BNN INTERVIJA | Stukāns: Izmeklētāji Latvijā pakļauti milzīgam korupcijas riskam

Ģenerālprokurors Juris Stukāns

Latvijā izmeklētāju atalgojums ir pārāk zems – cilvēki ar ietekmīgiem makiem sākotnējā kriminālprocesa virzītāju spēj pakļaut milzīgam korupcijas riskam, tādējādi pat pēc būtiska nozieguma paveikšanas likumpārkāpēji var izsprukt cauri, jo krimināllieta nav virzīta. Tā tikusi, visticamāk, apturēta ar lielām summām, ko noziedznieks iedevis izmeklētājam, lai lieta tiktu izbeigta uz it kā materiālu nepietiekamības pamata. Par manipulācijas risku un to, kā uzlabot izmeklētāju darbu, sarunā ar BNN žurnālisti Simonu Dilāni stāsta Latvijas ģenerālprokurors Juris Stukāns.

«Līdz šodienai es varu apgalvot, ka valsts nav novērtējusi šo [izmeklētāju] posmu, kurš lietas izmeklēšanā ir vissvarīgākais. Izmeklētajiem ir neatbilstošs atalgojums, līdz ar to [izmeklēšanas process] ir pakļauts riskiem – manipulācijai, korupcijas, ieinteresētības riskam,» apstiprina Stukāns.

Ģenerālprokurora ieskatā, ja valsts nemainīs attieksmi pret esošo situāciju, tad šādi gadījumi joprojām būs. «Nevaru valsts vietā atrisināt jautājumu, taču mēs [Ģenerālprokuratūra] mēģināsim pilnveidot šo uzraudzības mehānismu, uzliekot par pienākumu prokuroram iesaistīties izmeklēšanā no pirmās krimināllietas ierosināšanas dienas.»

Tā, pēc Stukāna domām, tiks sākta kontrolēta izmeklēšanas gaita un izmeklētāja rīcība. «Šobrīd tam varbūt netika pievērsts pietiekami daudz uzmanības, un prokurors gaidīja, kamēr lieta līdz viņam nonāk tīri pēc izmeklētāja iniciatīvas. Taču likums paredz arī prokuroram iesaistīties krimināllietas izmeklēšanā jau no pirmās dienas. Izmeklētājs nevarēs izbeigt lietu vai novilcināt, jo prokuroram būs pienākums lietu virzīt vai pārņemt pašam, turpinot izmeklēšanu.»

Stukāns atzīst, ka Latvijā krimināllietu virzīšanā ir saskatāmi vairāki robi. Tāpēc, viņaprāt, valdībai ar steigu jādomā par izmeklēšanas institūta stiprināšanu.

«Mēs vēlamies, lai lieta tiktu izmeklēta saprātīgā termiņā un kvalitatīvi. Kad noziedznieks gatavojas pastrādāt noziegumu, viņš piesaista augsti kvalificētus palīgus un konsultantus, taču, kad policistam ir jāizmeklē lieta, viņam maksā neadekvāti zemu atalgojumu. Šobrīd Latvija nenodrošina izmeklētāju izglītību – nav nevienas [specializētas] mācību iestādes, kas apmācītu jaunos izmeklētājus.»

Ģenerālprokurors uzsver, ka ir daudz valsts apmaksātu iestāžu, kas sagatavo juristus, bet nav nevienas iestādes, kas sagatavo izmeklētājus. «Līdz ar to jurists, atnākot strādāt uz izmeklēšanas iestādi, savas iemaņas gūst, strādājot jau praktisko darbu. Un kamēr viņš nav ieguvis pieredzi, nevar cerēt uz augstu [izmeklēšanas] kvalitāti, diemžēl tāda ir tā situācija,» skaidro Stukāns. 

