Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) oficiāli ir inaugurēts Lietuvas prezidenta amatā uz otro pilnvaru termiņu. Maija beigās ekonomists un neatkarīgais kandidāts Nausēda guva pārliecinošu uzvaru vēlēšanu otrajā kārtā pret valdošās “Tēvzemes savienības” kandidāti, premjerministri Ingrīdu Šimonīti (Ingrida Šimonytė).
Inaugurācijas runā 12.jūlijā Nausēda atskatījās uz pēdējos piecos gados piedzīvotajiem globālajiem izaicinājumiem, piemēram, klimata pārmaiņām, pandēmijām un kariem, kas, viņaprāt, cilvēci ir noveduši tuvu katastrofai. Viņš uzsvēra nepieciešamību līdz 2029.gadam palielināt Lietuvas aizsardzības finansējumu līdz 4% no IKP, lai attīstītu visaptverošas aizsardzības sistēmas.
Ārpolitikā viņš solīja aizstāvēt Lietuvas intereses, turpināt atbalstīt Ukrainu un stiprināt saites ar ASV.
Iekšpolitikā Nausēda solīja mazināt sociālo atstumtību, radīt ģimenēm un senioriem draudzīgāku vidi, kā arī pievērsties reģionālajai attīstībai, kultūrai un izglītībai.
Runājot ar BNN, ievērojamais ASV izcelsmes lietuviešu politikas analītiķis Ķēstutis Girņus (Kęstutis Girnius) apgalvoja, ka
Nausēdas prioritātes prezidenta darba plānā no 2024. līdz 2029.gadam paliks tādas pašas kā pirmajā pilnvaru termiņā.
“Protams, darba kārtībā dominēs palīdzība Ukrainai, un tiks stiprinātas mūsu stratēģiskās partnerattiecības gan ar ASV, gan Eiropas Savienību. Iekšpolitiski viņa darba kārtība, visticamāk, koncentrēsies uz to, par ko viņš jau ir runājis – “labklājības valsts”,” sacīja Girņus.
Jāatgādina, ka 2019.gada vēlēšanās Nausēda uzvarēja, solot Lietuvu pārvērst par “labklājības valsti”.
“Dažādiem cilvēkiem “labklājības valsts” var nozīmēt dažādas lietas, bet daudziem tas vispirms nozīmē pakalpojumus un iestāžu darbību valsts sektorā, kas varētu mazināt ar darba zaudēšanu, ienākumu kritumu, veselības stāvokļa pasliktināšanos saistītās krīzes,” sprieda analītiķis.
Pēc Girņus domām, pēc oktobrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām Nausēda sagaida kreisi centrisko valdību.
“Viņš vairākkārt ir labvēlīgi izteicies par sociāldemokrātiem. Ļoti iespējams, ka viņi spēlēs pirmo vijoli jaunās valdības veidošanā, un, iespējams, ka viņu partneri būs Zemnieki un zaļie,” sprieda Girņus.
Arī citi politologi ir pauduši līdzīgu viedokli par Nausēdas otro termiņu,
taču daži brīdināja, ka prezidents var rīkoties drosmīgāk, partejiski.
“Mums jau ir partejisks prezidents. Es saprotu, ka viņam nav savas partijas, bet ir skaidri redzams prezidenta atbalsts noteiktām partijām un jo īpaši vienai partijai,” Lietuvas nacionālās raidorganizācijas LRT tīmekļa vietnei “LRT.lt” sacīja Mīkola Romera universitātes (MRU) pasniedzēja Rima Urbonaite (Rima Urbonaitė).
Pēc Urbonaites domām, tieši atbalstot vienu vai vairākas partijas, Nausēda nostiprinās savu varu.
“Teiksim tā, sadarbojoties ar noteiktām partijām, un, ja šāds partiju atbalsts un šāda sadarbība ir veiksmīga, viņš var nostiprināt savas pozīcijas, ieceļot noteiktus cilvēkus noteiktos amatos,” viņa skaidroja.
MRU asociētais profesors Virgs Valentinavičs (Virgis Valentinavičus) uzskata, ka otrajā sasaukumā “mēs redzēsim to pašu” Nausēdu.
Pēc viņa domām prezidents turpinās mēģināt iejaukties valdības darbā un darīs to vēl aktīvāk. Viņaprāt,
valsts vadītājs centīsies panākt, lai nākamā valdība būtu vēl paklausīgāka nekā šobrīd.
“Princips ir vienkāršs, un ar to viņš ir ieguvis lielu popularitāti – viņš rāda ar pirkstu uz valdības neatrisinātajām problēmām un saka, ka te vainīga valdība, un rāda ar pirkstu uz atrisinātajām problēmām un saka, ka tas ir pateicoties viņam. Mēs to redzēsim vēl,” portālam “LRT.lt” sacīja Valentinavičs.
Komentējot prezidenta uzrunu Seimā, Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena (Viktorija Čmilyte-Nielsen) sacīja, ka viņš skāra jomas, kas “nav prezidenta kompetencē”.
