BNN fokusā | Kā partijas sola izvest Latviju saulītē. Eiroparlamenta priekšvēlēšanu programmu apskats

Drīz mums būs jāizdara izvēle, par kuru no tajās kandidējošiem 16 politiskajiem spēkiem atdot savu balsi. Vadoties pēc izlozēto vēlēšanas zīmju kārtas numuriem, BNN apkopoja svarīgākos partiju programmās paustos solījumus.

1.“Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija

Neraugoties uz sāpīgo zaudējumu 14.Saeimas vēlēšanās, “Saskaņa” atkal ir uz viļņa. Maijā pēc LTV pasūtījuma veiktās pētījumu centra SKDS aptaujas rezultāti liecina, ka par “Saskaņu” būtu gatavi balsot 7,1 procenti vēlētāju. Šis politiskais spēks partiju popularitātes reitingā ierindojies trešajā  vietā.

“Saskaņa” savas programmas centrā likusi tādas vienkāršas, bet tanī pat laikā katram vēlētājam svarīgas lietas kā sociālais atbalsts, medicīna, izglītība, mājokļi un cilvēka tiesības. “Saskaņa” šajā Eiropas Parlamenta sasaukumā  darbojas Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupā un, kā teikts partijas programmā, ņemot vērā, ka šī grupa EP veido valdošo vairākumu, ‘“Saskaņas” vēlētāju intereses Eiropas līmenī tiek ņemtas vērā atšķirībā no Latvijas politikas, kur vadošie politiķi turpina dalīt vēlētājus pareizajos un nepareizajos.”

“Saskaņa” neaizmirst arī sevi paslavēt, apgalvojot: “Tas, ka no šā gada 1. janvāra minimālā alga Latvijā ir 700 eiro, kļuva iespējams tāpēc, ka Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses frakcija iestājās par vienotas minimālās algas principa ieviešanu ES”. Savukārt pie darāmajiem darbiem “Saskaņa” min, ka ES budžetam jābūt lielākam; nepieciešams vairāk līdzekļu krīzes un kara seku pārvarēšanai; stingrāk stingrāk jākontrolē Eiropas budžeta izdevumi.

Attiecībā uz Latviju jānovērš nespēja izlietot pieejamos Eiropas fondus, jo “pēc dažādām aplēsēm zaudēti no 200 līdz 400 miljoni eiro”. “Saskaņa” arī uzsver, ka nepieciešams atsevišķs finansiāls atbalsts reģioniem, “kuri atrodas pie ES ārējās robežas un visvairāk cietuši no kara sekām – Latvijai un īpaši Latgalei, kā arī Igaunijai, Lietuvai un Somijai.” Partija nav aizmirsusi arī savu jājamzirdziņu – krievvalodīgo tiesības. Par to liecina programmas sadaļā “Mūsu plāni” teiktais par krievu valodā runājošo eiropiešu tiesībām. Proti: “[..] krievu valoda nav Krievijas valoda. Latvijai īpaši un ES kopumā ir būtiski un svarīgi attīstīt un stiprināt tās krievu valodā runājošo iedzīvotāju eiropeisko identitāti.” Tāpat “Saskaņas” programmā norādīts, ka “Latvijas pārvaldības kvalitāte ar katru gadu un katru vēlēšanu ciklu kļūst arvien neprofesionālāka” un “Situāciju valstī ievērojami sarežģi arī etnisko attiecību saasināšanās, ko izraisījis gan karš, gan Latvijas valdošo politiķu kļūdas un pat apzināta rīcība. Latvijai ir jāaptur turpmāka ekonomiskā un sociālā lejupslīde un attiecību pasliktināšanās starp latviešu valodā un krievu valodā runājošiem Latvijas iedzīvotājiem. Lai to panāktu, mūsu valstij ir jāmaina pārvaldības principi.”

Ar pirmo kārtas numuru kandidātu sarakstā startē Rīgas eksmērs, eiroparlamentārietis Nils Ušakovs, otrā ir pašvaldības uzņēmuma “Daugavpils siltumtīkli sabiedrisko attiecību speciāliste Olga Petkeviča, trešais numurs ticis bijušai Rīgas domes un Saeimas deputātei, “Saskaņas” valdes līdzpriekšsēdētājai Regīnai Ločmelei.

