Aizvadītajā naktī Polijas gaisa telpā pēc provizoriskām aplēsēm ielidoja vismaz 19 Krievijas droni. Vai tā bija nejaušība, apzināta situācijas eskalācija vai arī agresorvalsts mēģinājums “iztaustīt”, cik tālu var iet NATO valsts provocēšanā, BNN jautāja bijušajam aizsardzības ministram, domnīcas “Northern Europe Policy Centre” direktoram, Dr. Artim Pabrikam.
“Simtprocentīgi uz šo jautājumu, vismaz uzreiz, atbildēt nespēsim, bet es teiktu, ka attiecībās ar Krieviju vienmēr jārēķinās ar sliktāko variantu. Manā izpratnē tas nozīmētu, ka Krievija turpina šo eskalācijas fāzi, jo redz, ka šeit nav adekvātas atbildes, tā vienmēr tiek kavēta, ir vāja. Līdz ar to ļoti iespējams, ka šī dronu ielidošana Polijas gaisa telpā bija ar domu paraudzīties, kā uz to reaģē mūsu sabiedrotie. Tādā gadījumā tā ir reāla eskalācija,” saka Artis Pabriks.
Bijušais aizsardzības ministrs arī norāda, ka mēs nereaģējam uz Krievijas agresiju tā, kā vajadzētu to darīt.
Pēc viņa teiktā Rietumu valstīm vajadzētu pārņemt iesaldētos Krievijas aktīvus, kuri Eiropā vien ir vairāk kā 200 miljardu eiro apmērā. Tāpat ir pēdējais laiks vismaz uz daļu Ukrainas attiecināt pretgaisa aizsardzību. “Ir skaidrs, ka šāda veida dronu lidojumi mūsu teritorijās arvien vairāk pieaugs, tādēļ mums jāattiecina NATO aizsardzība un pārējās lietas uz Ukrainas teritorijām, lai daļēji aizsargātu arī sevi,” pauž Artis Pabriks. Viņš uzsver arī nepieciešamību beidzot atteikties no Krievijas degvielas, jo “cik ilgi mēs turpināsim to pirkt, cik ilgi tas turpināsies Eiropā un citur? Ir virkne soļu, kas būtu sperami. Taču Krievija redz, ka attieksme ir “maiga”, un turpina virzīties šeit uz priekšu, tas arī viss.”
Uz BNN teikto, ka premjerministre Evika Siliņa (JV) vēl trīs ar pusi gadus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā atzīst, ka pagaidām mums pilnas aizsardzības vēl nav, Artis Pabriks atbild: “Ko mēs saprotam ar pilnu aizsardzību? Ja runājam par pretdronu aizsardzību, tad ir skaidrs, ka patlaban neviena valsts, tai skaitā arī Ukraina, nespēj nodrošināt simtprocentīgu dronu notriekšanu. Bet Ukraina tiek galā ar simtiem dronu, kamēr jebkurai Eiropas valstij ir problēmas tikt galā arī ar desmit vai divdesmit droniem.”
Bijušais aizsardzības ministrs arī uzsver, ka Polijā lielāko daļu šo dronu izķēra, bet tas [attiecībā uz dronu notriekšanas kapacitāti] arī varētu būt viss. Attiecībā uz Latviju kā pozitīvu ziņu viņš min mūsu valsts teritorijas izmērus, jo “mazāku teritoriju mēs varam veiksmīgāk aizsargāt”, taču neslēpj, ka citādā ziņā problēmas ir visos Rietumos.
Uz BNN jautājumu, kas būtu darāms, lai nākotnē šādu situāciju novērstu, Artis Pabriks atkārtoti uzsver,
ka Rietumu valstīm ļoti nopietni jāattiecas pret palīdzības sniegšanu Ukrainai. “Tas nav noticis. Tas nenotika pilnīgi pareizi Džo Baidena laikā un pašreiz, kopš Amerikā ir jaunais prezidents, mēs patiesībā redzam izdabāšanu Krievijai, kamēr Eiropa nāk ar spēcīgiem mutiskiem paziņojumiem, ar kuriem viss arī beidzas. Rietumi nejūt, ka būtu pietiekami apdraudēti.”
Pēc bijušā aizsardzības ministra teiktā Baltijas valstu, Somijas un Polijas gadījumā tiek darīts daudz vairāk, bet arī šeit, ja raugāmies, teiksim, uz Latvijas aizsardzības sistēmu, mēs varam paveikt ievērojami vairāk. “Es vienmēr uzdodu jautājumu – ja zinātu, ka, piemēram. Latvijā iebrukums būs pēc pusgada vai gada, vai mēs rīkotos tāpat, kā darām to tagad? Ar visām birokrātiskajām prasībām, ar atbalstu mūsu ražotājiem, dronu apmācībām… Nu, nē! Mēs to darītu pavisam citādi. Tas pats ir attiecināms uz visām Eiropas valstīm – mēs nepieejam aizsardzībai un drošībai nopietni, tāpat kā palīdzībai Ukrainai. Pēdējā laikā pat parādījušās tendences runāt par piekāpšanos krieviem, proti, lai Ukraina atdod savas teritorijas un pēc tam varēs par to runāt un tirgoties. Tas viss ir eskalējoši un krievi arī to dara. Atgriežoties pie dronu lidojuma Polijas gaisa telpā, domāju, tā daļēji bija arī pārbaude – ko Rietumi var un grib darīt. Pirms tam jau neviens drons pat netika notriekts! Principā šī ir pirmā reize, kad poļi ar sabiedroto atbalstu tos iznīcina.”