Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Eiropas lielākajā ekonomikā Vācijā vērojama ekonomikas lejupslīde, un daži analītiķi prognozē iespējamu recesiju. Šī lejupslīde ietekmē ekonomiku visā Eiropā, tostarp Lietuvā, kas lielā mērā ir atkarīga no eksporta uz Vāciju un ir cieši saistīta ar Vācijas piegādes ķēdēm.
“Situācija vēl nav slikta, taču lejupslīde ir jūtama visās nozarēs. Vācija ir Lietuvas otrais lielākais eksporta galamērķis pēc Polijas. Atsevišķās nozarēs mēs redzam eksporta apjomu samazināšanos, citās – pasūtījumu atcelšanu,” aģentūrai BNN sacīja Lietuvas Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kameru asociācijas (LTRKPAI) prezidents Sigits Gaiļūns (Sigitas Gailiūnas).
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nesen samazināja savu prognozi Vācijai, 2024.gadā paredzot ekonomikas lejupslīdi par 0,2%, kas ir pretēja iepriekšējām izaugsmes prognozēm. SVF prognozē, ka 2025.gadā izaugsme būs neliela – 0,8%, kas ir mazāk salīdzinājumā ar iepriekš prognozētajiem 1,3%.
Tomēr skaitļi ir daudz drūmāki.
Baltijā lielākā mēslošanas līdzekļu ražotāja “Achema” komunikācijas vadītāja Jolita Macelīte (Jolita Macelytė) BNN sacīja, ka uzņēmums “taustāmi izjūt” Vācijas ekonomikas lejupslīdes ietekmi.
“Vācijas rūpniecības konkurētspēju ir ļoti ietekmējis tas, ka ir zaudēta lētā Krievijas gāze, kas ir būtisks faktors daudzu nozaru, tostarp minerālmēslu, ražošanas izmaksās,” viņa uzsvēra, piebilstot, ka, lai gan Eiropas valstis lielā mērā ir pārtraukušas Krievijas gāzes importu, Krievijas minerālmēsli turpina ieplūst Eiropā.
“Imports uz Eiropu ir pieaudzis sešas līdz astoņas reizes, un tas ir nopietni ietekmējis vietējo ražotāju, tostarp Vācijas un Eiropas mēslošanas līdzekļu ražotāju, kā “Achema”, pārdošanas apjomus, kuru noiets Vācijas tirgū šogad ir samazinājies par vairāk nekā 50%,” sacīja Macelīte.
Vācija ir būtiska Lietuvas tirdzniecības partnere un Lietuvas izcelsmes preču lielākais ārvalstu pircējs. Lietuvā ražoto preču eksports uz Vāciju 2022.gadā sasniedza 2,6 miljardus eiro, padarot Vāciju par nozīmīgu Lietuvas eksporta ekonomikas dzinējspēku. Ieskaitot reeksportētās preces, Lietuvas kopējais eksports uz Vāciju sasniedza 3,5 miljardus eiro, liecina Lietuvas statistikas biroja dati.
Vairāki lieli Vācijas uzņēmumi Lietuvā veic nozīmīgu darbību, sekmējot valsts rūpniecības un eksporta attīstību.
Ievērojamam Vācijas autorūpniecības nozares piegādātājam “Continental” Kauņā ir liela ražotne, kurā tiek ražotas elektroniskās detaļas transportlīdzekļiem. Citi Vācijas uzņēmumi, Lietuvā ir ievērojama pārstāvniecība, ir “Hella”, vēl viens automobiļu detaļu ražotājs, un “Rehau”, kas specializējas uz polimēru bāzes ražotu izstrādājumu ražošanā būvniecības un autobūves nozarei.
Graudu tirdzniecības uzņēmuma “Kauno Grūdai” (“Kauņas graudi”) vadītājs Šarūns Valis (Šarūnas Valys) sacīja, ka cūkgaļas patēriņa un cūkkopības samazināšanās Vācijā ir ietekmējusi viņa uzņēmuma eksportu.
Valis portālam “LRT.lt” sacīja, ka šī tendence, visticamāk, turpināsies arī nākamajos gados, atspoguļojot plašākas izmaiņas Vācijas patērētāju vēlmēs un lauksaimniecības praksē.
Vācijas ekonomisko problēmu sekas ir redzamas arī Lietuvas mēbeļu nozarē, kur ražotāji ziņo, ka Vācijas mēbeļu tirgus dažādos segmentos ir sarucis par 15-30%, kā rezultātā ir samazinājies pasūtījumu skaits un atcelti pasūtījumi.
Eksperti norāda uz vairākām galvenajām problēmām, tostarp augstām enerģijas izmaksām, sarežģītiem regulējuma aspektiem un hroniski nepietiekamām investīcijām, kas kopā mazina Vācijas ekonomikas dinamiku.
SVF tīmekļa vietnē publicētajā analīzē ekonomisti Kevins Flečers (Kevin Fletcher), Harijs Kemps (Harri Kemp) un Galens Šērs (Galen Sher) uzsver, ka sabiedrības novecošanās, nepietiekamas investīcijas un pārmērīgs regulējums vājina Vācijas ekonomikas pamatus, un daži analītiķi uzskata, ka valsts ekonomikas modelim varētu būt nepieciešamas būtiskas reformas.
Tomēr, neraugoties uz drūmajām perspektīvām, daži Lietuvas uzņēmumu vadītāji uzskata, ka Vācijas ekonomikas lejupslīde ir iespēja mazākiem Austrumeiropas investoriem ienākt tirgos, kuros līdz šim dominēja lielāki un atzīti tirgus dalībnieki.
Viktorija Orkine (Viktorija Orkinė), “Eika Asset Management” ģenerāldirektore un valdes locekle, portālam “lrytas.lt” sacīja, ka ekonomikas lejupslīde Vācijā ir ne tikai padarījusi pieejamāku nekustamā īpašuma iegādi, bet arī radījusi pievilcīgāku investīciju atdevi. Viņasprāt, Austrumeiropas uzņēmumiem, piemēram, “Eika”, šīs pārmaiņas ir unikāla iespēja izvērsties Rietumu tirgos, kuru cenas un ienesīgums iepriekš bija ierobežots.
Gaiļūns piekrīt, ka aiz katra lietus mākoņa vienmēr ir saule.
“Iespējams, ka daži Vācijas uzņēmumi pārcels savu uzņēmējdarbību, piemēram, uz Lietuvu,” viņš uzsvēra BNN.
Nesenais Vācijas valdošās koalīcijas sabrukums ir izraisījis Lietuvas vadītāju bažas, jo īpaši saistībā ar Vācijas apņemšanos izvietot Lietuvā brigādi NATO drošības stratēģijas ietvaros.
Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) pauda cerību, ka Vācijas apņemšanās atbalstīt Lietuvas aizsardzību saglabāsies, radio “Žinių Radijos” sakot, ka šīs saistības ir pārāk nozīmīgas, lai tās mainītu vēlēšanu rezultāti.
Viņa uzsvēra Vācijas galvenās opozīcijas partijas – Kristīgo demokrātu savienības (CDU) – atbalstu, kas ir konsekventi iestājusies par brigādes izvietošanu un pat palīdzējusi Lietuvai aizstāvēt šo iniciatīvu, kad tā bija opozīcijā.
Aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas) atkārtoja to pašu pārliecību, apgalvojot, ka
starp Vāciju un Lietuvu noslēgtie starptautiskie līgumi nodrošina nepārtrauktību, un norādīja, ka spēku izvietošana jau ir sasniegusi “punktu, no kura nav atpakaļceļa”.
Pēc viņa teiktā, šo saistību stabilitāte tiek vērtēta kā būtiska Lietuvai, jo īpaši ņemot vērā bažas par reģionālo drošību un NATO plašāko stratēģiju Austrumeiropā.
“Šī situācija uzsver Lietuvas paļaušanos uz spēcīgu un noturīgu sadarbību ar Vāciju aizsardzības jomā ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos,” uzsvēra ministrs.
