Šīs nedēļas uzmanības fokusā ir demogrāfija, kuras ieilgušo krīzi politiķi vēlas risināt ar lielāku līdzekļu ieguldīšanu dažādās ģimeņu atbalsta programmās. “Vairāk naudas demogrāfijai” ir arī viens no valdības argumentiem, runājot par “jostu ciešāku savilkšanu”. Vai lielāku budžeta līdzekļu piešķiršana tiešām sekmēs dzimstības pieaugumu, BNN jautāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
“Svarīgi ir saprast, ka Eiropā nav nevienas valsts, kur demogrāfijas jautājumi būtu atrisināti ar naudas palīdzību. Nav nevienas Eiropas valsts, kur demogrāfijas problēmas nebūtu atrisinātas ar migrāciju. Tā ir tāda liekuļošana sakot, ka tagad mēs demogrāfijas problēmu atrisināsim ar naudas palīdzību,” saka politologs.
Izskanējis, ka lielākais Latvijas drošības apdraudējums ir dzimstības sabrukums, no kā likumsakarīgi rodas arī jautājums, vai demogrāfijas jautājumu risināšanai nevajadzētu piesaistīt līdzekļus no aizsardzības budžeta? “Aizsardzību likt kopā ar demogrāfijas jautājumu risināšanu ir nepareizi,” saka Filips Rajevskis, jo aizsardzība ir aizsardzība. “Tomēr tā kā tie ir 5% no IKP, tad vēlme pieslēgties šim finansējumam ir visiem.”
Savukārt atbildot uz BNN jautājumu, vai vairāk bērnudārzu, mājokļu programmas ģimenēm, mazāks nodokļu slogs, lielāki ģimenes valsts pabalsti un citi līdzīgi atbalsta pasākumi ļaus panākt dzimstības pieaugumu, politologs ir skeptisks un min Igaunijas piemēru. “Valsts pabalsti ģimenēm tur ir lielāki, igauņi ir dāsnāki, bet nekas jau nav atrisināts. Mēs vēsturiski vienmēr runājam, ka igauņiem, re, kā ir, ka viņi ir malači, taču demogrāfijas jautājumu risināšanā viņi nekur tālāk par mums nav tikuši. Atbildot uz jautājumu – ko darīt, vismaz modernajā pasaulē neviena valsts uz šo jautājumu atbildi nav iedevusi.”
Gan Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, gan ministru prezidente Evika Siliņa demogrāfiju atzinuši par vienu no prioritāri risināmiem jautājumiem, tomēr nav skaidrības,
kur tam ņemt naudu. No vienas puses ieplānoti taupības pasākumi nepieciešamo miljonu atrašanai, no otras – premjere, paziņojot, ka valdība nekad nav apņēmusies samazināt tēriņus par 800 miljoniem, tas esot uzņēmēju uzstādījums, zināmā mērā jau ieslēgusi “taupības režīmam” atpakaļgaitu. Kā to visu saprast?
Filips Rajevskis norāda, ka notiekošais ir budžeta veidošanas process ar visām no tā izrietošajām diskusijām, ka kaut kas tiek pārdalīts, kaut kas pārlikts no vienas kabatas otrā, bet par taupības režīmu to saukt būtu ļoti pārsteidzīgi. Tas nav taupības režīms, bet budžeta process, kur ekseļa rūtiņās nauda tiek mētāta šurpu, turpu. Neviens nav ieplānojis neko taupīt, jo parasti mēdz taupām tikai tad, kad ir lielas nepatikšanas, mēs neesam spējīgi taupīt, kad to nav. Šobrīd tādu nav un līdz ar to mēs dodamies šo nepatikšanu virzienā.”
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!