Ja līdz 2030.gadam netiks pabeigta visas “Rail Baltic” trases būve, finansiāla ietekme iespējama visām trim šī projekta īstenošanā iesaistītajām Baltijas valstīm, atsaucoties uz šonedēļ Igaunijas Korupcijas novēršanas komitejas sēdē runāto, teikts Igaunijas raidorganizācijas ERR interneta vietnē. To BNN apstiprināja arī Latvijas Satiksmes ministrijā.
Izskanot bažām, ka Latvija nespēs pabeigt savu “Rail Baltica” posmu līdz 2030.gadam, Igaunijas politiķe un Korupcijas novēršanas komitejas vadītāja Anastasija Kovaļenko-Kilvarta (Anastassia Kovalenko-Kõlvart) pauda viedokli, ka Igaunijai vajadzētu novirzīt savu uzmanību un līdzekļus citur, nevis vilcienu iegādei un dzelzceļa līnijas būvniecībai.
“Šobrīd Igaunija atrodas situācijā, kad tā tērē miljardus dzelzceļa līnijas būvniecībai un pērk vilcienus par 70 miljoniem eiro, lai varētu braukt no Tallinas uz Hademesti (Häädemeeste). Turklāt papildu izmaksas – ikgadējā subsīdija – būs vēl 50 miljoni eiro. Tikmēr mūsu ceļi ir sliktā stāvoklī, par četru joslu autoceļiem vairs nerunā, bet mēs esam gatavi ieguldīt miljardus dzelzceļā, kas labākajā gadījumā ved tikai līdz Latvijas robežai,” sēdē pauda Kovaļenko-Kilvarta. Viņasprāt Igaunijai vajadzētu bremzēt.
Savukārt LR Saeimas Rail Baltica izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs (AS) Igaunijas Korupcijas novēršanas komitejas sēdē pauda: “Mums ir līgums. Mēs visi trīs — Igaunija, Latvija un Lietuva — esam vienā laivā. Ja viens no mums neizpilda savas saistības, mēs visi sedzam izmaksas. Sankcijas ir jāmaksā pat citas valsts vietā.”
Atbildot uz BNN jautājumu, vai vienas valsts “Rail Baltica” izbūves termiņu kavējums finansiāli tiešām ietekmēs arī abas pārējās Baltijas valstis, SM Komunikācijas nodaļas Sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Kamarūte atbildēja, ka, saskaņā ar līgumu pastāv iespēja, ka tiek samazināta attiecināmo izmaksu līdzfinansējuma proporcija. “Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) Granta līgumā, kas noslēgts starp Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) un trīs Baltijas valstu par transporta atbildīgajām ministrijām t.s. labuma guvējiem, ir noteikta solidāra atbildība, kas nozīmē, ka visas trīs Baltijas valstis ir kopīgi atbildīgas CINEA priekšā par finansējuma līguma izpildi.”
Saskaņā ar viņas pausto visas trīs Baltijas valstis ir vienojušās par projekta mērķa gadu – 2030, un strādā pie tā, lai pamattrase tiktu pabeigta līdz šim termiņam. Šobrīd diskusijas par iespējamām sankcijām vai kompensācijas mehānismu piemērošanu netiek veiktas.
Arī “Rail Baltic Estonia” izpilddirektors Anvars Salomets norādījis: “Neviens nav oficiāli apstiprinājis, ka Latvija nebūs gatava līdz 2030. gadam.”
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!