2.JKP – Jaunā konservatīvā partija

Par JKP pēc minētās SKDS aptaujas datiem maijā būtu gatavi balsot 1,7% vēlētāju. Partijas programmā norādīts, ka “JKP mērķis ES ir maksimāla Latvijas nacionālo interešu aizstāvība – sākot no valodas, drošības un uzņēmējdarbības un beidzot ar ikviena Latvijas pilsoņa labklājību.” Savukārt starp desmit stūrakmeņiem darbam Eiropas Parlamentā, JKP kā pirmo punktu likusi “Nacionālās intereses pāri visam”.

Seko “Latviešu valodas un kultūras aizsardzība”, “Minimāla birokrātija un viegla uzņēmējdarbība”, “Migrācijas politikas maiņa”, bet “Atbalsts Ukrainai ir atbalsts drošai Eiropai” šajā stūrakmeņu uzskaitījumā likts piektajā vietā. Tāpat JKP norāda, ka “laiks piebremzēt zaļo kursu”. “Mēs esam par ilgtspējīgu un videi draudzīgu ekonomiku, tomēr – bez pārspīlējumiem. Kamēr Latvija nav sasniegusi ES dzīves līmeņa virsotni, tās iedzīvotājus un tautsaimniecību nevar pakļaut neizpildāmām Eiropas zaļā kursa prasībām. Ir jāpiebremzē,” teikts programmā.

Tāpat JKP sola pieprasīt caurskatāmību ES finanšu izlietojumā un iestāties par mazākām Parlamenta izmaksām, izbeidzot “ceļošanu” no Briseles uz Strasbūru.     

JKP saraksta līderi ir bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits, dzejniece un publiciste Liāna Langa un bijušais labklājības ministrs Gatis Eglītis.

3.Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

Nacionālās Apvienības popularitāte maijā sasniegusi 11 % vēlētāju atbalstu, tā nodrošinot NA stabilu līderpozīciju. NA programmas moto ir: “Nacionālo interešu sardzē – saprāta balss Eiropā”. Kā teikts programmā: “Esam vienīgais latviskais politiskais spēks, kurš spējis pierādīt savu ietekmi Eiropas Parlamentā visos sasaukumos kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Turpināsim aizstāvēt Latvijas intereses ES, nevis ES intereses Latvijā.”

NA sola arī turpmāk darboties Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā. Kā galveno prioritāti šis politiskais spēks min drošību un uzsver, ka “Eiropas drošības garants ir un paliek stipra NATO alianse.” NA sola atbalstīt ES iniciatīvas, kas ir vērstas uz militārās mobilitātes, reaģēšanas un sadarbības paplašināšanu, kā arī uzsver: “Jādara viss iespējamais, lai atbalstītu Ukrainu cīņā pret Krievijas okupācijas spēkiem, un jāpalīdz Ukrainai kļūt par ES un NATO dalībvalsti.” NA sola uzstāt uz “plašāku sankciju piemērošanu pret Krieviju, vienlaikus nepieļaujot nekādas atkāpes no jau ieviestajām sankcijām.”

Savukārt iekšējās drošības kontekstā NA min nepieciešamību stingri sargāt ES ārējās robežas no nekontrolēta migrantu pieplūduma, “jo vienmēr būs imigranti, kurus nav iespējams integrēt Eiropas kultūrtelpā un kas var radīt potenciālu apdraudējumu.” NA arī norāda, ka nepiekrīt šī gada izmaiņām Eiropas migrācijas politikā, kas dalībvalstīm uzliek par pienākumu uzņemt migrantus vai maksāt par to neuzņemšanu un jaunajā EP sasaukumā sola panākt šī principa pārskatīšanu. Nacionālā Apvienība iestājas arī par saprātīgu zaļā kursa ieviešanu norādot: “Zaļā kursa virziens ir pareizs, bet tas jāievieš par cenu, ko varam atļauties, saglabājot ES drošības, tautsaimniecības un sociālās prioritātes.”

Ar pirmo kārtas numuru startē ekonomikas zinātņu doktors, pieredzējis eiroparlamentārietis un EP viceprezidents Roberts Zīle, otrā ir 14.Saeimas deputāte, NA frakcijas priekšsēdētāja vietniece, bijusī aizsardzības ministre un bijusī Saeimas  spīkere Ināra Mūrniece, trešais numurs kandidātu sarakstā ir 14.Saeimas deputātam, Ārlietu komisijas priekšsēdētājam Rihardam Kolam.

