Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Ar mērķi noskaidrot lietuviešu viedokli par potenciālajiem 2024.gada prezidenta amata kandidātiem, Lietuvā veikta aptauja, kuras rezultāti daudziem lika izbrīnā saraukt uzacis. Pašreizējo prezidentu Gitanu Nausēdu (Gitanas Nausėda) apsteidz bijusī valsts prezidente Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaite), kas bija prezidente no 2009. līdz 2019.gadam.
Interesantākais, ka Spinter Tyrimai veiktās aptaujas rezultātos nefigurēja valdošās partijas Tēvzemes savienība — Lietuvas kristīgie demokrāti (TS-LKD) kandidāts. Arī opozīcijas partija Zemnieku un zaļo savienība neieraudzīja favorītu sarakstā savu prezidenta kandidātu.
Tas norāda uz to, ka 17,2% valsts vēlētāju izvēlētos Grībauskaiti, bet 15,6% savu balsi atdotu par Nausēdu.
Viļņas Mikola Romeris universitātes asociētais profesors Vītauts Dumbļausks (Vytautas Dumbliauskas) BNN pauda viedokli, ka aptaujas rezultāti var būt sarūgtinoši esošajam prezidentam, jo ir redzams, ka viņš ir pilnībā iesaistījies ekonomikas un inflācijas problēmjautājumu risināšanā.
Tomēr, neskatoties uz to, tagadējais prezidents aptaujas rezultātos atpaliek un daļai vēlētāju nav saistošs, kā arī viņš nav iemantojis vadošās partijas TS–LKD atbalstītāju simpātijas.
Savukārt bijusī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ir bijusi finanšu ministre, kā arī Eiropas komisāre finanšu plānošanas jautājumos.
Viņa bieži tika dēvēta par «dzelzs lēdiju» vai «tērauda magnoliju».
Tikmēr kā trešā prezidenta kandidāte sarakstos ierindojas pašreizējā Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) ar 8.4% balsu. Tālāk sarakstā seko Lietuvas Advokātu asociācijas bijušais vadītājs Ignass Vegeles (Ignas Vėgėlė), kurš Covid-19 pandēmijas laikā piesaistīja plašsaziņu līdzekļu uzmanību ar to, ka iebilda pret, viņaprāt, ieilgušo karantīnu valstī.
Savukārt 5,6% aptaujāto kā prezidentu 2024.gadā velētos redzēt bijušo premjerministru Sauļusu Skvernelisu (Saulius Skvernelis).
Jāmin, ka Šimonīte jau 2019.gadā kandidēja uz prezidenta amatu un ieguva 33% balsu, kas bija par pusi mazāk nekā Nausēdam – 66%.
Tomēr analītiķis pauda šaubas vai prejmerministre Šimonīte vēlēsies «iebrist tajā pašā upē». «Lai gan valdība ir saņēmusi atbalstu (Ukrainas kara jautājumā), viņas popularitāte ir, maigi izsakoties, neizteiksmīga. Un ekonomiskās problēmas, ar kurām saskaras valsts, tikai pasliktinās viņas izredzes, ja tādas vispār ir,» sacīja analītiķis.
Kā prezidenta kandidāts tiek izskatīts arī žurnālists Andrjus Tapins (Andrius Tapins), kā arī pašreizējais aizardzībs minsitrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas).
Tapins izpelnījās sabiedrības atzinību ar to, ka vadīja ziedošanas kampaņu, lai iegādātos Bayraktar TB2 militāro dronu Ukrainai, kas tika veiksmīgi īstenota.
Lietuvā klīst runas, ka konservatīvie, kuriem ir grūtības atrast piemērotu kandidātu vēlēšanām, varētu mēģināt pierunāt Tapinu kļūt par viņu prezidenta amata kandidātu.
«Ja viņiem nebūs sava kandidāta (prezidenta vēlēšanās), tas partijai nodarīs lielu kaitējumu. Tās priekšsēdētājs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis), kurš ir neatkarīgās Lietuvas patriarhāta Vītauta Landsberģa (Vytautas Landsbergis) mazdēls, ir ļoti nepopulārs vēlētāju vidū. Acīmredzot viņš to labi apzinās,» uzsvēra Dumbļausks.
Pēc viņa domām, sociāldemokrātu līdere Vilija Blinkevičjūte (Vilija Blinkevičiūtė) jūtas «omulīgi» eiro parlamentārietes amatā un neplāno kandidēt prezidenta vēlēšanās.
Tikmēr daudzi Lietuvas analītiķi joko, ka tā kā prezidents Gitāns Nausēda nesen ir pārkāpis prezidentūras trīs gadu slieksni, viņa otrais pilnvaru termiņš ir «neizbēgams».
«Desmit ballu skalā es viņam [prezidentam] dotu spēcīgu atzīmi, varbūt astotnieku. Prezidenta popularitāte runā viņa vietā.»
«Viņa sasniegumi noteikti atsver tās nelielās neveiksmes, kas viņam līdz šim ir bijušas,» aģentūrai BNN sacīja Kauņas Vītauta Dižā Universitātes asociētais profesors Andžejs Pukšto (Andžej Pukšto).
«Runājot par ārpolitikas fronti, jo īpaši par attiecībām ar citu valstu vadītājiem, ciktāl tas attiecas uz karu, prezidents bija «ārkārtīgi spējīgs un vadošs»,» sacīja Pukšto.
Savukārt, ja runā kaut vai tikai par šo nedēļu, Nausēdas vārds nav pametis ziņu mediju pirmās lappuses. Pirmdien, 19.septembrī, viņš apmeklēja karalienes Elizabetes II, Lielbritānijas vēsturē visilgāk valdošā monarha, bēres. Bet otrdien, 20.septembrī, viņš jau ieradās Ņujorkā, kur uzstājās Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas (ANO ĢA) 77.sesijā.
Uzstāšanās laikā viņš arī aicināja starptautisko sabiedrību nošķirt agresoru (Krieviju) no agresijas upura (Ukrainas), norādot, ka Eiropa pastāvīgi dzīvo kodoldraudu ēnā. Lietuvas prezidents uzvēra, ka «Krievijas karaspēka un ieroču izvietošana Zaporižjas atomelektrostacijas teritorijā ir nepieņemama. Atomelektrostaciju nekad nedrīkst izmantot kā militāru bāzi!»
Lietuviešu analītiķi norāda, ka karš ir palīdzējis Nausēdam izlīdzināt domstarpības ar valdošo partiju TS–LKD.
«No šodienas viedokļa raugoties, viņš ir nepārprotams līderis. Pagaidām es neredzu nevienu piemērotu kandidātu, kas spētu ar viņu konkurēt. Taču tie var parādīties vēlāk. Tomēr neesmu pārliecināts, vai viņi spēs sniegt spēcīgāku triecienu,» saka Pukšto.
Tikmēr Dumbļausks atzīst, ka Nausēda ir «ļoti labs» to jautājumu risināšanā, ko ietekmē karš, bet iekšpolitiskā viņam ir jācīnās, lai atrastu «savu elektorātu».
«Viņš ir asi kritizējis valdību, tāpēc viņš nevar paļauties uz partijas Tēvzemes savienība – Lietuvas Kristīgie demokrāti vēlētājiem. Viņam trūkst atbalsta parlamentā, Seimā,» sacīja politikas analītiķis. Tomēr, tas fakts, ka dotajā brīdī nav nopietnu kandidātu, prezidents pagaidām var justies droši un ērti.
