2022. gada Saeimas vēlēšanās “Suverēnā vara” ar 3,24% balsu palika ārpus parlamenta, bet “Apvienība Jaunlatvieši” vēl nepastāvēja. Četrus gadus vēlāk abu spēku apvienība ir kļuvusi par vienu no Latvijas priekšvēlēšanu fenomeniem.
To, ka lēmums par apvienošanos bijis sekmīgs, parādīja jau “Suverēnās varas/Jaunlatviešu” (SV/J) panākumi Rīgas pašvaldības vēlēšanās (8 mandāti). Īsi pirms 15.Saeimas vēlēšanām šķiet, ka šis panākums varētu atkārtoties. Tas gan nenozīmē, ka SV/J varētu tikt valdībā. Ar teju simtprocentīgu pārliecību var teikt – līdzīgi kā Rīgas domē, tā arī parlamentā atradīsies opozīcijā.
Protesta elektorāta nišā valda spīva konkurence
“Latvijas Faktu” sadarbībā ar SIA “Faktu logs” aptauja augustā tai uzrādīja 6,3% atbalstu, bet septembrī 5,9%. Tiesa, tas, ka partiju apvienības reitings sarucis par 0,4 procentpunktiem, vēl nedod pamatu domāt par noturīgu SV/J popularitātes kritumu. Drīzāk tas liecina, ka konkurence protesta un krievvalodīgo vēlētāju segmentā kļūst arvien asāka. Turklāt šajā segmentā jau tā ir pamatīga drūzmēšanās, bet SV/J vienlaikus konkurē vairākās politiskās teritorijās: ar “Stabilitātei!” – par protestējošo un krievvalodīgo vēlētāju; ar “Saskaņas centru” un LKS – par tradicionālo mazākumtautību politikas vēlētāju; ar “Gobzema sarakstu” – par kovida laika un radikālākas sistēmkritikas elektorātu; ar LPV – par sociāli konservatīvo, pret valdības kursu noskaņoto vēlētāju un daļu krievvalodīgā elektorāta.
Viens no SV/J panākumu stūrakmeņiem ir tieši šī dažādo politisko grupu savienošana un protesta elektorāta uzrunāšana visplašākajā spektrā – te ir “viss slikti” vēlētājs, daļa krievvalodīgo,
kovidlaika protesta auditorija, sociāli konservatīvais vēlētājs un tie, kuri nepiekrīt Latvijas līdzšinējai Ukrainas un aizsardzības politikai. Turklāt jāņem vērā 20% neizlēmušo respondentu un tos 12,9%, kuri saka, ka vēlēšanās nepiedalīsies. Līdz ar to ir diezgan liels cilvēku loks, kuru neapmierinātība pagaidām nav pārvērtusies konkrētas partijas izvēlē, un te ir tas “dīķis”, kurā vēl var sazvejot pietiekami lielu lomu.
SV/J priekšvēlēšanu solījumi
SV/J oficiālajos darbības mērķos ierakstīta Latvijas dalības nosacījumu pārskatīšana pārnacionālajās organizācijās, stratēģisko valsts uzņēmumu saglabāšana valsts kontrolē un tradicionālo vērtību aizsardzība. Priekšvēlēšanu programmā ir tautas vēlēts prezidents, Saeimas samazināšana līdz 50 deputātiem, valsts pārvaldes samazināšana, VAD atcelšana, aizsardzības naudas pārdale, prasība izvērtēt Latvijas iespējamo izstāšanos no Pasaules Veselības organizācijas, saglabāt skaidru naudu, neatbalstīt digitālo valūtu, paplašināt referendumu un pilsoņu iespējas ietekmēt valsts lēmumus. SV/J sola minimālo pensiju noteikt vismaz puses no minimālās algas apmērā, ģimenes valsts pabalstu – ceturtdaļu minimālās algas apmērā par katru bērnu, neapliekamo minimumu celt līdz minimālās algas līmenim un ļaut cilvēkiem izņemt 2. pensiju līmeņa uzkrājumu. Vienlaikus programmā ir virkne nodokļu samazinājumu. Tādējādi vēlētājam tiek piedāvāts ļoti pievilcīgs komplekts: mazāki nodokļi plus lielāks sociālais atbalsts. Cits jautājums, vai šie solījumi maz fiskāli ir izpildāmi. Tāpat programma paredz ļaut privātskolās mācīties arī mazākumtautību valodās un skolās pēc izvēles atjaunot krievu valodas apguvi. SV/J līdere Jūlija Stepaņenko arī izteikusies par vienkāršotāku Latvijas pilsonības iegūšanu nepilsoņiem.
Tas arī ir tas “burkāns”, kas pietiekami daudziem vēlētājiem liek nosvērties par atbalstu SV/J.
Pensionārs var sadzirdēt par minimālās pensijas palielināšanu; ģimene par lielākiem bērnu pabalstiem; uzņēmēju var iekārdināt zemāki nodokļi un mazāka birokrātija; krievvalodīgs vēlētāju – krievu valodas jautājumu un nepilsoņu pilsonības problēmu; sociāli konservatīvs vēlētājs – ģimenes vērtības; kovida laika ierobežojumu pretinieks – skepsi pret PVO un valsts institūcijām; VAD pretinieks – solījumu atcelt obligāto dienestu, bet vēlētājs, kurš nepiekrīt Latvijas pašreizējai Ukrainas politikai, – atteikšanos finansēt Ukrainas militāro atbalstu. Un atkal jāatgādina, ka uz priekšvēlēšanu solījumiem, lai kura partija tos arī izteiktu, jāraugās gana kritiski un jāizsver – vai viens politiskais spēks vispār var tos izpildīt?
Partijas sejas un reputācijas problēmas
“Apvienību Jaunlatvieši” 2023. gadā nodibināja bijušie Gobzema “Katram un katrai” biedri Rūdolfs Brēmanis, Edgars Dārznieks un Artūrs Klēbahs. Pats Gobzems no “Jaunlatviešu” saraksta vēl kandidēja 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Savukārt Jūlija Stepaņenko Saeimā savulaik tika ievēlēta no “Saskaņas” saraksta un pandēmijas laikā bija viena no deputātēm, kas nevarēja piedalīties Saeimas darbā Covid-19 sertifikāta prasības dēļ un vērsās Satversmes tiesā. Kovidskeptiskā politiskā vide un aktīva darbība sociālajos tīklos varētu būt viens no iemesliem “Suverēnās varas” popularitātei. Pašas partijas vēsture gan ir daudz senāka – 2005.gadā reģistrētā partija “Savienība Latgales sirds” 2019.gadā tika pārdēvēta par “Likums. Atbildība. Kārtība”, bet 2022.gada jūlijā pārtapa par “Suverēno varu”. Tad partijai pievienojās arī Jūlija Stepaņenko un kļuva par tās valdes priekšsēdētāju, pārņemot amatu no sava vīra Vjačeslava Stepaņenko.
Jūlija Stepaņenko ir apvienības centrālā politiskā figūra un premjera amata kandidāte. Viņas priekšrocība ir ilgstoša parlamentārā pieredze un ļoti augsta atpazīstamība. Taču viņas biogrāfijā redzam arī politisku migrēšanu: “Saskaņa”, GKR, LPV un pēc tam “Suverēnā vara”. LPV 2022. gadā Stepaņenko un Ļubovu Švecovu izslēdza pēc tam, kad viņas nepievienojās partijas nosodījumam par Krievijas sākto pilna mēroga karu Ukrainā.
Vēl interesantāks ir stāsts par Jūlijas Stepaņenko saņemtajiem diviem (naudas un dzīvokļa) dāvinājumiem kopumā 419 598 eiro apmērā no Krievijā dzīvojošā tēva Sergeja Fedotova. “The Insider” noskaidrojis, ka Fedotovam pieder 72,68% uzņēmuma “Forma ŽBI” un 73,45% “PLK Forma”, kuri snieguši konkrētu atbalstu Krievijas kara infrastruktūrai. Ja premjera amata kandidāte ir saņēmusi ļoti lielu materiālu atbalstu no tuva radinieka Krievijā, kura uzņēmums vienlaikus ir piegādājis fortifikācijas Krievijas armijas vajadzībām, neizbēgami rodas arī jautājums par šo finansiālo attiecību raksturu, naudas izcelsmi un iespējamo citas valsts ietekmi. Gaidīsim, ko par to teiks drošības institūcijas.
Rūdolfam Brēmanim politiskās reputācijas bagāža ir vēl smagāka. Viņš ir apsūdzēts kriminālprocesā par aptuveni 102 721 eiro izkrāpšanu laikā, kad strādāja diplomātiskajā dienestā Apvienotajos Arābu Emirātos. Lieta pašlaik atrodas iztiesāšanas stadijā Rīgas pilsētas tiesā. Pēc 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām tiesa viņam arī lika dzēst sociālajos tīklos izplatītus apgalvojumus par vēlēšanu rezultātu viltošanu.
Proti, Brēmanis sociālajos tīklos “Facebook” un “TikTok” bija publicējis video, kuros apgalvoja, ka “saskaņā ar neoficiālu informāciju Centrālā vēlēšanu komisija, visdrīzāk, viltošot tās balsis, kas nodotas glabāšanā”.
Vai tas nozīmē, ka skandāli ap partijas līderiem liks vismaz daļai atbalstītāju no SV/J novērsties? Visticamāk, nē. Lai arī protesta partijai šāda konfliktu vēsture var samazināt uzticēšanos vienā vēlētāju grupā, citā politiķu konflikts ar valsts institūcijām var tikt uztverts kā apliecinājums tam, ka viņš atrodas ārpus “sistēmas”.
Lasiet arī:
VIDEO | Magone pārsteidz, atklājot, cik daudz cilvēki maksā par viņas dzejas vakariem
Vienaldzīgo nav – Reiniks komentē Endziņa “cepienu” par Sindijai dāvāto numurzīmi
VIDEO | “Vienas durvis aizvērtas, otras tiek atvērtas,” – Kaspars Kambala pamet Olgu