                 4. Latvija Pirmajā vietā

Šlesera partijai maijā gūtu 5,8% vēlētāju atbalstu. Šīs partijas programmas galvgalī likti tādi deklaratīvi saukļi kā: “Balso par varas maiņu Latvijā un Eiropā!”; “Balso par saprāta politikas atgriešanos Latvijā un Eiropā, kas pamatojas katras valsts iedzīvotāju interesēs un valstiskajā stabilitātē!”; “Balso par par tradicionālām vērtībām, par ģimenēm, kuras veido māte un tēvs – sieviete un vīrietis, par ģimenēm ar bērniem!”, u.tml.

Programmā norādīts, ka “valdošie politiķi, kuri līdz šim ir pārstāvējuši mūsu valsti Eiropā un runājuši tautas vārdā, nav aizstāvējuši Latvijas tautas intereses – ne Latvijā, nedz arī Eiropā! Tieši pretēji – no Latvijas ievēlētie politiķi parasti ir centušies uzspiest Eiropas birokrātu viedokli Latvijai!”. Kā risinājumu iziešanai no visām šīm ķibelēm partija piedāvā veicināt daudzu miljardu ilgtermiņa ieguldījumus infrastruktūrā un ievērojamos nekustamā īpašuma attīstības projektos, norādot, ka investīciju drošība Latvijā līdz ar to kļūs par kopīgām, starptautiskām rūpēm, bet “pamesta un tukša Latvija ir drauds gan mūsu, gan visas Eiropas drošībai.” Tāpat partija sola panākt Eiropas līdzekļu pilnvērtīgu apgūšanu projekta “Rail Baltica” pabeigšanai, kā arī iestāšanos par par būtisku kopīgu Eiropas finansējumu kopīgās Eiropas robežas nostiprināšanai.

Partija arī norāda, ka ir par tīru vidi un atbalsta dabas aizsardzību, tomēr ir pret pārspīlējumiem klimata politikā, jo “mums nav vajadzīga vēl “zaļāka” politika, kuras rezultāts ir Latvijas konkurētspējas samazināšanās, ekonomiskā stagnācija un iedzīvotāju nabadzība”.

“Latvija Pirmajā vietā” uzsver nepieciešamību veidot kopīgu Eiropas politiku pensionāru, cilvēku ar īpašām vajadzībām un vientuļo vecāku aizsardzībai, nodrošināt Eiropas valstu sadarbību un mobilitāti izglītības un zinātnes jomā, kā arī iestājas par sociālo atbalstu ģimenēm ar bērniem, lai “mūsu ģimenes justos līdzvērtīgas citu Eiropas ģimeņu saimē – labklājības, audzināšanas un izglītības iespēju nodrošināšanas ziņā!”

Partijas kandidātu pirmajā trijniekā ir ekspremjers, 14.Saeimas deputāts Vilis Krištopans, Saeimas deputāti Linda Liepiņa un Ričards Šlesers.

5.Latvijas attīstībai

Par “Latvijas attīstībai” maijā būtu gatavi balsot 4,2% vēlētāju. Partijas programma balstās uz trim vaļiem: “lai Eiropas Savienība kļūst par īstu drošības un aizsardzības savienību”; “lai ES fondi nodrošinātu Latvijas tautsaimniecības strauju attīstību”; “lai Ukraina uzvar Krieviju un pievienojas Eiropas Savienībai”. Partijas mērķi, strādājot Eiroparlamentā”, ir: vismaz trīskāršot Eiropas aizsardzības rūpniecības jaudas un pieckāršot aizsardzībai atvēlēto ES budžeta daļu, nostiprināt Eiropas Austrumu robežu, vienoties par visu ES valstu ieguldījumiem ārējā drošībā vismaz 3% IKP apjomā, panākt stingru ES noteikto sankciju ievērošanu visās dalībvalstīs.

Nav aizmirsts arī svarīgais ES fondu jautājums. Partija sola uzņemties līderību Eiropas fondu iespēju izmantošanā Latvijas attīstībai – sākot ar nacionālo attīstības stratēģiju un beidzot ar svarīgāko projektu izpildes pārraudzību. “Jo šobrīd Eiropas fondu sniegtās iespējas netiek pilnvērtīgi izmantotas.” Tāpat partija norāda, ka “Latvijas uzņēmējiem ir nepieciešams vairāk radošas brīvības un mazāk pašmērķīgu ES regulējumu” un sola atbalstīt “visu ES likumprojektu izvērtēšanu no uzņēmēju konkurētspējas viedokļa un lieko prasību atcelšanu.”

