Bijušais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg) otrdien, 4.februārī, kļuva par Norvēģijas jauno finanšu ministru, šo amatu ieņemot pēc valdības reorganizācijas, laikā, kad Ziemeļvalstī baidās no potenciālās transatlantiskā tirdzniecības kara ietekmes, ziņo “Politico” un “Reuters”.
“Esmu ļoti pagodināts, ka mani lūdza palīdzēt manai valstij šajā kritiskajā posmā. Rūpīgi apsverot pašreizējās problēmas, ar kurām saskaramies, esmu nolēmis pieņemt premjerministra Stēres lūgumu ieņemt finanšu ministra amatu,” 65 gadus vecais Stoltenbergs otrdienas rītā sacīja presei.
Plaši populārā un cienītā Stoltenberga iecelšana amatā varētu dot labumu grūtībās nonākušajai Darba partijai sabiedriskās domas aptaujās pirms septembrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.
Pagājušajā nedēļā no divpartiju koalīcijas izstājās eiroskeptiskā Centra partija, atstājot premjerministra Jonasa Gāra Stēres (Jonas Gahr Støre) kreisi centrisko Darba partiju valdībā vienu.
Stoltenbergs nomainīs aizejošo finanšu ministru Trigvi Slagsvoldu Vedumu (Trygve Slagsvold Vedum) no Centra partijas. Norvēģijas valdība arī paziņoja, ka aizsardzības ministra amatā iecelts Tūre Onšuus Sandviks (Tore Onshuus Sandvik) no Darba partijas, kurš nomainīs Bjērnu Arildu Gramu (Bjørn Arild Gram).
“Šī komanda ir gatava vadīt Norvēģiju sarežģītos laikos,” premjerministrs sacīja žurnālistiem pie karaļa pils pēc jaunās valdības tikšanās ar karali Haraldu. “Mēs īstenosim politiku, kas cilvēkiem ikdienā kaut ko nozīmē, un (mēs) apzināmies nestabilitāti pasaulē, kas ietekmē Norvēģiju kā mazu valsti.”
Norvēģija, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts un kurā dzīvo 5,5 miljoni cilvēku, bažījas, ka tirdzniecības karš varētu kaitēt tās ekonomikai, ja Tramps ES precēm piemēros muitas tarifus. Norvēģija galvenokārt eksportē naftu, gāzi un zivis.
Pirms kļūšanas par NATO vadītāju Stoltenbergs divas reizes bija Norvēģijas premjerministrs – no 2000. līdz 2001.gadam un no 2005. līdz 2013.gadam. Deviņdesmitajos gados viņš ieņēma arī finanšu ministra amatu.
Stoltenbergs ģenerālsekretāra amatā vadīja NATO desmit gadus, tostarp ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) pirmā pilnvaru termiņa laikā no 2017. līdz 2021.gadam, izpelnoties titulu “Trampa vārdotājs” (Trump whisperer), jo pārliecināja ASV prezidentu neizstāties no transatlantiskās militārās alianses.
2022.gadā Stoltenbergam bija paredzēts kļūt par Norvēģijas centrālās bankas vadītāju, taču viņš šo amatu neieņēma pēc tam, kad toreizējais ASV prezidents Džo Baidens (Joe Biden) lūdza viņu turpināt darbu NATO vadītāja amatā.
Stoltenbergs atgriezīsies Minhenes Drošības konferences vadītāja amatā pēc tam, kad būs atstājis valsts amatu, viņš piebilda savā paziņojumā.
Lasiet arī: Ķīna Trampam atbild ar prettarifiem ASV oglēm un sašķidrinātajai dabasgāzei
Lasiet arī: Tramps apmaiņā pret palīdzību vēlas iegūt Ukrainas retzemju metālus, Kijiva gatava tam piekrist
