Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
No 100 tūkstošiem personu, kuras Krievija ir iekļāvusi savā meklēto personu sarakstā, jaunākajā papildinājumā 29 ir no Lietuvas. Kultūras ministrs Simons Kairis (Simonas Kairys), bijušais Viļņas mērs Remigijs Šimašus (Remigijus Šimašius) un Klaipēdas mērs Arvīds Vaitkus (Arvydas Vaitkus) ir starp pazīstamākajām personām, kas iekļautas šajā sarakstā.
Par to otrdien, 13.februārī, pirmais ziņoja Krievijas neatkarīgais ziņu portāls “Mediazona”. Portāls norādīja, ka tas apkopojis publiski pieejamo informāciju par meklēšanā esošajām personām Krievijas Iekšlietu ministrijas datubāzē.
Lietuvas Ārlietu ministrija trešdien, 14.februārī, iesniedza Krievijas vēstniecības pārstāvim protesta notu par Maskavas lēmumu. Notā aicināts “nekavējoties izbeigt” politiski motivēto Lietuvas pilsoņu vajāšanu, norādīts paziņojumā presei.
Ministrija uzsver, ka Lietuvas amatpersonu iekļaušana meklēto personu sarakstā
ir pretrunā pieņemtajām starptautisko tiesību normām un jāuzskata par mēģinājumu falsificēt pagātni un nerespektēt Lietuvas vēsturisko atmiņu.
Krievijas Iekšlietu ministrijas datubāzē nav norādīts, saskaņā ar kuriem likuma pantiem tika izsludināta šo personu meklēšana. Taču Kremlis ir paziņojis, ka izsludinājis vairāku Baltijas valstu amatpersonu meklēšanu par tā dēvētajām “naidīgajām darbībām” pret Maskavu.
“Tie ir cilvēki, kas veic naidīgas darbības pret vēsturisko atmiņu un mūsu valsti,” tika citēts Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
Maskavas dusmu cēlonis ir Lietuvas desovjetizācijas likums, kas stājās spēkā pagājušajā gadā un pavēra ceļu padomju laika pieminekļu, memoriālu, ielu nosaukumu un citu objektu novākšanai no publiskās telpas.
Taču aizliegumi neattiecas uz muzejiem, arhīviem, bibliotēkām, rīkojot izstādes, informējot sabiedrību par totalitārajiem un autoritārajiem režīmiem un to sekām, kā arī izmantojot šādus priekšmetus un informāciju izglītības, zinātnes, profesionālās mākslas un kolekcionēšanas nolūkos.
Sarunā ar Lietuvas ziņu aģentūru BNS sarakstā iekļautais kultūras ministrs Kairis sacīja, ka Krievija “turpina cīnīties pret demokrātiju un cilvēktiesībām”.
“Es priecājos, ka mans darbs padomju varas drupu nojaukšanā nav palicis nepamanīts,”
aģentūrai sacīja Kairis.
“Runājot nopietni, režīms dara to, ko vienmēr ir darījis: tas cenšas apslāpēt jebkuru brīvības elpu, cīnās pret demokrātiju, cilvēktiesībām un cilvēku brīvību un turpina sacerēt savus stāstus, kas neatbilst nekādiem faktiem vai loģikai,” viņš uzsvēra.
Pēc ministra domām, kultūra, mantojums un atmiņas “arī ir kara zona, kurā imperiālisms cenšas sasniegt savus mērķus”.
“Mans kā kultūras ministra pienākums ir nepieļaut šo ļaunprātīgo mērķu sasniegšanu, nepieļaut šo tēmu izkropļošanu ne Lietuvā, ne arī starptautiskajā telpā,” sacīja Kairis.
Vēlāk ministrs žurnālistiem pastāstīja, ka par šo uzzinājis no plašsaziņas līdzekļiem.
Pēc Krievijas meklēto personu saraksta publicēšanas Lietuvas ārlietu ministrs Garbrieļus Landsberģis (Garbrielius Landsbergis) Lietuvas plašsaziņas līdzekļiem pastāstīja, ka pirmo reizi par to dzirdējis, vēl atrodoties parlamenta Ārlietu komitejas sēdē.