Veselības aprūpes jomā partija aicina veidot “Eiropas veselības savienību,” kuras ietvaros būtu vienota ES pieeja veselības datiem, pētījumiem un tehnoloģijām, bet katrs eiropietis tiktu piepersonalizētas digitālās veselības kartes.

Šīs partijas trīs galvenie vilcējspēki ir Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ījabs, kurš pašlaik EP darbojas “Renew Europe Group”, bijušais Latvijas ārlietu un aizsardzības ministrs, piecu Saeimas sasaukumu deputāts, “Latvijas attīstībai” valdes līdzpriekšsēdētājs Artis Pabriks un četru Saeimas sasaukumu deputāts, bijušais LR izglītības un zinātnes, arī ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

6.Centra partija

“Centra partija” maijā gūtu 1,7% vēlētāju atbalstu. Šīs partijas Eiropas Parlamentā iecerēto darbību vislabāk raksturo viņu programmā teiktais: ““Centra partijas” deputāti Eiropas Parlamentā turpinās partnerpartijas PCTVL un LKS deputātes Tatjanas Ždanokas darbu, lai aizsargātu mazākumtautību un nepilsoņu tiesības, cīnītos pret neonacisma uzplaukumu, ieviestu vienotus darba atalgojuma standartus, darba un privātās dzīves līdzsvaru, kā arī nodrošinātu investīcijas Eiropas Savienības valstu un reģionu attīstības izlīdzināšanai.”

Ar pirmo kārtas numuru startē Rīgas domes deputāte un Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas vietējā palīdze Inna Djeri, otrais ir Rīgas domes deputāts, “Latvijas krievu savienības” līdzpriekšsēdētājs, politisko partiju apvienības “Pamats-LV” valdes loceklis Miroslavs Mitrofanovs, trešais – Latvijas Nākotnes institūta valdes priekšsēdētājs, Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas vietējais palīgs Normunds Grostiņš.

7.Apvienība Jaunlatvieši

Saskaņā ar SKDS maijā pēc LTV pasūtījuma veiktās aptaujas datiem, šī partija gūtu 1,3% vēlētāju atbalstu. Partija vēlas “skaļi paust no Eiropas Parlamenta tribīnes visu to, kāpēc esam kļuvuši par vienu no nabadzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā”; ir par skaidras naudas aprites saglabāšanu, lai nodrošinātos pret ES plāniem ieviest dalībvalstīs Centrālās Bankas digitālo naudu; iestājas “par ģimeniskām vērtībām, nevis sabiedrībā nepieņemtās Stambulas konvencijas izpausmēm” un kategoriski nosoda “notiekošo grāmatu iznīcināšanu Latvijas bibliotēkās, kura tiek realizēta saskaņā ar ES rekomendācijām un vadlīnijām par digitalizāciju”.

“Vēlamies aizsargāt vietējo ražotāju un pakalpojumu sniedzēju tirgu, kā to gudrākā (t.sk. slēptā) veidā dara citas ES valstis. Šādas politikas neesamība Latvijā ir gandrīz pilnībā iznīcinājusi vietējos lauksaimniekus un ražotājus un plaši atvērusi durvis ārvalstu produkcijas un veikalu ķēžu ienākšanai, ko politiķi, maldinot sabiedrību, sauc par investīcijām,” teikts programmā.

Ar pirmo kārtas numuru kandidātu sarakstā startē “Apvienība Jaunlatvieši” valdes loceklis Rūdolfs Brēmanis, otrais numurs ir Glorijai Grevcovai, kuras anketā sadaļā “Darbavietas” norādīts “Latvijas Republikas Saeima, deputāts”, lai arī Grevcova ar Augstākās tiesas lēmumu par nepatiesu ziņu sniegšanu CVK, jau šā gada februārī Saeimas deputāta mandātu ir zaudējusi, bet trešais numurs ticis ZS “Kalnavoti”  īpašniekam Jānim Dzenim.

8. Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija

Maijā “Apvienoto sarakstu” atbalstītu 5,7% vēlētāju. Šī partiju apvienība savā programmā uzsvaru likusi uz trīskāršu aizsardzību – ekonomisku, pilsonisku un militāru. Ekonomiskajā sadaļā minēti “Lēmumi par lielāku ES stratēģisku autonomiju tādu produktu ražošanā kā mikročipi un digitālo un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izstrādē dos lielākas iespējas Latvijas uzņēmumiem”, kā arī “Banku politikas izmaiņas par labu militārai industrijai, jaunas prasības bankām, tikpat labvēlīgi nosacījumi kā vides un klimata mērķu projektiem”. Savukārt lauksaimniecībā, saskaņā ar partijas programmā teikto, katram sava loma – “lielie ražotāji nodrošina apgādes un stratēģisku krājumu drošību, mazie un vidējie – lauku apvidu dzīvotspēju, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanu un daudzveidību, spēju nodrošināt sevi un savu ģimeni.”

