BNN INTERVIJA | Stukāns: Izmeklētāji Latvijā pakļauti milzīgam korupcijas riskam

Ģenerālprokurors Juris Stukāns

Latvijā izmeklētāju atalgojums ir pārāk zems – cilvēki ar ietekmīgiem makiem sākotnējā kriminālprocesa virzītāju spēj pakļaut milzīgam korupcijas riskam, tādējādi pat pēc būtiska nozieguma paveikšanas likumpārkāpēji var izsprukt cauri, jo krimināllieta nav virzīta. Tā tikusi, visticamāk, apturēta ar lielām summām, ko noziedznieks iedevis izmeklētājam, lai lieta tiktu izbeigta uz it kā materiālu nepietiekamības pamata. Par manipulācijas risku un to, kā uzlabot izmeklētāju darbu, sarunā ar BNN žurnālisti Simonu Dilāni stāsta Latvijas ģenerālprokurors Juris Stukāns.

«Līdz šodienai es varu apgalvot, ka valsts nav novērtējusi šo [izmeklētāju] posmu, kurš lietas izmeklēšanā ir vissvarīgākais. Izmeklētajiem ir neatbilstošs atalgojums, līdz ar to [izmeklēšanas process] ir pakļauts riskiem – manipulācijai, korupcijas, ieinteresētības riskam,» apstiprina Stukāns.

Ģenerālprokurora ieskatā, ja valsts nemainīs attieksmi pret esošo situāciju, tad šādi gadījumi joprojām būs. «Nevaru valsts vietā atrisināt jautājumu, taču mēs [Ģenerālprokuratūra] mēģināsim pilnveidot šo uzraudzības mehānismu, uzliekot par pienākumu prokuroram iesaistīties izmeklēšanā no pirmās krimināllietas ierosināšanas dienas.»

Tā, pēc Stukāna domām, tiks sākta kontrolēta izmeklēšanas gaita un izmeklētāja rīcība. «Šobrīd tam varbūt netika pievērsts pietiekami daudz uzmanības, un prokurors gaidīja, kamēr lieta līdz viņam nonāk tīri pēc izmeklētāja iniciatīvas. Taču likums paredz arī prokuroram iesaistīties krimināllietas izmeklēšanā jau no pirmās dienas. Izmeklētājs nevarēs izbeigt lietu vai novilcināt, jo prokuroram būs pienākums lietu virzīt vai pārņemt pašam, turpinot izmeklēšanu.»

Stukāns atzīst, ka Latvijā krimināllietu virzīšanā ir saskatāmi vairāki robi. Tāpēc, viņaprāt, valdībai ar steigu jādomā par izmeklēšanas institūta stiprināšanu.

«Mēs vēlamies, lai lieta tiktu izmeklēta saprātīgā termiņā un kvalitatīvi. Kad noziedznieks gatavojas pastrādāt noziegumu, viņš piesaista augsti kvalificētus palīgus un konsultantus, taču, kad policistam ir jāizmeklē lieta, viņam maksā neadekvāti zemu atalgojumu. Šobrīd Latvija nenodrošina izmeklētāju izglītību – nav nevienas [specializētas] mācību iestādes, kas apmācītu jaunos izmeklētājus.»

Ģenerālprokurors uzsver, ka ir daudz valsts apmaksātu iestāžu, kas sagatavo juristus, bet nav nevienas iestādes, kas sagatavo izmeklētājus. «Līdz ar to jurists, atnākot strādāt uz izmeklēšanas iestādi, savas iemaņas gūst, strādājot jau praktisko darbu. Un kamēr viņš nav ieguvis pieredzi, nevar cerēt uz augstu [izmeklēšanas] kvalitāti, diemžēl tāda ir tā situācija,» skaidro Stukāns. 

Runājot par skaļajām Latvijas krimināllietām un to, kāpēc pastāv korelācija starp to, ka Latvijā ilgajos tiesas procesos ir iesaistīti tieši politiķi, Stukāns atzīmē: «Jā, diemžēl tur apjomi ir milzīgi. Tur ir [iesaistīta] liela nauda, un, kā zināms, tās izmantošanu un piešķiršanu ietekmē politiķi. Līdz ar to viņi tur [tiesas procesā] iesaistās un noteiktos gadījumos arī izdara noziegumu. Tad jāizmeklē lietas, kur iesaistīti daudzi cilvēki, kas aptver ilgāku laika periodu, – tas fiziski prasa laiku aplūkot visu, kas ir noticis vēsturē. Jo krimināllieta vienmēr ir par vēsturi, tā nav par šodienu, tā nav par rītdienu, tā ir vēsture, un vēstures rekonstrukcija vienmēr ir sarežģīta un prasa ievērojamu laiku, lai to varētu arī ticami izskaidrot tiesnesim.»

Viena no problēmām, ko iezīmē Stukāns, ka iesaistītajiem cilvēkiem ir pieejami apjomīgi naudas līdzekļi. 

«Jau pirms nozieguma izdarīšanas tiek apriests un risināti veidi, lai maksimāli paslēptu noziegumu.»

Tāpat viņš norāda, ka tiek rasti jau laicīgi mahinācijas veidi, lai novilcinātu noziegumu atklāšanu un izmeklēšanu. 

Uz jautājumu, kāpēc  garajos tiesas procesos netiek iztiesātas atsevišķas epizodes, ģenerālprokurors norāda, ka to radījusi problēma likumos. «Iepriekš bija tāds likums, kas noteica, ka noziegumam, kas saistīts ar personu noziedzīgu nodarījumu, jāizmeklē visas epizodes, un ir jāvirza kā viena apsūdzība. No 2013.gada šī situācija ir mainījusies, taču diemžēl ne visos gadījumos prokurori ir mainījuši attieksmi.»

Stukāna nostāja ir – ja ir saprotams viens noziegums, tad tas ir jāizdala un jāvirza izskatīšanai, un pārējie gadījumi jāturpina izmeklēt.  «Neturam visu lietu; ja trīs [epizodes] ir skaidras, četras prasa papildu apstākļu noskaidrošanu, tad visi septiņi nodarījumi stāv bez virzības. Šobrīd likums ir izgrozīts un nav nekādu šķēršļu, lai apstrādātu atsevišķu nodarījumu un to, kur ir problēmas, un to, kur ir nepieciešamas papilddarbības, atstāt turpmākai izmeklēšanai.»

Pašlaik šis likums attiecas uz jebkuru lietu. Ja tā ir uzsākta, tai var atsevišķi izdalīt skaidru nodarījumu un virzīt izskatīšanai tiesā.

Uz jautājumu, kāpēc tā dēvētajā Lemberga lietā, kura iztiesāšana jau prasa padsmit gadu, epizodes netika izdalītas, Stukāns norāda: «Tajā laikā tas netika atbalstīts un pat tika atcelti lēmumi par sadalīšanu, jo to noteica likums. Šobrīd Lemberga lietā to darīt ir jau par vēlu, lietas izmeklēšana ir pabeigta, un aizstāvībai jāpabeidz sava runa, tad tiesa varēs doties gatavot nolēmumu. Tur vairs neko sadalīt nevar. Ja tāda lieta būtu šodien, tad to mierīgi varētu sadalīt arī tiesā un izskatīt atsevišķi kaut vai pa noteiktiem periodiem.»

Par to, kurā jomā Ģenerālprokuratūra pieklibo, Stukāns pauž, ka tā esot attīstība. «Būtu nepārtraukti jādomā par kvalifikācijas celšanu, kam valdība vispār nepiešķir līdzekļus.» Tomēr, pēc jaunā ģenerālprokurora vārdiem, uzlabojumi jau esot, un pārmaiņas vēl tikai top.

Saistītie raksti

Ģenerālprokurors lūdzis IDB skaidrot, kā tiks novērsta Pujāta lietā konstatēto pārkāpumu atkārtošanās citos procesos

Ģenerālprokurors arī atklāja, ka no Pujāta pāris dienas pirms viņa aizturēšanas bija saņemta vēstule ar lūgumu izvērtēt ar austrumu robežas izbūvi saistītajā kriminālprocesā notiekošo.

Stukāns: Tikai pārmaiņas un izkāpšana no komforta zonas ļaus prokuratūrai attīstīties

Šajos laikos tikai pārmaiņas un izkāpšana no komforta zonas ļaus prokuratūrai attīstīties, piektdien, 25.septembrī, svinīgajā uzrunā par godu Latvijas Republikas Prokuratūras dibināšanas 30.gadadienai sacījis...

