Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Lietuva, paldies Dievam, ar nevienu nekaro, bet, nu, runas par to – izsakoties skaidrāk – par to, ka uzbruks naidīgā Krievija, Lietuvā kļūst arvien skaļākas. Vai šādi draudi ir reāli vai nē, atstāsim aizsardzības ekspertu rokās. Portālam BNN jautāja lietuviešiem dažādās dzīves sfērās, vai viņi par to uztraucas. Un, ja jā, vai viņi, gatavojoties “X stundai”, uzkrāj konservus un ūdeni?
Lietuvas parlamenta (Seima) deputāts Andrjus Bagdons (Andrius Bagdonas) portālam BNN sacīja, ka viņš kopumā neredz sabiedrībā nekādas jūtamas ar karu saistītas satraukuma pazīmes.
“Objektīvi raugoties, draudi, ar kuriem mēs saskārāmies pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022.gada februārī, nekur nepazuda, tomēr nav nekā, uz ko norādīt, kas liecinātu, ka tagad mēs esam pakļauti lielākam riskam. Diemžēl daļa mūsu politiķu aizvien biežāk aktualizē tēmu par karu un “X stundu”, kas, iespējams, nekad nenotiks. Es tiešām
negribētu redzēt, ka mūsu politiķi priekšvēlēšanu kampaņas balsta uz baiļu kurināšanu,” sacīja likumdevējs.
Uz jautājumu, vai viņš zina kādu, kurš, uztraucoties par Krievijas iebrukumu, papildinājis skapjus ar pārtikas produktiem un ūdeni, Bagdons atbildēja: “Godīgi sakot, man nav zināmi šādi gadījumi. Tomēr es pazīstu pāris uzņēmējus, kuri kara izraisītās bailēs izņēma līdzekļus no saviem uzņēmumiem, lai mājās būtu vairāk skaidrās naudas. Un daži no viņiem patiešām meklē īpašumu ārzemēs.”
Nekustamā īpašuma brokere Jūrate Radzevičūte (Jūratė Radzevičiūtė) aģentūrai BNN apstiprināja, ka ir
pieaudzis pieprasījumu skaits par nekustamā īpašuma iegādi tik tālās valstīs kā Spānija vai Kipra.
“Atklāti sakot, pagājušajā gadā iegādāties dzīvokli Kiprā mani pamudināja saspringtā ģeopolitiskā situācija. Un tieši tāpēc daļa lietuviešu, kuri, uztraucoties par karu, meklē, kā es to saucu, plānu B – aizbraukt no valsts, kad situācija saasinās. Es redzu, ka tagad tas kļūst īpaši aktuāli. Īpaši pēdējos trīs mēnešos saņemu daudz jautājumu no lietuviešiem, kuri vēlas iegādāties nekustamo īpašumu Kiprā un Dubaijā. Bažas ne vienmēr ir pamatotas, bet, manuprāt, labāk jau iepriekš sagatavoties sliktākajam, nekā cerēt uz labāko un neko nedarīt,” aģentūrai BNN sacīja Radzevičūte.
Lietuvas jurists un politiķis, bijušais Lietuvas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs, tagad valdošās koalīcijas mazākuma partijas “Laisvė” (Brīvība) prezidenta amata kandidāts Daiņus Žalims (Dainius Žalimas), kuru uzrunāja BNN, sacīja, ka viņš nejūt lielu satraukumu par karu.
“Esmu gatavs sagaidīt savu likteni šeit, Lietuvā, lai arī kāda būtu nākotne.
Bet tik tiešām ir cilvēki, kas pērk nekustamo īpašumu citur, lai garantētu savu drošību, gadījumā, ja kaut kas slikts notiktu šeit,” sacīja Žalims.
Viņš uzsvēra, ka viņam “pietrūkst mierīgāku ziņu” no prezidenta (Gitana Nausēdas), premjerministres (Ingrīdas Šimonītes) un aizsardzības ministra (Arvīda Anušauska).
“Kara draudi nav gluži nepamatoti, taču man nepatīk, ka šis naratīvs arvien vairāk tiek izmantots politisku mērķu sasniegšanai. Otra galējība būtu dzīvot tā, it kā pie mūsu durvīm nenotiktu nekas slikts… Es to uztveru nopietni – mēs joprojām neesam pilnībā sakārtojuši, piemēram, mūsu pretgaisa aizsardzības problēmas,” viņš teica.
Prezidenta amata kandidāts apgalvo, ka Viļņas varas iestādēm neesot arī plāna par pilsētas iedzīvotāju evakuāciju.
“Iedomājieties, ka ir tāda situācija. Vai kāds zina, kur ir tuvākā patversme? Ko darīt šādā situācijā? Es šaubos,” spriež Žalims.
Viņš atzina, ka nav ne iegādājies dzīvokli ārzemēs, ne būvē māju ģimenes patvērumam Lietuvas mežos.
“Man tam nav līdzekļu,” viņš teica.
Palangas pašvaldības padomnieks Arvīds Dočkus (Arvydas Dočkus) aģentūrai BNN sacīja, ka viņš parasti uz lietām raugās “mierīgi”, un tēma par iespējamo, bet ne neizbēgamo agresiju pret Lietuvu nav izņēmums.
“Dzīve Palangā, kūrortpilsētā, ir mierīga un diezgan normāla. Es tiešām neesmu sastapis nevienu, kurš būtu pārlieku noraizējies par karu Lietuvā.
Ir absurdi par to pat domāt,
ņemot vērā drošības garantijas, kas mums ir, proti, dalību NATO un Eiropas Savienībā,” sacīja politiķis.
Viņu pārsteidza jautājums, vai Palangas pašvaldība pēdējā laikā ir uzstādījusi jaunas vai atjaunojusi padomju laikā uzbūvētās patversmes.
“Atklāti sakot, es nezinu. Bet es par to neesmu dzirdējis,” viņš teica.
Lietuvas Strēlnieku savienības (LRU) biedrs Ādolfs Sendrausks (Adolfas Sendrauskas) BNN pastāstīja, ka, gatavojoties ļaunākajam, savienības biedriem tika atļauts iegādāties šaujamieročus un glabāt tos mājās.
“Taču, lai tos iegādātos, ir jāizmanto sava nauda. Personīgi es neesmu iegādājies nevienu šaujamieroci. Es esmu vecs cilvēks, savā dzīvē esmu daudz ko redzējis. Esmu bijis pat Otrā pasaules kara liecinieks, tāpēc neesmu panikā. Bet tiešām, pēdējā laikā redzu, ka daudz vairāk cilvēku uztraucas par Krievijas iebrukumu,” sacīja 82 gadus vecais vīrietis.
Astoņdesmitgadnieks atzina, ka ir nodrošinājies ar papildu pārtikas produktiem un ūdeni,
lai viņš varētu izdzīvot vismaz pāris nedēļas, ja notiktu kaut kas briesmīgs.
LRU vienības komandieris Ķēstutis Overlings (Kęstutis Overlingas) stāsta, ka viņa vienības strēlnieki apmeklē vietējās skolas un stāsta bērniem par šo organizāciju, skaidro, kā tajā iestāties, kā arī pievēršas drošības jautājumiem valstī.
“Ir patīkami redzēt aizrautību un degsmi bērnu acīs. Patīkami ir arī tas, ka vairāki bērni jau ir mums pievienojušies,” viņš teica.
Pēc viņa teiktā, neviens nevar ignorēt ģeopolitisko situāciju, tāpēc
ir nepieciešams būt informētam par to, kā rīkoties militāra konflikta gadījumā.
Bijusī Visaginas, pilsētas ziemeļaustrumos, kur pārsvarā dzīvo krievvalodīgie, mēre Daļa Štraupaite (Dalia Štraupaitė) BNN pastāstīja, ka vietējie iedzīvotāji ir diezgan sašķelti Ukrainas kara dēļ.
“Es vienmēr cenšos visus nomierināt. Es nedz sāku karus, nedz iepērku graudus. Es nemitīgi atkārtoju, ka mums ir jāuzticas savai valdībai un jāturpina dzīvot, pārmērīgi neraizējoties par nākotni,” viņa sacīja.
Lietuvas rietumu daļā esošās Kretingas pašvaldības uzņēmējs Ēvalds Petrausks (Evaldas Petrauskas) aģentūrai BNN pastāstīja, ka viņš vietējā sabiedrībā izjūt lielu satraukumu par saspringto ģeopolitisko situāciju.
“Daži interesējas par nekustamo īpašumu. Galvenokārt Spānijā. Pat manis paša meita, kas dzīvo Kauņā, bailēs, kas varētu būt tālāk, apsver iespēju investēt nekustamajā īpašumā Spānijā, nevis šeit. Es mēģinu viņu nomierināt, iesaku viņai neskatīties televizoru. Diemžēl stāsti par karu šeit ir pieauguši. Neapšaubāmi, tas nāk par labu valdošajiem konservatīvajiem.
Sevišķi no vecāka gadagājuma cilvēkiem es dzirdu, ka krievi mums uzbruks,” saka Petrausks.
Savukārt Darjus Antanaitis (Darius Antanaitis), UAB “Ostara” īpašnieks, kas līdz šim ražojis modernus spēkratus robežsargiem, vides aizsardzības speciālistiem, raktuvju uzņēmumiem un militārajiem spēkiem, saka: “Ģeopolitiskās trauksmes pazīmes ir skaidri redzamas mūsu sabiedrībā. Ir saprotams, ka, krieviem virzoties uz priekšu dažās frontes daļās, mūsu cilvēki kļūst nervozāki un baidās par savu nākotni šeit. Tomēr es vēlos uzsvērt, ka
nav iemesla panikai un cilvēkiem nevajadzētu ļauties fatālismam.
Viņš saka, ka sociālās trauksmes kaitē valstij, pasliktina investīciju vidi, mudina apšaubīt NATO un Eiropas Savienību, uz ko arī ir vērsta Krievijas propaganda.
Antanaitis atzina, ka viņa ģimene jau sen ir gatava sliktākajam scenārijam.
“Mūsu lēmumi tika pieņemti labu laiku pirms kara Ukrainā. Mana meita, kas ir militārpersona un es, arī militārpersona, ļoti labi saprotam, kas mūs sagaidīs, ja šī diena pienāks – mēs tiksim mobilizēti. Tumsonības dienās mana sieva un jaunākā meita evakuētos uz mūsu vasarnīcu laukos, kur mums ir sagatavoti pārtikas un ūdens krājumi,” aģentūrai BNN pastāstīja Antanaitis.