“Apvienotais saraksts” neaizmirst arī vispārzināmo patiesību, ka pilsoniska sabiedrība ir viens no drošības balstiem. “Tukša pierobeža un cilvēki, kas jūtas aizmirsti, ir drauds drošībai.” Attiecībā uz militāro drošību programmā uzsvērts, ka “ES robežai ar agresorvalstīm jātop par militāru infrastruktūru, ciešu, aizvērtu hibrīdkara un provokāciju centieniem.”

Pirmais numurs kandidātu sarakstā ir Twitter konvoja izveidotājam, biedrības “Agendum” valdes loceklim Reinim Pozņakam, ar otro numuru startē 14.Saeimas deputāts – Juris Viļums, ar trešo – bijušais aizsardzības ministrs, 14.Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis.

9. “Progresīvie”

Maijā par “Progresīvajiem” balsotu 5,9% balstiesīgo iedzīvotāju. “Progresīvo” programmas moto ir: “Piederīgi Eiropā. Aizsargāti Latvijā.” Partija uzskata, ka “Latvijai jāuzņemas līderība, lai Eiropa būtu vienota savā aizsardzībā gan fiziskajā, gan virtuālajā telpā un lai mums būtu tai nepieciešamās militārās, kiberdrošības un komandspējas.” Tāpat partija uzsver, ka ES jāsniedz Ukrainai viss nepieciešamais politiskais, militārais un humānais atbalsts; strauji jāvirzās uz Ukrainas uzņemšanu ES un “svarīgi atbalstīt arī Moldovu un Rietumbalkānu valstis ceļā uz iestāšanos ES. Jāatbalsta demokratizācija Baltkrievijā.”

“Progresīvie” sola mazināt fosilo kurināmo dedzināšanu, pārtraucot gāzes importu no Krievijas, ieviest vienotu formulu cieņpilnas minimālās algas un pensijas aprēķinam, ieviest vienotu ES bezdarba pabalstu, kā arī paplašināt ES atbildību medicīnā, nododot medikamentu licencēšanu un iepirkšanu centrālai institūcijai.

Partijas programmā minēta arī iestāšanās par laulību vienlīdzību visā ES, vēlme stiprināt ES prasības atalgojuma atšķirību novēršanai pēc dzimuma, kā arī personu ar invaliditāti iekļaušana darba tirgū, grupu mājokļu izveide, atbalsts ģimenēm un neatkarīgas dzīves nodrošināšanai.

Pirmais numurs kandidātu sarakstā ir Eiropas Komisijas komunikācijas un partnerības vadītājai, biedrības “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvija” valdes loceklei Elīnai Pinto, ar otro startē aizsardzības ministra ārštata konsultants aizsardzības politikas jautājumos Mārtiņš Staķis, trešais numurs ir Rīgas domes deputātei Justīnei Panteļējevai.

10. Tautas varas spēks

Šim politiskajam spēkam vēlētāji maijā deva 0,6% atbalstu. Īsumā ieskatīsimies arī šī politiskā spēka programmā, kuras sākumā dižojas retoriskais jautājums: “Vai Latvijas balss ir kaut reizi sadzirdēta, un tās suverenitāte stiprināta? Vai tiek ievērotas Latvijas nacionālās vajadzības? Nē. Tikai ubagu dāvanas sociālās drošības vietā. Ekonomiskās attīstības un darba vietu vietā ir tikai sveši lēmumi un svešas preces.” Partija deklarē: “Tautas Varas Spēks iet uz EP vēlēšanām ar pārliecību, ka Latvijai ir jāturpina sava nacionālā interešu politika. Mēs iestājamies par brīvu, drošu, neatkarīgu un attīstītu Latvijas valsti ES!”

Ar pirmo numuru startē SIA “Dārziņu Nami” valdes loceklis Valentīns Jeremejevs, otrais ir “Ukrainas tirdzniecības centrs” valdes loceklis Aivars Smans, trešais – Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides dizaina un inženierbūvju pārvaldes Zemes pārvaldības nodaļas vadītājs Uldis Freimantāls.

11. Kustība “Par!”

Kustībai “Par!” maijā izdotos gūt vien 0,8% vēlētāju atbalstu. Šī politiskā spēka programmas moto ir: “Droša Latvija. Brīva Ukraina. Viena Eiropa.” Kustība “Par!” uzsver: “Mūsu vīzija ir droša Latvija un brīva Ukraina vienotā Eiropā. Tās sasniegšanai ir jāaptur Krievijas agresija. Mūsu ilgtermiņa drošībai ir nepieciešama reformētas Ukrainas iekļaušanās pārveidotā Eiropas Savienībā tuvākās desmitgades laikā.” Politiskais spēks apgalvo, ka tam ir skaidri pamatprincipi, kas jāmaina ES un Ukrainā, lai īstenotu lielo stratēģiju – drošība caur paplašināšanos.

Pirmais numurs kandidātu listē ticis Eiropas Parlamenta  politiskās grupas “Renew Europe”kopienas projektu vadītājai Ivannai Volochiy, otrā ir Kustība “Par!” valdes locekle Linda Curika, trešā –  partijas līdzpriekšsēdētāja Inese Voika.

12. Suverēnā vara

Maijā par “Suverēno varu” balsotu 2,8% vēlētāju. Partija savā programmā norāda, ka tradicionālai ģimenei jābūt prioritārai pāri jebkuras citas grupas vai valsts interesēm un tās pamatā ir laulība starp vīrieti un sievieti. Partija arī sola rosināt jautājumu par Eiropas Savienības dalībvalstu izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu šīs konvencijas ideoloģijas dēļ un uzsver, ka jāaptur līdzekļu izšķērdēšana dažādām dzimumu līdztiesību programmām un klimata neitralitātes idejām.

Šī politiskā spēka programmā arī teikts, ka ““Zaļais kurss” ar zemnieku pazemošanu ir ceļš uz pārtikas krīzi ne tikai Eiropā.” Partija ir gatava “Eiropas līmenī aizstāvēt mūsu valsts pārtikas nodrošinātājus: lauksaimniekus, lopkopjus, putnkopjus, zivsaimniekus,” kā arī iestājas par pilna cikla ražošanas procesiem Latvijā, atbalstot uzņēmējus ar motivējošu nodokļu politiku.

Saraksta līdere ir partijas “Suverēnā vara” valdes locekle Jūlija Stepaņenko, viņai seko partijas valdes locekle Ļubova Švecova, trešais numurs ir SIA “Wave  media” izpilddirektorei Karinai Sprūdei.

13. Tauta. Zeme. Valstiskums

Pēc maijā veiktās socioloģiskās aptaujas datiem TZV gūtu 0,4% vēlētāju atbalstu. Īsumā ieskatīsimies politiskā spēka programmā.

Partijas ieskatā Latvijas drošību var garantēt tikai stipra transatlantiskā sadarbība NATO ietvaros, savukārt aizsardzības izdevumi mums, kā mazai valstij, “jākoncentrē aizsardzības tehnoloģiju sektora attīstībai: dronu un augstu tehnoloģijas pretgaisa aizsardzības sistēmām – robotiem, mākslīgam intelektam –, kā arī militārās loģistikas attīstībai Kurzemes piekrastes ostās”.

Politiskais spēks arī norāda, ka “jāpārtrauc ekonomisko bēgļu uzņemšana un Eiropas Savienības līdzekļi jāiegulda bēgļu centru izveidei bēgļiem radniecīgas civilizācijas un mītnes zemei līdzīgu klimatisko apstākļu reģionos.”

Savukārt Latvijas attīstības galvenais priekšnoteikums ir pētniecības un attīstības budžeta palielinājums vismaz līdz 3,5% no IKP, sasniedzot Ziemeļvalstu līmeni, jo tas ļautu Latvijas augstskolām no ES un pasaules labākajām universitātēm piesaistīt izcilākos zinātniekus.

Tāpat partija norāda, ka kopumā jāmazina prakse centralizēti lemt par jautājumiem, atstājot vairāk jautājumu dalībvalstu kompetencē. Jāpārskata jau pieņemto regulējumu ietekme uz Latvijas tautsaimniecību.

Saraksta galvenā “lokomotīve” ir 14.Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins,  ar otro numuru startē SIA “TEK Solutions” vadītājs Guntars Vītols, ar trešo – Latvijas Kara muzeja krājuma departamenta vēsturnieks Edvarts Krusts.

14. Zaļo un Zemnieku savienība

ZZS piemērs uzskatāmi liecina, ka starp vēlētāju izvēli Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanās ne tuvu nav liekama vienādības zīme. Aptaujā par atbalstu politisko spēku iekļūšanai Saeimā, kuru pētījumu centrs SKDS pēc LTV pasūtījuma veica šā gada aprīlī, ZZS ar 7,6% atbalstu izvirzījās otrajā vietā. Savukārt aptaujā par Eiroparlamenta vēlēšanām, kuru SKDS pēc LTV pasūtījuma veica periodā no 10. līdz 15.maijam, ZZS guva vien 2,9% vēlētāju atbalstu.

ZZS programmā Eiropas parlamenta vēlēšanām norādīts – jāatgriežas pie ES dibināšanas ideāliem, uzsverot cilvēku vajadzības, nevis birokrātiskas prasības. Eiropas likumdošanas centrā jābūt loģiskai pieejai. “Eiropas regulējumam jāņem vērā katras dalībvalstīs specifiku, apliecinot, ka Eiropa ir vienota savā dažādībā un atzīst katras dalībvalsts unikalitāti,” uzskata partiju apvienība.

Kā galveno prioritāti ZZS min Latvijas un visas Eiropas drošību un šā mērķa sasniegšanai min nepieciešamību koncentrēties uz uz ārējo robežu stiprināšanu, kas prasa ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm. “Izstrādājot vienotu Eiropas politiku attiecībā uz Krievijas ekonomisko embargo, ir skaidri jādefinē nostāju par preču, tostarp pārtikas, importu un tranzītu no agresorvalstīm,” teikts programmā. Savukārt enerģētiskās neatkarības jautājumā Latvijai ir jāizmanto ES līdzekļi, lai novērstu elektroenerģijas ražošanas jaudu deficītu, kas ļautu samazināt elektroenerģijas izmaksas.

Otrs ZZS programmas stūrakmens ir lauksaimnieku interešu pārstāvība. Politiskais spēks uzstāj uz nepieciešamību pabeigt platībmaksājumu izlīdzināšanu, stiprināt vietējo ražotāju īsās pārtikas piegādes ķēdes, palielināt ES atbalstu bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai Latvijā. Tāpat ZZS sola rosināt pārskatīt atbalsta piešķiršanas prasības, lai tās atbilstu Latvijas specifikai un realitātei.

Attiecībā uz ekonomiku ZZS norāda, ka “ekonomiskajam taisnīgumam Eiropā jābūt universālam, nevis dalītam starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm”. Savukārt Eiropas iekšējie augstie standarti jāattiecina arī uz trešo valstu importa precēm.

Labklājības segmentā politiskais spēks aicina izmantot iespējas, ko sniedz Eiropas Sociālais fonds, jo tas ļaus mazināt nevienlīdzību, uzlabos jauniešu nodarbinātību un atbalstīs sociāli mazaizsargātākās iedzīvotāju grupas. “ES dalībvalstīs jābūt standartizētai minimālajai algai vismaz 60% no vidējās algas katrā dalībvalstī, lai nodrošinātu darba tirgus taisnīgumu,” teikts ZZS programmā.

Ar pirmo numuru startē 14.Saeimas deputāts, ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis. Iepriekš viņš bijis Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs un Valmieras novada domes deputāts. Otrais numurs ir ZZS valdes loceklim un Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas valdes priekšsēdētājam Jānim Dinevičam. Viņš ir arī SIA “Gosupi nekustamie īpašumi” valdes loceklis un “Ceturtā maija deputātu klubs” valdes loceklis. Trešais numurs ZZS deputātu kandidātu listē ir 14.Saeimas deputātam, “Latvijas Bērnu fonda” valdes loceklim Andrim Bērziņam.

15. Jaunā Vienotība

Ja vēl gada sākumā teju nevienam nebija šaubu par “Jauno Vienotību” kā Eiroparlamenta vēlēšanu līderi, tad pēdējo mēnešu laikā dažādu skandālu ietekmē šā politiskā spēka reitingi piedzīvojuši lejupslīdi. Tomēr, kā liecina pētījumu kompānijas SKDS aptauja, maijā “Jaunā Vienotība” ierindojās otrajā vietā un par to būtu gatavi balsot 8,1% balstiesīgo.