Vaicāts par tajā iekļautajiem lietuviešiem, viņš atbildēja: “Tā ir pilnīgi jauna informācija. Ja mums būtu šādas iespējas, būtu jāpārbauda tās autentiskums… Cik man zināms, tā nāk no noplūdušas datubāzes, tā nav oficiāla informācija,” otrdien, 13.februārī, Lietuvas parlamenta Seimā žurnālistiem sacīja Landsberģis.
Pēc viņa vārdiem, tas ir “politisks novērtējums,
sava veida atlīdzība cilvēkiem, kuri atbalsta Ukrainu un atbalsta labā cīņu pret ļaunumu”.
Tomēr ārlietu ministrs brīdināja, ka personām, kas iekļautas meklēto personu sarakstā, tas jāuztver nopietni un attiecīgi jāplāno un jāpielāgo savi ceļojumi.
“Kaut vai tikai tāpēc, ka dažas trešās valstis var izlemt izpildīt Krievijas aresta orderi,” viņš uzsvēra.
Bijušais Viļņas mērs Remigijs Šimašus apgalvo, ka viņš ir bijis sarakstā jau vairākus gadus, pirms sākās Kremļa vērienīgais karš Ukrainā.
“Kremlim nepatīk ne tas, kā es izturējos pret viņu delegāciju Cilvēktiesību padomē Ženēvā, ne tas, ka nojaucu padomju pieminekļus Viļņā, ne tas, ka man izdevās atteikties no Maskavas nama projekta Viļņā, ne tas, ka es apmuļķoju viņu vēstnieku, kad viņš mani uzaicināja uz okupēto Krimu…” Šimašus rakstīja sociālajā tīklā “Facebook”.
Tikmēr aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks par šīm ziņām neraizējās, sakot, ka viņš noteikti nedomājot ceļot uz Krieviju.
“Taču tiem, kas ir nonākuši režīma redzeslokā, būtu rūpīgi jāplāno savi ceļojumi…
Civilizētas starptautiskās institūcijas akli neseko Krievijas vēlmēm – Interpols zina šos Krievijas trikus, un, protams, neviens no normālām valstīm, ne autoritārām, ne totalitārām, nekādas Krievijas prasības nepildīs,” viņš teica Lietuvas medijiem.
Tomēr Lietuvas prese norāda, ka Latvijai ir bijusi nepatīkama šāda veida pieredze.
Bijušais Latvijas parlamenta Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, pārliecināts padomju pieminekļu nojaukšanas atbalstītājs, ierodoties strādāt Kirgizstānā kā vieslektors, bijis spiests bēgt no valsts ar augsta līmeņa diplomātu palīdzību, kad izrādījies, ka viņu meklē vietējā policija.
Krievijas meklēto personu sarakstā ir arī Viļņas domes Vēsturiskās atmiņas komisijas priekšsēdētāja Kamile Šeraite-Gogeliene (Kamilė Šeraitė-Gogelienė), Viļņas domes deputāte Violeta Podolskaite (Violeta Podolskaitė), bijušie Viļņas domes deputāti Žilvins Šilgals (Žilvinas Šilgalis), Vītauts Kašeta (Vytautas Kašeta) un Mants Stulgaitis (Mantas Stulgaitis), kā arī Klaipēdas vicemēra Vaida Raugele (Vaida Raugelė), bijušais administrācijas direktors, tagad domes loceklis Sauļus Budins (Saulius Budinas), bijušais Klaipēdas mērs, sociāldemokrāts Vītauts Grubļausks (Vytautas Grubliauskas) un bijušais vicemērs Arvīds Cesulis (Arvydas Cesiulis), kā arī tiesneši, kas pieņēma lēmumu 13.janvāra lietā, piemēram, Ainora Kornēlija Macevičiene (Ainora Kornelija Macevičienė), Virgīnija Pakalnīte-Tamošūnaite (Virginija Pakalnytė-Tamošiūnaitė) un Artūrs Šumsks (Artūras Šumskas) un advokāts, bijušais ģenerālprokurors Simonas Slapšinsks (Simon Slapšinskas) arī ir iekļauti.
