem apstākļiem, piemēram, kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā. Tāpat ārzemnieku ministrs var iekļaut sarakstā, ja ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai iestādes sniegušas informāciju, kas liedz ārzemniekam ieceļot un uzturēties Latvijā.
Saskaņā ar likumu ārzemniekam, par kuru pieņemts iekšlietu ministra lēmums, viena mēneša laikā ir tiesības to pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma izpildi un pieteicējs nav tiesīgs lūgt tiesai apturēt šā lēmuma darbību.
Lasiet arī: KNAB nosoda partiju prioritātes: Vairāk naudas sevis popularizēšanai, mazāk sabiedrībai