Šoruden varējām vērot Latvijas politiskajā arēnā nebijušu gadījumu, kad viena no varas partijām – Zaļo un Zemnieku savienība ZZS) bloķējās ar opozīciju, lai panāktu izstāšanos no Stambulas konvencijas. Šonedēļ tas vainagojās panākumiem. Pēc teju 14 stundu debatēm, kurās būtībā tika malts viens un tas pats, konvencija tika denonsēta. Vai starptautiskajā arēnā tādēļ uz Latviju raudzīsies “šķībāk”, ko tas nozīmē valdības stabilitātei un vai Valsts prezidentam nāksies saskarties ar pamatīgu spiedienu, kā no konvencijas noliedzēju, tā atbalstītāju puses, BNN jautāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
Vai pēc izstāšanās no Stambulas konvencijas Latvijai gaidāmas kādas starptautiska līmeņa sekas? Uz šo jautājumu Filips Rajevskis atbild: “Nekādu seku nebūs. Kā iestājāmies, tā izstājāmies.” Politologs pauž, tā ir mūsu parlamenta suverēnā vara pieņemt lēmumus, kādus tas uzskata par pareiziem. Savukārt ja raugāmies uz 15 Latvijā akreditēto Eiropas Savienības valstu vēstnieku vēstuli, tā ir ļoti korekta – neviens negrib pārkāpt to sarkano robežu, kas ir iejaukšanās otras valsts iekšējā politikā.
Taujāts, kādēļ gan tādas kaislības ap Stambulas konvenciju, Filips Rajevskis atbild, galvenā problēma tā, ka Latvijā šī konvencija ir ļoti politizēta. “Nav noslēpums, ka ir politiķi, kuri vērsušies pie minētajiem vēstniekiem, lai mums sūta šo vēstuli.”
Politologs arī norāda, ka konvencijas kontekstā netiek runāts par pašu galveno. “Protests pie Saeimas mums parādīja, ka vardarbība ģimenē valstī ir ļoti aktuāla lieta. Tas briesmīgākais, ka šobrīd netiek vispār runāts par to, kā reāli sniegt palīdzību no vardarbības cietušajiem un ko darīt, lai šo lietu mazinātu. Tā vietā runā par konvenciju, Eiropu un lietām, kas īstenībā nerisina šo vardarbības problēmu. Ja paraugāmies, cik neparasti plašs bija protests pret konvencijas denonsēšanu, tad redzam, ka vardarbība ir lieta, kas sabiedrībai sāp, un tam būtu jāpievērš uzmanība.”
Filips Rajevskis pauž – iespējams, Stambulas konvencijas denonsēšana notika tik viegli tādēļ, ka pēc šīs konvencijas ratificēšanas nav noticis nekas, kas situāciju uzlabotu.
“Mēs redzam, ka statistika ir briesmīga. Tas tikai parāda, ka pievienošanās šai konvencijai bija tāds formāls solis – ratificēja, ielika atvilktnē un aizmirsa. Tāpēc tieši tikpat vienkārši viņu paņēma un denonsēja”.
Valdošajai koalīcijai vissāpīgākā lieta ir ZZS pievienošanās opozīcijai šai jautājumā. Vai tas nozīmē, ka ir pamats runāt par koalīcijas beigu sākumu? Filips Rajevskis norāda: “Pēc tā, ko redzējām trešdien pie Saeimas, es nedomāju, ka “Progresīvie” var palikt šobrīd valdībā. Jo viņu vēlētāji ir viennozīmīgi pateikuši, ka neizstāšanās no Stambulas konvencijas ir svarīga. Ja “Progresīvie” pateiks – mēs te tagad cīnīsimies no iekšpuses par šo un nekādas politiskas konsekvences nebūs, tad tas jau diezgan nopietni izskatās pēc politikānisma.”
Atbildot uz BNN repliku, ka pēc “Progresīvo” līdzpriekšsēdētāja Andra Šuvajeva teiktā JV būtu jātiek skaidrībā vai veidot mazākuma valdību ar ZZS vai mazākuma valdību ar “Progresīvajiem”, politologs pauž, ka tas nav jautājums par premjerministres izšķiršanos, bet gan par paša Šuvajeva un “Progresīvo” partijas izšķiršanos. “Mūsu politikā politiķi ļoti viegli savu atbildību nogrūž uz citiem. Tā ir viņu partijas atbildība, izšķirties par savu vietu valdībā kopā ar ZZS.”
Taujāts, kā vērtējams fakts, ka ZZS gada laikā mainījusi nostāju Stambulas konvencijas jautājumā un kā tas atsauksies uz viņu vēlētājiem, politologs uzsver, ka, visticamāk, viņi šo soli neveica nerunājot par to ar savu vēlētāju. “Es pat teiktu pretēji. Augusts Brigmanis (ZZS) pauda, ka konvencijas ratifikācija bija kļūda un viņi šo kļūdu labo. Tā ir ziņa, ko viņi sadzirdējuši no saviem vēlētājiem.”
Vēl viens būtisks jautājums ir, vai uz Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču tagad netiks izdarīts spiediens kā no to spēku puses, kuri vēlas, lai prezidents atdod likumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas parlamentam otrreizējai caurlūkošanai, gan arī no tiem, kuri grib, lai likums tiktu izsludināts. Filips Rajevskis uzskata, ka Valsts prezidents ir ļoti nekomfortablā situācijā. “Ap šo jautājumu ir ļoti liela polarizācija, un lai kādu lēmumu prezidents arī pieņems, viņš saņems sev krāgā lielu skaitu oponentu. Par to nav šaubu.”
Lasiet arī: BNN fokusā | Ideoloģiskā cīņa ap Stambulas konvenciju – kurš to izmanto labāk?