Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Dzīve Nidā, Lietuvas kūrortpilsētā pie Baltijas jūras, kas atrodas rokas stiepiena attālumā no Krievijas anklāv Karaļaučiem, kūsā kā ierasts. Pat darba dienās vēl tikai nedaudzie tūristi pastaigājas centrā un kāpj kalnā, lai apskatītu slaveno Pārnidas kāpu – dreifējošu piekrastes smilšu veidojumu Kuršu kāpā. No tās Krievija ir rokas stiepiena attālumā.
Burtiski.
Tomēr pēc nesenā Krievijas paziņojuma, ka tā vēlas vienpusēji pārskatīt jūras robežu ar Lietuvu un Somiju Baltijas jūrā, gaisā sprakšķ saspīlējuma dzirksteles, kas mutuļo ikdienas sarunās.
“Protams, varasiestādes apgalvo, ka nav, par ko uztraukties,
taču daži vietējie iedzīvotāji, īpaši cienījama vecuma, ir nobažījušies. Ir tikai dabiski uztraukties, ja uz durvju sliekšņa ir tik neprognozējams kareivīgs kaimiņš,” aģentūrai BNN, saglabājot anonimitāti, pastāstīja kāds Nidas, Neringas novada administratīvā centra, iedzīvotājs.
Krievija paziņoja, ka tā ir iecerējusi piesavināties iekšējos jūras ūdeņus Somu līča austrumu daļā un netālu no Karaļauču apgabala pilsētām Baltijskas un Zeļenogradskas. Ierosinātajās izmaiņās Krievija pārskatījusi arī apgabalus pie Kuršu kāpas un Vislas strēles un pie Tarana raga uz robežas ar Lietuvu.
Laivu īpašnieks Mindaugs, kurš vasarā bieži apmeklē Nidu, lai izbaudītu kūrortu un burāšanu jūrā, stāsta, ka pēdējos divus gadus un trīs mēnešus – tik ilgi Ukrainā plosās karš –, ikreiz izbraucot, ir piesardzīgs un noraizējies par to, cik tuvu ir Krievija.
“Iespējams, zemapziņā es cenšos turēties pēc iespējas tuvāk Lietuvas ūdeņiem,” viņš atzina.
Lai gan Krievijas valdības tīmekļa vietnē publicētais 21.maija rīkojuma projekts, kurā bija pausts
Krievijas nodoms pārzīmēt jūras robežas, tika izņemts, dažus satraukums, visticamāk, neliks mierā arī turpmāk.
Lietuva un Somija vēl nav oficiāli reaģējušas uz Krievijas ieceri, kā arī Krievijas vienpusējais lēmums nav atzīts starptautiski.
“Lai gan sākotnēji tika izteikti vairāki priekšlikumi reaģēt, tomēr galu galā likumdošanas ceļā nekas netika darīts. Tāpat kā citi deputāti, arī es neredzu vajadzību to tagad darīt. Reaģēšana uz šādu provokāciju ir provokatora interesēs,” aģentūrai BNN sacīja Lietuvas Seima deputāts Andrjus Bagdons (Andrius Bagdonas).
Viņš pārstāv Neringas vēlēšanu apgabalu.
Lietuvas Ārlietu ministrija ir paziņojusi, ka Krievijas rīcība tiek uzskatīta par apzinātu, mērķtiecīgu, eskalējošu provokāciju, lai iebiedētu kaimiņvalstis un to sabiedrību.
“Tas ir vēl viens pierādījums tam, ka Krievijas agresīvā un revizionistiskā politika apdraud kaimiņvalstu un visas Eiropas drošību,” teikts paziņojumā.
Tikmēr Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) Krievijas dekrētu
nodēvēja par “kārtējo Krievijas hibrīdoperāciju”.
“Šoreiz tā mēģina izplatīt bailes, nedrošību un šaubas par saviem nodomiem Baltijas jūrā,” 22.maijā sacīja Landsberģis.
“Tā ir acīmredzama eskalācija pret NATO un Eiropas Savienību, un uz to ir atbilstoši stingri jāreaģē,” viņš piebilda.
Tomēr Viļņa to neatstāja bez ievērības – pagājušajā ceturtdienā, 23.maijā, premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) paziņoja, ka viņas valdība vēlas vienotu Eiropas Savienības (ES) un NATO reakciju uz Krievijas paziņojumu par plāniem pārskatīt savas jūras robežas ar Lietuvu un Somiju.
“Mēs turpinām strādāt ar mūsu kaimiņvalstīm un partneriem gan ES, gan NATO līmenī, lai nodrošinātu vienotu reakciju uz situāciju,” Šimonīte sacīja portālam “LRT.lt”.
ES ārējo robežu aizsardzībai ir jābūt mūsu kopīgai prioritātei
laikā, kad Krievija un Baltkrievija savās hibrīdoperācijās izmanto migrantu plūsmu kā ieroci pret ES dalībvalstīm, viņa sacīja.
Premjerministre atzina, ka, lai gan dažas vienošanās ļauj veikt “tādas vai citādas izmaiņas”, Kremļa plāni joprojām nav skaidri.
“Es domāju, ka Krievijas varas iestādes apzināti nevēlas, lai plāni netiktu noskaidroti; viņi grib, lai viss būtu neskaidrs, radīt satraukumu un bailes,” viņa izteicās, piebilstot, ka bažām nav pamata.
Saņemot pretreakciju, Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka plānos nav “nekā politiska”. Tomēr viņš uzsvēra, ka “konfrontācijas līmenis reģionā pieprasa veikt pasākumus, lai nodrošinātu valsts drošību”.
Pagājušajā nedēļā Krievijas pārstāvis tika izsaukts uz Lietuvas Ārlietu ministriju, lai sniegtu paskaidrojumus par Krievijas nodomiem.
“Lietuva atgādina un mudina Krieviju respektēt un ievērot
vispāratzītos starptautisko tiesību principus un normas, kā arī starptautiskos un divpusējos līgumus par robežu neaizskaramību, proti, 1991.gada līgumu “Par starpvalstu attiecību pamatiem”, 1997.gada līgumu “Par valsts robežas noteikšanu”, 1997.gada līgumu “Par ekskluzīvās ekonomiskās zonas un kontinentālā šelfa robežu noteikšanu Baltijas jūrā” un 2005.gada līgumu “Par ekskluzīvās ekonomiskās zonas un kontinentālā šelfa robežu noteikšanu Baltijas jūrā”, kā arī citiem līgumiem,” teikts Lietuvas Ārlietu ministrijas paziņojumā pēc sanāksmes.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā Igaunija sacēla trauksmi pēc tam, kad Krievijas robežsargi noņēma Narvas upē uzstādītās bojas, lai atvieglotu ūdens satiksmi uz Igaunijas-Krievijas robežas.
Šonedēļ Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite (Agne Bilotaitė) paziņoja, ka trīs Baltijas jūras reģiona valstis – Polija, Somija un Norvēģija – ir vienojušās
izveidot “dronu sienu”, lai aizsargātu savas ārējās robežas, izmantojot lidaparātus.
Viņa izteica šīs piezīmes pēc pagājušajā piektdienā Latvijā notikušās tikšanās ar valstu kolēģiem.
Šādas “dronu sienas” izveidei valstis izmantos dronus, lai uzraudzītu savu pierobežas teritoriju, kā arī pretdronu sistēmas, lai apturētu dronus, kas nāk no naidīgām valstīm.
Tomēr, neraugoties uz naidīgumu, Neringa ir gatava vēl vienai kārtīgai tūrisma sezonai.
“Rezervācijas ir daudzsološas, Neringas vārds ir plaši pazīstams. Pēc tam, kad ziņās tika minēts par robežu pārskatīšanu, nesaņēmām nevienu satrauktu zvanu. Tāpēc ceram, ka vasara būs laba,” aģentūrai BNN sacīja Nidas Kultūras un tūrisma informācijas centra direktore Edita Lubickaite (Edita Lubickaitė).
