Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Kad 2017.gadā Viļņā sākās ikgadējais “Brīvās Krievijas forums”, kurā prominentākie Krievijas opozīcijas aktīvisti TV kameru priekšā tikās ar Lietuvas A līmeņa politiķiem, neviens nenojauta, ka cilvēks, profesionāls GRU (Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes) slepkava un daudzu Rietumeiropas skaļo slepkavību un sprādzienu organizators, sēdēja turpat rokas stiepiena attālumā no Lietuvas modernās valsts pēc 1990.gada prezidenta Vītauta Landsberģa (Vytautas Landsbergis).
Laikraksts “The Insider”, kas izvērsa šo stāstu, piemin, ka Ivans Žigarjovs, cilvēks, kurš pasākumā bija nofotografējies, sēžot blakus Landsberģim, atradās arī līdzās Garisam Kasparovam, vienam no Krievijas opozīcijas līderiem.
Izdevums vēsta, ka Žigarjovs ir veicis daudzus GRU organizētos briesmīgos darbus, no kuriem liela daļa ir bijušas slepkavības. Viņš esot draudzējies ar Sergeja un viņa meitas Jūlijas Skripaļu indētājiem. Viņu saindēšana ir zināma kā Solsberi indēšana – neveiksmīgs slepkavības mēģinājums. Sergejs Skripaļs, bijušais Krievijas militārais virsnieks un dubultaģents britu izlūkdienestā Anglijas pilsētā Solsberi, un viņa meita, tika saindēti ar nervus paralizējošo vielu “Novičok” un vairākas nedēļas pirms izrakstīšanas kritiskā stāvoklī pavadīja slimnīcā.
Izdevums arī norāda, ka Žigarjovs ir piedalījies teroristu uzbrukumos Bulgārijā un Čehijā, kur tika uzspridzinātas munīcijas noliktavas.
Protams, ka biogrāfiskie dati tikuši veikli slēpti un aizstāti ar iespaidīgu CV,
kur viņš figurē kā kaismīgs cilvēktiesību aktīvists, kā arī viņš esot iesaistījies ASV finansēta fonda darbībā Krievijā, pateicoties kuram, viņš saņēma rekomendāciju piedalīties 2017.gada “Brīvās Krievijas forumā” Viļņā, kā arī Lietuvas vīzu.
“Tas ir absurds. No vienas puses, es saprotu, ka gadās dažādi drošības pārkāpumi un ka tie, iespējams, ir neizbēgami. Mani kā politiķi bieži lūdz fotografēties. Gan ar cilvēkiem, kurus es tik tikko pazīstu, gan ar tādiem, kurus es vispār nepazīstu. Vai man būtu vispirms jāpārbauda personas dati, vai jānoraida lūgums, pat ja tas nāk no šķietami pieklājīgas personas? Es teiktu, ka divdomīgas situācijas, kurās iesaistīti politiķi dažādās fotosesijās, ir izplatītas. Taču šī, kurā iesaistīts profesors (Vītauts Landsberģis – L.J.), ir pavisam cits stāsts. Kā šī persona vispār varēja tikt cauri Lietuvas Valsts drošības departamenta (VSD) pārbaudei? Viņš to izdarīja – departaments smagi kļūdījās. Šīs kļūdas iznākums varēja beigties traģiski profesoram un Lietuvas reputācijai,” aģentūrai BNN sacīja Lietuvas opozīcijas “Zemnieku un zaļo savienības” (LVŽS) deputāts Daiņus Ķepenis (Dainius Kepenis).
Viņš uzskata, ka VSD galvai sakarā ar šo faktu atklāšanu būtu jāatkāpjas no amata.
Ķepenis arī neizslēdz, ka valdošā “Tēvzemes savienība” to izmanto kā savas priekšvēlēšanu kampaņas startu – Lietuvā šogad notiks prezidenta, Eiropas Parlamenta un parlamenta vēlēšanas.
Aģentūras BNN uzrunātais Audrjus Butkevičs (Audrius Butkevičius), jau brīvās Lietuvas valdības aizsardzības ministrs, atbildot uz lūgumu komentēt Landsberģa gandrīz-vai-slepkavību, jokoja: “Kremlis bija nolēmis vairs lieki neizšķiest nervus paralizējošo vielu “Novičok”.”
“Ja Krievija būtu pieņēmusi skaidru lēmumu par vielas izmantošanu šajā gadījumā, tā tiktu izmantota. Bet, tā kā tā netika izmantota, es domāju, ka Kremlis nepievērš uzmanību Landsberģa teiktajam,” viņš teica.
Landsberģis, “tv3.lt” lūgts komentēt šo atklājumu, bija kodolīgs: “Tikai tāpēc, ka uz šīm sēdēm var sūtīt ļoti sliktus cilvēkus, mums nevajadzētu tās organizēt vai ko? Es nedomāju, ka pastāv tāda problēma, un neļaut piedalīties nevienam no Krievijas – nevienam, jo viņš varētu būt slepkava, – tas neizklausās pareizi”.
Viņš piebilda: “Jā, mēs dzīvojam šādā pasaulē, mums ir šāds kaimiņš.”