No politiskā spēka pašreizējā EP sasaukumā ievēlētie deputāti darbojas Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupā. Šīm EP vēlēšanām “Jaunās Vienotības” programmas moto ir: “Droša Latvija vienotā Eiropā”.  Politiskais spēks uzsver – “Laikā, kad Krievija turpina brutālu karu pret Ukrainu, ES vienotība ir svarīgāka nekā jebkad”. Partiju apvienība “konsekventi un stingri iestājas par visu veidu — politiskā, ekonomiskā, finansiālā un militārā — atbalsta sniegšanu Ukrainai, kā arī par stingrām sankcijām pret agresorvalsti Krieviju,” teikts programmā.

Par galvenajiem vērtību stūrakmeņiem, uz kuriem balstās visa ES, “Jaunā Vienotība” uzskata brīvību, demokrātiju un likuma varu. Politiskais spēks arī pauž, ka  atbalsta ES paplašināšanu, uzņemot jaunas dalībvalstis.

JV ieskatā jāizstrādā Eiropas ekonomiskās drošības stratēģija — izvērtējot un novēršot riskus, ko rada nedraudzīgu valstu uzņēmumu investīcijas Eiropā; jācīnās pret ļaunprātīgām trešo valstu informatīvām manipulācijām, paredzot ES finansējumu pilsoniskās noturības veicināšanai; jāizstrādā kopēja politika mākslīgā intelekta draudu samazināšanai un juridiskai regulācijai; jāievieš praksē kopēja migrācijas un patvēruma sistēma, kas darbojas ātri, taisnīgi nošķir bēgļus no ekonomiskajiem migrantiem.

Savukārt ekonomiskajā sfērā JV sola aktīvi strādāt, “lai arī nākamajā ES daudzgadu budžetā Latvijai būtu pieejams pienācīgs finansējuma apjoms, arī kohēzijas politikas īstenošanai, Eiropas dzelzceļa līnijas „Rail Baltica” pabeigšanai, ekonomikas zaļās un digitālās transformācijas īstenošanai, kā arī mūsu reģionu un lauku teritoriju attīstībai.”

Pirmais kārtas numurs JV deputātu kandidātu sarakstā ir Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniekam  Valdim Dombrovskim. Ar otro numuru startē bijušais Ministru prezidents un ārlietu ministrs, 14.Saeimas deputāts Arturs Krišjānis Kariņš, bet trešā ir Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

16. Politiskā partija “Stabilitātei!”

Eiropas Parlamenta vēlēšanās maijā par “Stabilitātei!” savas balsis būtu gatavi atdot 3,7% vēlētāju. Šīs partijas programmas moto ir “Politiskā un ekonomiskā neatkarība Eiropā”. “Stabilitātei!” uzskata: “Šodienas Eiropas Savienības realizējamā politika, kas tiešā veidā ietekmē Latviju, ir praktiski nesavienojama ar valsts attīstību un plaukstošu nākotni.” Pēc partijas domām valsts nākotni apdraud “totālā ekonomiskā nabadzība, uzņēmēju bankrotēšana, imigrācijas politika, bērnu programmas neesamība, mākslīgi uzpūstie nodokļi un cenas uz enerģētiskiem resursiem,” tādēļ arī partija uzņemas atbildību, “lai runātu par “aizliegtajiem” jautājumiem un “slēgtajām” tēmām”.

Šīs partijas programmā atsevišķas sadaļas veltītas elektroenerģijas, gāzes, banku un sankciju jautājumiem. Lūk, daži no partijas piedāvājumiem: elektroenerģijas cenu algoritma pārskatīšana un pazemināšana līdz faktiskajai pašizmaksai; iniciēt jautājumu jautājumu par iziešanu no Eiropas “Nord Pool Group” biržas; gāzes iegādes pārtraukšana caur starpniekiem par mākslīgi sadārdzinātām cenām.

Sadaļā “Sankcijas” partija (gan visai aizplīvurotā veidā) aicina pirkt lētu enerģiju bez starpniekiem no Krievijas, jo sankciju mērķi nav sasniegti un “Krievija turpina savu attīstību, atklātā veidā veiksmīgi darbojas starptautiskajos tirgos un Eiropas tirgos ar starpnieku palīdzību”.

Kandidātu sarakstā ar pirmo numuru startē Nexpay UAB, produkta vādītajs Ņikita Piņins, otrais numurs ir SIA “Mediaservice” darbinieks, Press.lv attīstības direktors Andrejs Kozlovs, bet trešais – “Accenture” Latvijas filiāles vecākais finanšu eksperts  Pāvels Kuzmins.

Ar visu politisko spēku EP deputātu kandidātiem un programmu pilnu tekstu iespējams iepazīties CVK tīmekļa vietnē https://epv2024.cvk.lv/kandidatu-saraksti

Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!