Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) šonedēļ nāca klajā ar ideju par ministriju skaita mazināšanu tās apvienojot. Proti, VARAM vides jautājumu bloku varētu integrēt Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), bet pašvaldību sadaļu pievienot Iekšlietu ministrijai (IeM). Cik šādi plāni ir reāli un vai tā nav tikai tukšrunāšana, BNN vaicāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
Ideja par ministriju skaita un līdz ar to arī izmaksu samazināšanu nav slikta, saka Filips Rajevskis. Politologs arī atgādina, ka Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) salīdzinoši nesen tika mākslīgi radīta un šis ir viens no iemesliem efektivizācijas nepieciešamībai. “Daudzu gadu laikā mums pienākusi klāt jauna ministrija ar visām no tā izrietošajām sekām un izmaksām, un sabiedrība par to nav sajūsmā.”
Komentējot ieceri VARAM pārziņā esošo pašvaldību sadaļu pievienot Iekšlietu ministrijai, Filips Rajevskis pauž, ka grūti pateikt, vai šīs funkcijas būtu pievienojamas tieši Iekšlietu ministrijai. “Varbūt tās varētu deleģēt Ekonomikas ministrijai, jo pašvaldības sadaļa ir ļoti tuva arī ekonomikai”. Politologa ieskatā nemaz nav slikta doma pašvaldību tēmu deleģēt kādai ministrijai un skatīt kompleksi caur problēmu risināšanu. “Ekonomiskās attīstības veicināšanai loģiskāk būtu šo pašvaldību sadaļu pievienot Ekonomikas ministrijai, bet gan jau ir kāda loģika, kādēļ Valainis grib to pievienot iekšlietu ministrijai,” spriež politologs.
Šī nav pirmā reize, kad politiķi runā par ministriju apvienošanu, tomēr līdz šim nekas vairāk par čiku nav sanācis.
Taujāts, kāda gan ir garantija, ka šajā gadījumā konkrētas izmaiņas tomēr notiks, politologs atbild, ka pirmām kārtām tās būtu līdzsvara izmaiņas valdībā. “Uz to nevar tā vienkārši skatīties, jo tur ir nopietnas politiskas konsekvences, kā, piemēram, ministru un viņu balsu skaits, un tamlīdzīgi.”
Uz BNN jautājumu, vai šī jautājuma aktualizēšana īsi pirms pašvaldību vēlēšanām zināmā mērā nevarētu būt ZZS “spēle uz publiku”, Filips Rajevskis atbild noliedzoši. “Viktors Valainis jau diezgan sen runā par valsts pārvaldes institūciju efektivizēšanu, tāpēc nevar teikt, ka viņš ar šo jautājumu būtu pēkšņi “pamodies” pirms pašvaldību vēlēšanām. Tas sakrīt ar Valaiņa ilgtermiņā pausto, kopš viņš ir kļuvis par ministru. Domāju, viņš arī atspoguļo to, kas notiek kuluāru sarunās valdībā”.
Kamēr ekonomikas ministrs prāto par ministriju apvienošanu, birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanas rīcības grupa jau mēnesi nav sanākusi ne uz vienu sēdi. Vai tas nozīmē, ka šī grupa ir “izšāvusies” vai arī iemesls meklējams citur? Pēc Filipa Rajevska domām viņi sanāks uz sēdi tad, kad būs realizēts līdz šim ieteiktais 21 priekšlikums. Jo “priekš kam gan jauni priekšlikumi, ja netiek realizēti jau esošie,” retoriski vaicā politologs.