“The Insider” publikācija, kuras līdzautori ir slaveni pētnieciskās žurnālistikas žurnālisti Maikls Veiss (Michael Weiss), Kristo Grozevs (Christo Grozev) un Romāns Dobrohotovs (Roman Dobrokhotov), atklāja vairāku GRU aģentu identitātes, kuri zināmi saistībā ar vairākiem teroristu uzbrukumiem Eiropā.
Viņu ziņojumā apgalvots, ka Ivans Žigarjovs savā oficiālajā biogrāfijā vairākkārt mainījis savu dzīves aprakstu. Kādā dzīves posmā viņš bijis ģeologs, kas meklēja jaunus ūdens resursus, pēc tam viņš pārtapis par cilvēktiesību aktīvistu, kuram patika no Krievijas emigrējušo opozīcijas pārstāvju sabiedrība.
Dzimis un uzaudzis padomju virsnieka ģimenē Austrumvācijā,
Ivans Žigarjovs dienēja Krievijas armijas specdienestos. Saskaņā ar “The Insider” apkopoto informāciju viņš vismaz kopš 2015.gada ir brīvi ceļojis pa Eiropas Savienību, kur viņa ceļi krustojušies ar topošajiem Skripaļa indētājiem Miškinu un Čepigu, un kopā ar Čepigu viņš 2016.gadā devies komandējumos uz Minheni un Berlīni. Vēl divus gadus vēlāk viņš apmeklēja Francijas Alpus pie Šveices un Itālijas robežas, kur atradās GRU slepenā bāze.
“Kā Krievijas militārās izlūkošanas virsnieki viņi nodarbojas ar sabotāžu, indēšanu, uzbrūk cilvēkiem un objektiem. Manuprāt, šis ir visbīstamākais brīdis visā šajā vēsturē,” “LRT.lt” citē informācijas kara ekspertu Neriju Maļukeviču (Nerijus Maliukevičius).
Pēc viņa teiktā, Žigarjovs bija apmācīts nogalināt, un Viļņā viņam, iespējams, bija uzdevums izspiegot un vākt informāciju par Krievijas opozīciju.
“Tomēr, ja Putina rīkojums būtu bijis daudz nopietnāks, neviens viņu nebūtu apturējis,” viņš piebilda.
Lietuvas parlamenta (Seima) Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Laurins Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas) uzskata, ka potenciālā slepkavas iekļaušana pasākuma viesu sarakstā ir satraucoša.
“Iekļaut šādus cilvēkus savā dalībnieku pulkā. Es to uzskatu arī par komunikācijas problēmu… acīmredzot trūka rūpīgas pārbaudes,” viņš teica.
Bet vai Lietuvas iestādes ir gatavas novērst šādus gadījumus?
“Lielākā problēma ir tā, ka Krievijas spiegs var viegli iegūt Šengenas vīzu jebkur Eiropā, un ar to arī ceļš uz Lietuvu ir atvērts… Bet mēs nedrīkstējām pieļaut, ka viņš piedalās šādā pasākumā, nedrīkstējām pieļaut, ka viņš tuvojas mūsu līderiem, Krievijas opozīcijas līderiem, bija jānovērš sabotāža,” uzskata Kasčūns.
Viens no “Brīvās Krievijas foruma” organizatoriem Ivans Tjutrins TV3 ziņām pastāstīja, ka organizatori vienmēr pārbauda dalībnieku biogrāfiju, ierakstus sociālajos tīklos, un, pēc viņa teiktā, Žigarjovam esot bijušas nepieciešamās rekomendācijas.
“Šim cilvēkam bija zināma reputācija, kas aktīvistu rindās bija nostiprinājies jau diezgan sen, vairākus gadus pirms foruma. Un, kad viņš pieteicās, viņam bija diezgan pamatīgas rekomendācijas. Kad mēs piezvanījām un pajautājām, vai tāds aktīvists ir, saņēmām atbildi: “Jā, ir tāds aktīvists,” paskaidroja Ivans Tjutrins.
Tiek ziņots, ka Žigarjovs iesniedza divas rekomendācijas vēstules.
“The Insider” rīcībā nonākušie “Brīvās Krievijas foruma” ieraksti liecina, ka aģents Viļņā ieradās 3.decembrī ar automašīnu kopā ar diviem citiem “Brīvās Krievijas foruma” dalībniekiem – cilvēktiesību aktīvistiem no Ziemeļkaukāza Ruslanu Kambijevu un Rasulu Kataganovu.
Pēc pirmā brauciena uz Viļņu 2017.gadā Žigarjovs esot reģistrējies nākamajām piecām “Brīvās Krievijas foruma” sanāksmēm, regulāri pieprasot ceļa un viesnīcas izdevumu atmaksu, kā arī ielūguma vēstules Šengenas vīzas saņemšanai.
Neraugoties uz to, ka GRU aģents nekad nav saņēmis atlīdzību, viņš regulāri apmeklējis “Brīvās Krievijas foruma” sanāksmes Viļņā un vienā no tām pat pieteicies kā brīvprātīgais dalībnieks trīs darba grupās, tostarp tā dēvētajā “Putina sarakstā”. Tās mērķis bija izveidot Krievijas režīma oligarhu un politisko tuvinieku sarakstu, uz kuriem būtu attiecināmas Rietumu sankcijas.