Bijušā premjera Krišjāņa Kariņa specreisu skandāls maksāja amatu valsts galvenajam ierēdnim Jānim Citskovskim, kurš, ja tā var teikt, atzīts par galveno grēkāzi visā šai lietā. Vienlaikus šis skandāls raisa jautājumus, cik patiesībā neatkarīga savos lēmumos ir ierēdniecība un cik lielā mērā to regulē politiskā konjunktūra? Uz šiem un citiem BNN jautājumiem Jāņa Citskovska rakstiski sniegtās atbildes.
Vai Jūsu lēmums izbeigt darba tiesiskās attiecības ar Valsts kanceleju ir saistīts galvenokārt ar pārcelšanu Jūsu pieredzei un zināšanām neatbilstošā amatā, vai ir vēl kādi citi iemesli?
Es lūdzu Ministru prezidenti E.Siliņu pārcelt mani manai izglītībai, kvalifikācijai un pieredzei atbilstošā amatā valsts pārvaldē. Vienlaikus norādīju, ka darba turpināšana Valsts kancelejas Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amatā nav iespējama taisnprātības apsvērumu dēļ, jo morāli ētisku apsvērumu dēļ nespēju strādāt kopā ar vairākiem E.Siliņas biroja cilvēkiem. Lūgums pārcelt citā amatā netika apmierināts, bet ar mani tika izbeigtas civildienesta attiecības.
Esat teicis, ka jau no paša sākuma tika doti signāli, ka jebkādā veidā tiks panākta jūsu aiziešana no Valsts kancelejas direktora amata. Kam un kādēļ pēkšņi radās šāda nepieciešamība?
Publiskajā telpā dažādas runas par manu atbrīvošanu no amata izskanēja jau vairākus mēnešus iepriekš. Taču par patiesajiem nodomiem un motīviem ir tikai dažādas spekulācijas.
Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA) TV24 raidījumā “Ziņu TOP” pauda viedokli, ka Jūsu pazemināšana amatā, piedāvājot vadīt Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļu, “izskatās pēc tāda nesmuka veida, kā pamest zem riteņiem ierēdniecību”. Kā Jūs to komentētu? Valsts civildienesta ierēdņiem turpmāk jābaidās, ka nepakļaušanās politiskajai varai var draudēt ar neadekvātu pazemināšanu amatā?
Pieredze daudzu gadu garumā liecina, ka ikreiz, kad kāds no ierēdņiem uzdrošinās nostāties pret politiķiem, zaudētājs vienmēr ir ierēdnis. Varu tikai atgādināt vienu no pēdējo gadu skaļākajiem gadījumiem. 2020.gada sākumā LETA ziņoja, ka tā laika Ekonomikas ministrs R.Nemiro 2020.gada februāra sākumā atstādināja no amata Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Ē.Eglīti, kā iemeslu tam norādot iespējamus pārkāpumus obligātā iepirkuma komponentes uzraudzībā. Tomēr pats Eglītis minēja, ka patiesais viņa atstādināšanas iemesls esot bijusi nevēlēšanās “Latvenergo” padomē iecelt R.Nemiro padomnieku P.Rebenoku. Konflikts beidzās ar E.Eglīša atlūguma iesniegšanu.
2020.gada 20.februārī pēc tam, kad publiski bija izskanējusi informācija par Ekonomikas ministra R.Nemiro iespējamu Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra E.Eglīša ietekmēšanu, dodot norādījumus vēlamas personas iecelšanai “Latvenergo” padomē, es, kā Valsts kancelejas direktors, un ministriju valsts sekretāri ar publisku vēstuli vērsāmies pie valsts augstākajām amatpersonām – Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta, vēršot uzmanību uz samilzušo problēmu politisko amatpersonu un ierēdniecības savstarpējās attiecībās un nepieciešamību novērst politisko izrēķināšanos.
Diemžēl šī brīža realitāte liecina, ka nav sekojušas reālas darbības vēstulē izteiktajam aicinājumam valsts augstākām amatpersonām veicināt valsts pārvaldes prestižu, mazinot šādu gadījumu ietekmi uz valsts pārvaldi, tādējādi vairojot sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.
TV3 raidījumā “900 sekundes” teicāt: “Ir palikusi sajūta, ka tevi vienkārši samaļ šī gaļas mašīna, jo tu nostājies pret sistēmu”. Varat, lūdzu, pakomentēt sīkāk? Cik lielā mērā ministriju politiskā vadība, ministru biroji, spēj ietekmēt valsts civildienesta ierēdņu lēmumus un rīcību? Vai politiskajai varai ir pietiekami daudz instrumentu, lai ar sev netīkamu ierēdni šķietami tiesiskā veidā izrēķinātos?
Ikdienā mijiedarbība starp ministriju politisko vadību un ierēdņiem ir ļoti intensīva. Situācijas, kad starp politiskajām amatpersonām un ierēdņiem izveidojas būtiskas domstarpības, saskaņā ar Valsts civildienesta likumu tiek risinātas ierēdņus pārceļot citā amatā vai ierēdņiem atstājot civildienestu uz vienošanās pamata vai pēc paša vēlēšanās.
Vai tiešām ir tā, ka ministriju politiskā vadība, premjerministru ieskaitot, nes vienīgi politisko atbildību, savukārt visas citas kļūdainu lēmumu sekas, tai skaitā krimināltiesiskās, krīt pār valsts civildienesta ierēdņu galvām? Vai tas varētu būt iemesls ne viena vien ierēdņa izvēlētājai lēmumu nepieņemšanas un nekā nedarīšanas taktikai?
Valsts pārvaldes iekārtas likums paredz ministram un Ministru prezidentam tiesības pārņemt savā kompetencē jebkuru zemākas amatpersonas lietu. Šādas tiesības ir neierobežotas. Bet vienlaikus, pārņemot lietu savā kompetencē, automātiski saistīta arī atbildības pārņemšana par attiecīgo lēmumu. Nevar būt tā, ka lietu izlemj augstāka amatpersona, bet atbildība par to “paliek” zemākai amatpersonai.
Attiecībā uz speciālo gaisa līgumreisu pasūtīšanu Ministru prezidents pats ir pieņēmis lēmumus par speciālā gaisa līgumreisa izmantošanu, dodot rīkojumus Ministru prezidenta biroja amatpersonām veikt līgumreisa pasūtījumu. Tādejādi arī atbildība (administratīvā; krimināltiesiskā) par pieņemto lēmumu pāriet Ministru prezidentam.
Publiskā telpā izskanējis, ka Jūsu un vēl divu Valsts kancelejas darbinieku “nozīmēšana par grēkāžiem” ir mēģinājums novērst uzmanību no bijušā premjera Krišjāņa Kariņa un viņa biroja atbildības par specreisu izmantošanu. Par to ticis runāts jau iepriekš, un tomēr – kurš īsti pieņēma lēmumu, ka Kariņa kungam jālido tieši ar privātām lidmašīnām un regulārie reisi šim nolūkam neder?
Kā jau vairākkārtīgi esmu norādījis publiski, tad lēmumu par speciālā avioreisa izmantošanu pieņēma Ministru prezidents, konsultējoties ar Ministru prezidenta biroju.
Ja reiz, saskaņā ar publiskā telpā izskanējušo, lēmumu par speciālā avioreisa izmantošanu un attiecīgās kompānijas izvēli katrā konkrētā gadījumā pieņem Ministru prezidents un viņa birojs, vai Valsts kancelejai ir iespēja pateikt – nē, mēs šos rēķinus neapmaksāsim. Kādas varētu būt šāda atteikuma tiesiskās sekas?
Pēc speciālā avioreisa veikšanas un rēķina saņemšanas Valsts kancelejai atbilstoši Civillikumam iestājas maksājuma saistības.
Tā kā Ministru prezidenta birojs katrā konkrētā gadījumā saņemtā pakalpojuma kvalitāti atzinis par atbilstošu, tad Valsts kancelejai ir pienākums noteiktā laika periodā veikt apmaksu par saņemto pakalpojumu.
Tādejādi Valsts kanceleja nodrošina tikai maksājuma izpildes funkciju pēc pakalpojuma izpildes uz pakalpojuma sniedzēja Ministru prezidenta birojam iesniegtā rēķina pamata.
Valsts kancelejas atteikums veikt rēķinu apmaksu izraisītu tiesvedību ar pakalpojuma sniedzēju gan par saistību izpildi, gan zaudējumu un tiesvedības izdevumu piedziņu no Valsts kancelejas.
Kā Jūs lidojumu skandāla kontekstā vērtējat sadarbību ar premjerministri Eviku Siliņu un viņas biroju? Vai šo komunikāciju var vērtēt kā konstruktīvu vai arī tā bija spēle “Jaunās vienotībās” interešu “vārtos”?
Diemžēl sadarbība ar E.Siliņu un viņas biroju neizveidojās.
Jūsu teiktais par divu Ministra prezidenta biroja amatpersonu mēģinājumiem jūs ietekmēt nonācis KNAB uzmanības lokā. Esat arī pats par šo jautājumu vērsies tiesībsargājošajās iestādēs?
Jā, es esmu iesniedzis iesniegumu KNAB.
Kādi ir Jūsu turpmākie nākotnes plāni?
Pašreiz meklēju jaunu nodarbošanos. Esmu atvērts jauniem izaicinājumiem.