Lietā, kurā iesaistīta Jelgavas prokuratūras prokurore, izmeklē arī kukuļņemšanas organizēšanu un kukuļnemšanu

Plašāku informāciju KNAB izmeklēšanas interesēs patlaban nevar sniegt, līdz ar to patlaban nav izdevies noskaidrot, vai bez prokuratūras amatpersonas iesaistītas vēl kādas personas.

1 komentārs

  1. Korupcija ir puse bēdas. Otra puse ir korporatīvā solidaritāte. Rezultātā izmeklēšana, prokuratūra un tiesa apkalpo ne tikai naudasmaisus, bet arī “savējos”, t.i. pie varas esošos. Ir dokumenti.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

This site is protected by reCAPTCHA and the Google Privacy Policy and Terms of Service apply.

Ziņas

Jaunatklātie COVID-19 gadījumi Baltijā. Latvijā – 690, Lietuvā – 2 109, Igaunijā – 524

Latvijā pēdējā diennaktī konstatēti 690 jauni saslimšanas gadījumi ar koronavīrusu COVID-19, tādējādi kopš pavasara inficēto skaitam sasniedzot 18 377. Savukārt jaunākie publiskie dati par Igauniju liecina,...

Saeima pieņem nākamā gada budžetu, paredzot tēriņus 10,758 miljardu eiro apmērā

Saeima trešdien, 2.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēmusi 2021.gada budžetu, paredzot kopējos izdevumus 10,758 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumus 9,579 miljonu eiro apmērā. Par budžeta pieņemšanu nobalsoja...

ES budžets: Fon der Leiena mudina Ungāriju un Poliju tiesāties

ES dalībvalstīm joprojām nespējot vienoties par bloka daudzgadu budžeta un atjaunošanas fonda apstiprināšanu saistībā ar Ungārijai un Polijai nepieņemamu nosacījumu finansējuma piešķiršanā, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena aicinājusi abas valstis vērsties tiesā, nevis bloķēt svarīgo dokumentu pieņemšanu.

Policija aiztur trīs nelegālās televīzijas izplatītājus

Valsts policijas (VP) Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa šā gada novembrī aizturēja trīs personu grupu, kas tiek turēta aizdomās par nelegālās televīzijas izplatīšanu. Izmeklēšanas laikā noskaidrots,...

COVID-19 ietekme uz kultūras nozari – kompensācijas, un kas varēs strādāt

Mērķtiecīgai cīņai ar COVID-19 pandēmijas izplatību Latvijā valdība lēmusi pagarināt ārkārtējo situāciju valstī līdz 2021.gada 11.janvārim un noteikt papildu drošības pasākumus, tostarp kultūrā. To...

Portugāle savā ES prezidentūrā koncentrēsies uz sociālo jomu

Portugāle, kura 2021.gada 1.janvārī pārņems prezidentūru ES Padomē no Vācijas, vēlas dot koncentrēties uz Eiropas sociālo modeli bloka dienaskārtībā saistībā ar atbalstu iedzīvotājiem krīzes laikā.

Pasaules diktātu latviešu valodā bez kļūdām šogad uzrakstījuši četri cilvēki

Izlabojot 2 457 pārbaudei pieņemtos darbus, kļuvis zināms, ka VI pasaules diktātu latviešu valodā, kas 2020.gada 7.novembrī plkst. 12.15 vienlaikus Latvijā un pasaulē norisinājās...

Epidemiologu aprēķini: Vakcinējot 70 līdz 75% Latvijas iedzīvotāju, varētu apturēt COVID-19 izplatīšanos

Pēc epidemiologu aprēķiniem, vakcinējot 70 līdz 75% Latvijas iedzīvotāju varētu apturēt COVID-19 izplatīšanos, lai gan ideālā variantā būtu, ja visi Latvijas iedzīvotāji izvēlētos vakcinēties pret COVID-19 vīrusu.

Rīgā oficiāli sākas A.Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperiments

Otrdien, 1.decembrī, oficiāli sācies A.Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperiments, kas turpināsies līdz nākamā gada 1.aprīlim, vēsta Rīgas domes Satiksmes departaments. Eksperimenta mērķis ir veikt satiksmes...
Do NOT follow this link or you will be banned from the site!