Runājot par skaļajām Latvijas krimināllietām un to, kāpēc pastāv korelācija starp to, ka Latvijā ilgajos tiesas procesos ir iesaistīti tieši politiķi, Stukāns atzīmē: «Jā, diemžēl tur apjomi ir milzīgi. Tur ir [iesaistīta] liela nauda, un, kā zināms, tās izmantošanu un piešķiršanu ietekmē politiķi. Līdz ar to viņi tur [tiesas procesā] iesaistās un noteiktos gadījumos arī izdara noziegumu. Tad jāizmeklē lietas, kur iesaistīti daudzi cilvēki, kas aptver ilgāku laika periodu, – tas fiziski prasa laiku aplūkot visu, kas ir noticis vēsturē. Jo krimināllieta vienmēr ir par vēsturi, tā nav par šodienu, tā nav par rītdienu, tā ir vēsture, un vēstures rekonstrukcija vienmēr ir sarežģīta un prasa ievērojamu laiku, lai to varētu arī ticami izskaidrot tiesnesim.»

Viena no problēmām, ko iezīmē Stukāns, ka iesaistītajiem cilvēkiem ir pieejami apjomīgi naudas līdzekļi. 

«Jau pirms nozieguma izdarīšanas tiek apriests un risināti veidi, lai maksimāli paslēptu noziegumu.»

Tāpat viņš norāda, ka tiek rasti jau laicīgi mahinācijas veidi, lai novilcinātu noziegumu atklāšanu un izmeklēšanu. 

Uz jautājumu, kāpēc  garajos tiesas procesos netiek iztiesātas atsevišķas epizodes, ģenerālprokurors norāda, ka to radījusi problēma likumos. «Iepriekš bija tāds likums, kas noteica, ka noziegumam, kas saistīts ar personu noziedzīgu nodarījumu, jāizmeklē visas epizodes, un ir jāvirza kā viena apsūdzība. No 2013.gada šī situācija ir mainījusies, taču diemžēl ne visos gadījumos prokurori ir mainījuši attieksmi.»

Stukāna nostāja ir – ja ir saprotams viens noziegums, tad tas ir jāizdala un jāvirza izskatīšanai, un pārējie gadījumi jāturpina izmeklēt.  «Neturam visu lietu; ja trīs [epizodes] ir skaidras, četras prasa papildu apstākļu noskaidrošanu, tad visi septiņi nodarījumi stāv bez virzības. Šobrīd likums ir izgrozīts un nav nekādu šķēršļu, lai apstrādātu atsevišķu nodarījumu un to, kur ir problēmas, un to, kur ir nepieciešamas papilddarbības, atstāt turpmākai izmeklēšanai.»

Pašlaik šis likums attiecas uz jebkuru lietu. Ja tā ir uzsākta, tai var atsevišķi izdalīt skaidru nodarījumu un virzīt izskatīšanai tiesā.

Uz jautājumu, kāpēc tā dēvētajā Lemberga lietā, kura iztiesāšana jau prasa padsmit gadu, epizodes netika izdalītas, Stukāns norāda: «Tajā laikā tas netika atbalstīts un pat tika atcelti lēmumi par sadalīšanu, jo to noteica likums. Šobrīd Lemberga lietā to darīt ir jau par vēlu, lietas izmeklēšana ir pabeigta, un aizstāvībai jāpabeidz sava runa, tad tiesa varēs doties gatavot nolēmumu. Tur vairs neko sadalīt nevar. Ja tāda lieta būtu šodien, tad to mierīgi varētu sadalīt arī tiesā un izskatīt atsevišķi kaut vai pa noteiktiem periodiem.»

Par to, kurā jomā Ģenerālprokuratūra pieklibo, Stukāns pauž, ka tā esot attīstība. «Būtu nepārtraukti jādomā par kvalifikācijas celšanu, kam valdība vispār nepiešķir līdzekļus.» Tomēr, pēc jaunā ģenerālprokurora vārdiem, uzlabojumi jau esot, un pārmaiņas vēl tikai top.

Saistītie raksti

1 komentārs

  1. Korupcija ir puse bēdas. Otra puse ir korporatīvā solidaritāte. Rezultātā izmeklēšana, prokuratūra un tiesa apkalpo ne tikai naudasmaisus, bet arī “savējos”, t.i. pie varas esošos. Ir dokumenti.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas