Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Pavisam nesen Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis mainīja retoriku, pārejot no runām par “uzvaras plānu” uz visaptveroša desmit punktu iekšējā “noturības plāna” atklāšanu. Šis paziņojums nāca klajā, Ukrainas sabiedroto vidū valdot bažām par valsts grūtībām, notiekošajā konfliktā ar Krieviju. Lai izpētītu šo problēmu iemeslus, BNN sazinājās ar dažādiem Lietuvas analītiķiem.
Lietuvas aizsardzības eksperts, atvaļinātais Lietuvas bruņoto spēku majors Darjus Antanaitis (Darius Antanaitis) skaidro Ukrainas grūtības ar nepietiekamo sagatavotību pirms kara.
“Galvenais iemesls Ukrainas neveiksmēm frontes līnijās ir nepietiekama sagatavotība pirms kara,” Antanaitis skaidroja BNN.
“Ukraina nespēja pilnībā integrēties NATO un Eiropas Savienībā (ES), un pārāk maz investēja savās aizsardzības un militārajās spējās. Krievija izmantoja šo ievainojamību un Ukrainas atrašanos ģeopolitiskajā “pelēkajā zonā”,” viņš uzsvēra.
Antanaitis norādīja, ka, lai gan viņš nevar prognozēt Ukrainas nākotni, viņš atsaucās uz Zelenska mājieniem, ka Ukraina varētu piekrist dažu okupēto teritoriju zaudēšanai apmaiņā pret atlikušo reģionu dalību NATO.
“Šī situācija signalizē, ka liela mēroga karu ēra Ukrainā vēl nebūt nav beigusies. Patiesībā tas varētu būt tikai sākums lielākiem izaicinājumiem – jauniem kariem. Krievija rada nopietnu reģionālās drošības problēmu, ko ne visi atzīst,” piebilda Antanaitis.
Lietuvas valsts atjaunošanas akta parakstītājs un pirmais valsts aizsardzības ministrs (1991.-1993.g.) Audrjus Butkevičs (Audrius Butkevičius) nepiekrīt viedoklim, ka Ukraina zaudē.
“Politiski, pat ar visiem teritoriālajiem zaudējumiem, Ukraina ir tuvāk nekā jebkad agrāk, lai sasniegtu savus galvenos mērķus – dalību ES un NATO. Turklāt Ukrainas tauta vēl nekad nav bijusi vienotāka,” BNN sacīja Butkevičs.
Atzīstot, ka Ukraina nesen piedzīvojusi militāros triecienus, jo īpaši Donbasa reģionā, viņš uzskata, ka tie daļēji ir saistīti ar izmaiņām militārajā vadībā.
Februārī Zelenskis nomainīja valsts augstāko militāro komandieri Valēriju Zalužniju pret ģenerāli Oleksandru Sirski. Sirskis, kurš tiek uzskatīts par tuvāku Zelenskim, stājās amatā, kad starp prezidentu un Zalužniju valdīja saspīlējums.
“Zalužnija komanda bija efektīvāka un koordinētāka. Jaunā vadība vēl tikai atrod savu ritmu, bet uzlabojumi ir redzami,” atzīmēja Butkevičs.
Zelenskis paziņoja, ka drīzumā tiks sniegta sīkāka informācija par noturības plānu, pat pieaugot bažām par to, ka ASV atbalsts Ukrainai varētu samazināties.
Nesen ievēlētais prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) par konfliktu 14.novembrī intervijā izteicās šādi: “Mēs ļoti smagi strādāsim pie Krievijas un Ukrainas. Tam ir jābeidzas.”
Analītiķi norāda, ka Rietumvalstu militārās palīdzības kavēšanās, jo īpaši no ASV, ir ierobežojusi Ukrainas spēju uzturēt savu aizsardzību.
Ukrainas aizsardzības ražošanas spējas joprojām ir ierobežotas, un tas nozīmē, ka Ukraina ir spiesta paļauties uz ārvalstu partneriem. Piemēram, Ukraina nesen noslēdza partnerību ar Čehijas uzņēmumu CSG, 155mm artilērijas lādiņu ražošanai, ko paredzēts uzsākt 2025.gadā.
Ukraina piedzīvo arī nopietnas karaspēka problēmas, ko vēl vairāk saasina ievērojamais dezertieru skaits. Tiek lēsts, ka vairāk nekā 100 000 karavīru ir apsūdzēti par izvairīšanos no dienesta, bet vēl 200 000 karavīru kopš kara sākuma ir prombūtnē bez oficiāla atbrīvojuma.
Ieilgušais karš ir smagi ietekmējis Ukrainas ekonomiku, palielinot atkarību no ārvalstu palīdzības.
Krievijas spēki ir guvuši ievērojamus panākumus, jo īpaši Donbasa reģionā, ieņemot stratēģiskas vietas un destabilizējot Ukrainas aizsardzības līnijas.
Lietuva ir bijusi nelokāma Ukrainas sabiedrotā, kas līdz 2024.gada decembrim ir sniegusi militāro palīdzību vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā. Šis atbalsts ietver bruņutransportierus M113, haubices un divas pretgaisa aizsardzības sistēmas NASAMS.
Neraugoties uz apņemšanos, Lietuvas atvaļinātais ģenerālis Valds Tutkus (Valdas Tutkus) brīdina, ka daudzi Rietumos nepietiekami novērtē izaicinājumus, ar kuriem saskaras Ukraina.
“Ukraina viena pati nevar atgūt okupētās teritorijas. Arī Krievijas spēki ir izstiepti, bet notiek pārgrupēšanās,” intervijā BNN uzsvēra Tutkus.
Viņš piebilda, ka situācija varētu būt atkarīga no Donalda Trampa prezidentūras un viņa iespējamās sadarbības ar Ungārijas prezidentu Viktoru Orbānu (Viktor Orban), kuru viņš atbalsta un kas varētu pārsteigt Eiropas līderus.
Arī ES ir sniegusi Ukrainai ievērojamu militāro atbalstu, kopš 2022.gada piešķirot 11,1 miljardu eiro caur Eiropas Miera mehānismu (EMM).
Kopumā ES un tās dalībvalstis ir atvēlējušas 45,5 miljardus eiro militārajai palīdzībai, uzsverot savu solidaritāti ar Ukrainu.