“Tā (inaugurācijas runa) nedaudz atgādināja uzrunu par valsts stāvokli, bet runas sākumā es dzirdēju arī “Lietuva 2029.gadā”, zināmu vīziju … par to, kādu prezidents vēlētos redzēt Lietuvu, kuras nebija uzrunā par valsts stāvokli. Tika aplūkotas daudzas jomas, kas nav gluži prezidenta kompetencē. Un es tieši par to runāju, ka bieži vien rodas pārpratums, no prezidenta tiek sagaidīts, ka visas problēmas tiks atrisinātas; domājams, ir svarīgi šīs cerības netiek nepamatoti kultivētas,” viņa sacīja pēc prezidenta runas Seimā, ziņo Lietuvas ziņu aģentūra BNS.
Runājot par izmaiņām valdības sastāvā, runa nav par masveida pārmaiņām,
bet gan par “viena vai otra” ministra nomaiņu, savā uzrunā sacīja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, tomēr atzīstot, ka viņš “kritiski” vērtē veselības un lauksaimniecības ministru, attiecīgi Arūna Duļķa (Arūnas Dulkys) un Ķēstuta Navicka (Kęstutis Navickas), darbu.
Tomēr Nausēda atturējās pateikt, vai viņš redz konkrētus kandidātus ministru amatiem.
Pēc inaugurācijas premjerministrei Ingrīdai Šimonei un viņas vadītajai valdībai bija svinīgi jāatdod pilnvaras Nausēdai. Šonedēļ Seims izteica uzticību Šimonītei – par viņu balsoja 69 deputāti, 30 bija pret, bet 25 atturējās.
Taču vēl sliktāks atbalsts viņai nāk no sabiedrības puses.
Saskaņā ar sabiedriskās domas aptauju, ko jūnijā veica “Spinter Tyrimai” un 15.jūlijā publicēja “Delfi”, tikai 15,1% respondentu norādīja, ka vēlētos, lai premjerministre Šimonīte turpina pildīt savu amatu.
Uzstājoties Seima tribīnē pēc izturētā balsojuma, Šimonīte uzsvēra, ka viņas valdības prioritātes būs nacionālā vienošanās par izglītību, valsts aizsardzības iepirkumi un elektroenerģijas tīkla sinhronizācija ar Rietumeiropu.
Tomēr viņa iebilda pret jebkādām izmaiņām valdībā, sakot, ka izmaiņām būtu jāuzlabo valdības efektivitāte un būtu jābalstās uz objektīvām vajadzībām, bet ne uz ko citu.
Runājot par savām attiecībām ar premjerministri Ingrīdu Šimonīti,
prezidents sacīja, ka tās ir normālas un lietišķas.
Šimonīte ir skaidri norādījusi, ka viņa labprātāk prezidentam apstiprināšanai iesniegtu pilnu Ministru kabinetu, nevis nepabeigtu ar vakantiem ministru amatiem. Viņa uzsvēra, ka ir svarīgi, lai kabinets būtu pilnā sastāvā, tādējādi iegūstot mandātu efektīvai darbībai, jo īpaši tāpēc, ka valdība turpina darbu pie pašreizējās programmas.
Konservatīvās TS-LKD līderis Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) komentēja, ka jebkādas izmaiņas valdībā būtu jāizvērtē, ņemot vērā atlikušo laiku līdz parlamenta vēlēšanām oktobrī.
Viņš ierosināja, ka izmaiņas būtu jāveic tikai tad, ja ir iespējams panākt būtiskus uzlabojumus.
Landsberģis arī norādīja, ka nesenā kritika attiecībā uz Ķēstuti Navicki un Arūnu Duļķi, kas sākās dažus mēnešus pirms vēlēšanām, ir saturīgāk jāpamato. Viņš norādīja, ka objektīvi viņam nav pretenziju pret šo ministru darbu.
Arī parlamenta spīkere Čmilīte-Nilsena sacīja, ka viņa neredz jēgu šobrīd mainīt ministrus. Viņa norādīja, ka
pašreizējai valdībai būtu jāļauj pabeigt savu darbu.
“Vēl jo vairāk tāpēc, ka divi ministri ir nomainījušies mums visiem zināmu iemeslu dēļ. Manuprāt, būtu racionāli tagad pārtraukt valdības sastāva maiņu un ļaut tai pabeigt iesākto darbu,” norādīja Čmilīte-Nilsena.
Taču Girņus uzskata, ka Šimonītei nav citas izvēles, kā vien piekāpties prezidenta prasībai. “Patiešām šie divi ministri jau kādu laiku tiek rūpīgi analizēti. Būtu saprātīgi viņus ātri nomainīt, nevis iesaistīties virknē ķīviņu ar prezidentu. Īpaši tad, kad parlamenta vēlēšanas ir pavisam tuvu,” sacīja analītiķis.
