BNN fokusā | Ogres domes rīcību pielīdzina “deviņdesmito gadu bandītu” pieejai

Sociālajos tīklos sabiedrība kārtējo reizi paudusi savu sašutumu par pirmdienas, 17. aprīļa rīta notikumiem Ogres Vēstures un mākslas muzejā, nodēvējot notiekošo par “bandītismu un propagandisku rīcību”.

Pirmdien Ogres novada pašvaldības policija ieradusies muzejā, lai uzraudzītu muzeja direktores Evijas Smiltnieces kabineta durvis, kas kopš aizvadītās piektdienas ir aizlīmētas ar norādi par aizdomām attiecībā uz dokumentu viltošanu.

Iepriekš jau vēstīts, ka pirms Lieldienām pašvaldība nosūtījusi muzeja direktorei rīkojumu Par paskaidrojuma sniegšanu Nr. 2-d, norādot, ka veiktajā pārbaudē secināts, ka muzejs nav noslēdzis vienošanos ar Arno Smiltnieku par viņa pārcelšanu galvenā vēstures speciālista amatā. Tāpat pārbaudes laikā konstatēts, ka “muzeja direktore nespēja uzrādīt darbinieku novērtējuma veidlapas, kurās atspoguļots katra darbinieka individuālais novērtējums”. Ogres pašvaldība arī aizrādījusi muzeja direktorei, ka viņa neesot veikusi darbinieku personu uzskaites karšu pildīšanu.

Savukārt muzeja direktores Evijas Smiltnieces ieskatā, minētie apgalvojumi ir nepatiesi, un pašvaldības pārstāvji neesot pieprasījuši uzrādīt minētos dokumentus. Smiltniece norādīja, ka dokumenti muzejā bija, un viņa būtu tos uzrādījusi, ja pašvaldība būtu tos pieprasījusi.
Jāpiebilst, ka jau vairākus mēnešus starp Ogres pašvaldību un Ogres muzeja pārstāvjiem ir saspīlētas attiecības. Ogres novada dome pirmdien, ārkārtas sēdes laikā, plānoja uz laiku no amata atstādināt muzeja direktori Smiltnieci, taču īsi pirms sēdes viņa pati uzrakstīja atlūgumu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sociālajā tīklā Twitter paudis, ka “šāda situācija Ogres novadā nav pieņemama, un iet pretrunā ar labas pārvaldības principiem”. Viņaprāt, esošā konflikta risināšanā būtu jāiesaistās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM).

Savukārt politoloģi Ivetu Kažoku šokē fakts, ka “no augstāk stāvošajām amatpersonām uz 1 000 cilvēku vēstuli ir atsaucies tikai premjers”. Kažoka aicina medijus pievērst amatpersonu uzmanību esošajai situācijai Ogres novadā, jo “šī nav Ogres republikas iekšējā lieta!”.

Vēsturnieka Toma Zariņa skatījumā, aiz Ogres novada vēlmes nelaist muzeja direktori viņas kabinetā slēpjas kas vairāk. Viņaprāt, dome nevēlas, lai Smiltniece piekļūtu savā kabinetā esošajam seifam, kur glabājas dokumenti, kamēr vēl viņu nav atlaiduši. “Bandītisms pilnos ziedos, visiem po***”, spriež Zariņš.

Zariņa paustajam piekrīt arī sabiedriskā aktīviste un publiskā sektora darbiniece Inese Vaivare, piebilstot, ka “notiekošais izskatās pēc izrēķināšanās Krievijas un Baltkrievijas diktatoru stilā”.

Daži Twitter lietotāji uzsver, ka situāciju “neglaimojošāku padara” arī fakts, ka Ogres mērs ir no partijas Nacionālā apvienība, kas iestājas par “latviskām vērtībām, kultūru un valdību”.

Tikmēr NA partijas biedrs Ansis Pūpols uz notiekošo Ogres novadā skatās “pozitīvi”, paužot, ka “ beidzot Ogrē tiks ieviesta kārtība”.

Savukārt žurnālists Ivo Leitāns atgādina, ka tā nav pirmā reize, kad notiek “šādas neglītas lietas” – iepriekš Ogres mērs Egils Helmanis (NA) pats nonācis tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā par aizdomām, ka viņš ir viltojis slimības lapu ar mērķi tādā veidā izkrāpt no pašvaldības naudu.

Domnīcas Providus vadošā pētniece Līga Leitāne norāda, ka notiekošais nav “lēts krievu seriāla sižets, bet gan reālas pašvaldības rīcība”, uz kuru “nekādi nereaģē vadošā koalīcija, jo pašvaldības galva pārstāv vienu no koalīcijas partijām”.

Mediju projektu veidotāja Liene Kupča pārliecināta, ka “Helmanis ar savu rīcību izsmērējis Nacionālās apvienības latviskā grima kārtu, atklājot kremlisko seju”.

Ar Kupču vienisprātis ir blogeris Didzis Veinbergs – viņš uzsver, ka “NA uz demokrātiju skatās caur pirkstiem, jo priekšroku dod autoritārismam”.

Kino muzeja direktores Agneses Loginas skatījumā, īsti nav izprotama situācijas ignorēšana no Kultūras ministrijas (KM) puses.

Arī tiesībsargs, izvērtējot Ogres novada pašvaldības lēmumu februārī aizliegt “Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrības” plānoto sapulci, kuras mērķis bija paust atbalstu Ogres vēstures un mākslas muzejam un tā darbiniekiem, secinājis, ka pastāv pamatotas bažas par veidu, kādā Ogres pašvaldība ierobežo iedzīvotāju pulcēšanās brīvību.
Savukārt Progresīvo Saeimas frakcija aicinājusi VARAM ministru Māri Sprindžuku (AS) atstādināt Helmani no Ogres novada domes priekšsēdētāja amata.

Iepriekš Latvijas Radio Sprindžuks paudis, ka situācija Ogrē vērtējama kā “dīvaina” un “tur kaut kas nav īsti kārtībā”, ja reiz novada dome un muzeja vadība nespēj rast “zelta vidusceļu” esošajām problēmām. Viņš arī norādīja, ka pagaidām VARAM nav pamata, lai “iejauktos šādu lokālu jautājumu risināšanā”.

Ņemot vērā sabiedrības pausto kritiku attiecībā uz amatpersonu reakciju Ogres domes un muzeja konflikta risināšanā, Sprindžuks otrdien, 18. aprīlī paziņoja, ka ir uzdevis ministrijas darbiniekiem izvērtēt situāciju Ogres pašvaldībā. VARAM plāno pieprasīt visu nepieciešamo informāciju un pamatojumu par Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktores atstādināšanu no amata, kā arī iemeslus, kādēļ domes sēdē netika uzklausīts iedzīvotāju viedoklis.

Sprindžuks norādīja, ka notiekošais ir ieguvis politisku nokrāsu, līdz ar to, viņš pieļauj, ka koalīcijai būs jāpieņem kopīgs lēmums šajā jautājumā.

Lasiet arī: Twitter lietotāji atgādina Šleseram par viņa “skeletiem skapī”

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas