BNN pēta | 2024.gads Lietuvā sola pārmaiņas valsts darbiniekiem, pensionāriem, parādniekiem un citiem

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN

Jaunais gads ir pavisam tuvu, un 2024.gads Lietuvā nesīs virkni pārmaiņu, kuras izjutīs lielākā daļa lietuviešu.

Tomēr dažas tālejošas pārmaiņas, piemēram, plaši apspriestā nodokļu reforma vai vispārējā nekustamā īpašuma nodokļa ieviešana, 2024.gadā lietuviešus neskars, jo šis ir lielais vēlēšanu gads. 

Pirms Eiropas Parlamenta, prezidenta un jaunā parlamenta (Seima) vēlēšanām valdošā Tēvzemes savienība – LKD ir nolēmusi nesatraukt vēlētājus, pieņemot šos jutīgos likumus.

Īsāk sakot, 2024.gadā palielināsies pensijas pensionāriem, invalīdiem, atraitnēm/atraitņiem un bāreņiem, pieaugs pabalsts vientuļām personām, minimālā alga un valsts iestāžu darbinieku algas, bet svarīgākie nodokļi paliks nemainīgi.

No 2024.gada minimālā mēnešalga (MMA) pieaugs līdz 924 euro, kas ir par 10% vairāk nekā pašreizējie 840 euro.

Sociālās labklājības un darba ministrija (SADM) atzinīgi novērtēja palielinājumu, norādot, ka “šis ir viens no būtiskākajiem MMA palielinājumiem valsts vēsturē trīs gadus pēc kārtas”.

Pēdējo reizi MMA tika palielināta šā gada sākumā, kad tā “uz papīra” pieauga par 110 eiro jeb 15%.

No 2024.gada minimālā stundas alga būs 5,65 eiro pašreizējo 5,14 eiro vietā. Minimālā stundas alga palielināsies par 0,51 eiro jeb aptuveni 10%.

Lai palielinātu mazāk pelnošo iedzīvotāju ienākumus, no 2024.gada neapliekamo ienākumu (NPD) maksimālais apmērs tiks paaugstināts līdz 751 eiro, kas ir par 20% vairāk salīdzinājumā ar pašreizējo apmēru.

Saskaņā ar SADM sniegto informāciju MMA un NPD pieaugums nākamgad palielinās minimālās algas saņēmēju ienākumus “uz rokas” par 76 eiro (jeb 12%). Lietuvas Darba kodekss nosaka, ka MMA var maksāt tikai par nekvalificētu darbu.

Saskaņā ar valsts labklājības aģentūras Sodra datiem MMA palielinājums skars aptuveni 88 000 darbinieku, no kuriem 10 000 strādā valsts budžeta iestādēs.

Turpinoties valsts sektora reformai,

no 2024.gada daudziem valsts budžeta iestāžu darbiniekiem arī palielināsies algas, jo tiks diferencēti amatalgu koeficienti atbilstoši budžeta iestāžu grupām, profesionālajai vai vadības darba pieredzei u.tml.

No 2024.gada 1.janvāra C līmeņa darbinieku, piemēram, māsu palīgu, ugunsdzēsēju, autovadītāju, pavāru algas pieaugs par 69 eiro, B līmeņa valsts iestāžu darbinieku, piemēram, grāmatvežu, noliktavu pārziņu, sekretāru algas pieaugs par 65 eiro, savukārt A līmeņa darbinieku, tostarp juristu, grāmatvežu, bibliotekāru algas pieaugs par 80 eiro. Tāpat valsts iestāžu vadītāju vietnieku algas pieaugs par 257 eiro, bet, piemēram, kultūras centru, sporta centru, vadītāju algas pieaugs par 610 eiro.

2024.gadā vidējā vecuma pensija Lietuvā pieaugs par aptuveni 66 eiro un sasniegs 605 eiro.

SADM prognozē, ka vidējā vecuma pensija veidos 45,9% no vidējās algas “uz rokas”. Vidējā vecuma pensija 2023.gadā pieauga no 483 eiro līdz 539 eiro, t.i., par 56 eiro, bet vidējā vecuma pensija ar prasīto darba stāžu palielinājās no 513 eiro līdz 574 eiro.

Savukārt vientuļās personas pabalsts, ko dēvē arī par atraitņa/atraitnes pensiju, 2024.gadā sasniegs 38,23 eiro mēnesī.

Dažas būtiskas izmaiņas, piemēram, valsts pensiju reformas īstenošana, Lietuvā varētu stāties spēkā no 2024.gada vidus. Reformas mērķis ir ievērojami palielināt (par 72 eiro jeb 87%) valsts pensijas bijušajiem trimdiniekiem un politiskajiem ieslodzītajiem. Reforma skars gandrīz 48 tūkstošus valsts iedzīvotāju.

Ar reformu ir noteikts arī virsnieku un karavīru izdienas pensiju minimums. Ja virsnieki vai karavīri būs nostrādājuši noteikto laiku pensijas saņemšanai, minimums būs 350 eiro, bet, ja viņi būs nostrādājuši mazāk, tās apmērs proporcionāli samazināsies. Tiek prognozēts, ka izmaiņas skars aptuveni 13,5 tūkstošus Lietuvas iedzīvotāju.

No 2024.gada sākuma palielināsies arī sociālie pabalsti.

Saskaņā ar SADM datiem sociālā pamatpabalsta apmērs sasniegs 55 eiro 49 eiro vietā, sociālo pensiju bāze būs 197 eiro 184 eiro vietā, mērķdotācijas bāze būs 165 eiro 147 eiro vietā, bet valsts atbalstīto ienākumu apmērs būs 176 eiro 157 eiro vietā.

Jaunās izmaiņas, kas stāsies spēkā 2024.gadā, nesīs labumu arī tiem, kuri aprūpē slimos ģimenes locekļus.

Grozījumi Slimību un maternitātes sociālās apdrošināšanas likumā pagarinās slimības pabalsta izmaksas periodu, aprūpējot ģimenes locekļus, kā arī grozījums paredz iespēju strādāt nepilnu darba laiku, vienlaikus saņemot minimālo kopšanas pabalstu, ja saņemtais kopšanas pabalsts un saņemtā alga nepārsniedz piecu valsts vidējo algu robežu.

Tāpat ar cerībām 2024.gadā var raudzīties ģimenes, kurās ir ģimenes locekļi ar ierobežotām kustībām vai citiem dzīves kvalitāti ietekmējošiem apstākļiem.

No 2024.gada invaliditāte Lietuvā tiks novērtēta pēc jauna modeļa, kurā tiks ņemts vērā ne tikai veselības stāvoklis, bet arī cilvēku ar invaliditāti vai viņu tuvinieku individuālās vajadzības.

SADM norāda, ka viens no invaliditātes reformas pamatmērķiem ir “nodrošināt, lai cilvēki ar invaliditāti netiktu diskriminēti, viņiem būtu vienlīdzīgas tiesības un iespējas piedalīties visās dzīves jomās kopā ar citiem sabiedrības locekļiem – ne tikai darba tirgū, bet arī izglītībā, kultūras pasākumos un sabiedriskajā dzīvē”.

Tāpēc, novērtējot invaliditāti no 2024.gada, tiks ņemtas vērā ne tikai cilvēka spējas veikt noteiktas darbības, bet arī viņa vajadzības un viņam nepieciešamā palīdzība, nodrošinot pārmaiņas gan personīgajā, gan sociālajā dzīvē. Darbspējas līmeni nomainīs jauns termins – līdzdalības līmenis. Līdz šim personām ar invaliditāti tika noteikts darbspējas līmenis, lai gan noteiktais darbspējas līmenis ir tikai daļēji saistīts ar personas darba spējām.

Arī lietuviešu bērni 2024.gadā neizbēgs no pārmaiņām.

Tā kā Valsts izglītības aģentūra ir sākusi īstenot projektu Pirmsskolas izglītības satura maiņa, kura mērķis ir aktualizēt pirmsskolas izglītības saturu, 2024.gada otrajā pusgadā ir paredzēts izveidot bērna sasniegumu un progresa vērtēšanas rīku. Programmā piedalīsies aptuveni 10 tūkstoši bērnu.

Arī ar parādiem apkrautie 2024.gadā varēs atvilkt elpu.

Grozītajā Lietuvas Civilprocesa kodeksa 627.pantā ir iestrādātas “aizņēmēja brīvdienas”, kas nozīmē, ka tiesu izpildītājam būs tiesības pilnībā vai daļēji apturēt lietu vai atlikt piedziņas darbības attiecībā uz parādnieku, kurš pēdējos sešus mēnešus nav strādājis saskaņā ar darba līgumu vai uz darba attiecībām līdzvērtīgu tiesisko attiecību pamata.

Palīdzība “drēgnajās dienās” ir vērtīga, bet cerēsim, ka 2024.gads mums visiem nesīs tikai prieku un laimi!

Seko mums arī FacebookDraugiem un X!

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas