Šī nedēļa iezīmējās ar paziņojumiem par degvielas cenu kāpumu un brīdinājumiem, ka tās cena var arī dubultoties. Uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašnieks, politologs Filips Rajevskis sarunā ar BNN uzsver, ka runa nav tikai par degvielu vien, Tuvo Austrumu kara ietekmē uzskries augšā arī gāzes cenas un tas nozīmē, ka kāps arī apkures cenas. “Jāsaka paldies Dievam, ka ir jau pavasaris,” saka politologs, tomēr kopējā aina ir maziepriecinoša.
“Kā valsts mēs dzīvojam situācijā, kad ir ļoti augsts deficīts un bija ļoti grūti sastādīt budžetu. Mēs visu laiku aizņemamies un vienmēr tiek teikts – viss jau būs labi. Savukārt kritiķi saka: nav labi, jo krīzes situācijā mums nebūs tā finansiālā “drošības spilvena”, ko kritienā palikt apakšā. Tā debate bija decembrī, visi par to aizmirsa, nobalsoja par budžetu un teica, ka viss būs kārtībā. Tikmēr mums kārtējo reizi ir divas krīzes pēc kārtas.”
Lūgts paskaidrot sīkāk, politologs saka, ka pirmā krīze bija negaidītā ziema, kura pēkšņi bija garāka un ievērojami aukstāka, nekā prognozēts. Cilvēkiem tas iegriezās ļoti augstos komunālos rēķinos. “Tad valdībā sākās debate, kā atbalstīt tos, kuriem tas vajadzīgs. Debate bija ļoti grūta, kaut kādu atbalstu iedeva, bet tas viss izskatās tā, ka taupības apstākļos labāk neatbalstām visus, ko vajadzētu,” skaidro Filips Rajevskis.
“Tagad ir otra krīze. To, ka būs karš Tuvajos Austrumos, nevarēja paredzēt, bet tas ir. Gāzes un degvielas cenas kāpj un atkal atgriežamies pie tā, ka tas palielinās transporta, loģistikas, enerģijas izmaksas, jo enerģiju mēs ražojam kā no ūdens, tā gāzes. Un atkal nonākam situācijā, ka sociāli vismazāk aizsargātajām grupām vajag atbalstu. Bet kā mēs varam atbalstīt, ja visa valsts dzīvo uz parāda un pēc principa – priekš kam mums “spilvens”, ja tāpat nekad nekas nenotiks, viss ir labi… Rezultātā atkal būs jāmeklē nauda no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem vai papildus jāaizņemas,” saka politologs.
“Pirms budžeta pieņemšanas ļoti relaksētās fiskālās politikas atbalstītāji runāja, ka izdevumus jāgriež ļoti lēni un pārdomāti, kas realitātē tas nozīmē – griezt neko nevajag, jo tāpat jau ir labi. Rezultātā valstij nekāda finansiālā “spilvena”, lai varētu palīdzēt saviem pilsoņiem krīzes apstākļos, tā īsti nav.”
Uz BNN jautājumu, ko šādā situācijā darīt, Filips Rajevskis saka: “Darīt vajadzēja jau decembrī, bet arī tagad ir ļoti nopietni jāpārskata valsts izdevumi, jāatgriežas pie nopietnākas fiskālās disciplīnas un izdevumu samazināšanas, lai valstij būtu spēja palīdzēt saviem mazākaizsargātajiem iedzīvotājiem, lai būtu šis finansiālais “spilvens”, nevis tikai tiek aizņemta un iztērēta nauda, un paliek vien parādi un procentu maksājumi.”