Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Viļņas un Berlīnes stīvēšanās par Vācijas armijas brigādes pastāvīgu izvietošanu Lietuvā ir palikusi vēl saspringtāka pēc tam, kad Lietuvas ārlietu ministrs devis mājienus par citu partneru meklēšanu.
Partijas Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti (TS-LKD) priekšsēdētājs, Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) publiskojis ultimātam līdzīgu paziņojumu, ka gadījumā, ja Vācija vilcināsies ar lēmuma pieņemšanu un novels visu atbildību uz NATO, Viļņa meklēs «partnerus, kas var to paveikt», tas ir, var izvietot pastāvīgo brigādi Lietuvā.
Berlīne norādījusi, ka karavīri rotācijas kārtībā ieradīsies Lietuvā uz mācībām, un uzbrukuma gadījumā būs gatavi ierasties desmit dienu laikā. Landsberģis kategoriski noraidīja šādu pieeju:
«Ja no partneriem ir nācis skaidrs solījums uzbrukuma gadījumā no pirmās sekundes aizstāvēt katru Lietuvas zemes centimetru, tad «desmit dienu laikā» nedarbojas. Desmit dienu laikā mēs jau varam būt pozīcijā, kurā jāatkaro mūsu zeme soli pa solim. Desmit dienu laikā šeit var atkārtoties Buča.»
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss (Boris Pistorius) tomēr saglabāja savu nostāju, un vizītē Lietuvā 7.martā sacīja: «Tas nav atkarīgs no tā, kurš to vēlas, vai kurš vēlas nodrošināt palīdzību, tas ir atkarīgs no NATO.» Pistoriuss norādīja, ka ir nepieciešama arī atbilstoša infrastruktūra, tostarp dzīvesvieta karavīriem un viņu ģimenēm. Viņš uzsvēra, ka brigādē ir apmēram pieci tūkstoši karavīru, kā arī vairāki militārās tehnikas bataljoni.
Landsberģa nepacietīgais sašutums vainagojās ar diezgan dusmīgu paziņojumu: «Ja, dzirdot Lietuvas nostāju, mūsu partneri paziņo «atvainojiet, mēs neaprēķinājām savas spējas, varbūt mēs nemaz nevaram, varbūt mēs to nedarīsim», tad mums ir jālūkojas pēc partneriem, kas spēj atrasties Lietuvā un palīdzēt mums rūpēties par drošību.»
Ministra paziņojums izsaucis sašutumu dažos opozīcijas deputātos. Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas dalībniece Dovile Šakaliene (Dovilė Šakalienė) norādīja, ka ultimāts un ministra paģērošais tonis, apšaubot vācu apņēmību, ir destruktīvs un nepalīdz Lietuvas interesēm. «Vācijas aizsardzības ministra reakcija bija tāda, jo spiediens no konservatīvo līdera puses uzreiz dot atbildes vai risinājumus nav loģisks, jo līdz šim Lietuva vienmēr ir kavējusies ar infrastruktūras projektiem. Un jautājums par vācu karavīru izmitināšanu nav citādāks. Tādēļ, ja vēlamies, lai vācieši šeit ierodas, mums ir jāsagatavo vieta viņu uzņemšanai,» deputāte sacīja Lietuvas medijam lrytas.lt.
Saskaņā ar deputātes teikto, Vācijas politiķi varētu nebūt apmierināti, redzot Lietuvā jau dienošo vācu karavīru sadzīves apstākļus.
Viņa piezīmēja: «Tātad, mēs neesam spējuši padarīt viņu uzturēšanos kaut attāli pienācīgu, bet vācieši mūs nepameta, pat dzīvojot svelmē bez gaisa kondicionieriem… Viņi turējās pie solījumiem.» Landsberģis jau iepriekš norādījis, ka Viļnai jāturas pie solījumiem un jāizveido atbilstoša infrastruktūra sabiedroto karavīru izmitināšanai, pat ja Vācija tomēr nesūtīs savu brigādi uz Lietuvu.
BNN uzrunāja Seima deputātu Arvīdu Počus (Arvydas Pocius), kurš norādīja, ka nevēlas komentēt Landsberģa teikto par «citiem partneriem», kas varētu divpusējās vienošanās rezultātā izvietot savu karaspēku Lietuvā. Počus sacīja: «Šis jautājums uzjunda emocijas un tas ir ļoti saprotami, jo uz spēles ir mūsu aizsardzība. Es saprotu, kādēļ ministrs izklausījās tik uzstājīgs.» Viņš arī uzsvēra infratsruktūras jautājumu:
«Brigādē ir septiņi vai astoņi bataljoni, un mēs runājam par vairākiem tūkstošiem karavīru. Tomēr mēs ātri virzāmies uz priekšu nepieciešamo ēku būvniecībā. Turklāt es ticu, ka ārkārtas gadījumā Vācijas brigāde šeit nonāktu ļoti ātri. Mēs par to esam vienojušies.»
Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Laurīns Kašcūns (Laurynas Kasčiūnas) cer, ka gala lēmums tiks pieņemts šovasar NATO samitā, kas norisināsies Viļņā. Viņš sacīja: «Krievijas plāni stiprināt tās rietumu kara apgabalu nozīmē, ka tiks izvietotas papildus divīzijas, un tā nostiprināsies pret Baltijas valstīm un ziemeļvalstīm, kas savukārt liek mums domāt par aizsardzību un reģiona nostiprināšanu, lai stātos pretī Krievijas plāniem.»
Arī Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) norādīja uz valsts sarežģīto ģeogrāfisko izvietojumu: «Lietuva atrodas starp Baltkrieviju, kas ir zaudējusi savu militāro neatkarību, un Kaļiņingradu. Neapšaubāmi, Baltijas aizsardzības stratēģija nevar būt vērsta tikai uz nostiprināšanos, šeit ir jāatrodas arī spēkiem, uz kuriem var paļauties. Tas ir nepieciešams mūsu atrašanās vietas dēļ.»
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) informēja, ka gadījumā, ja Lietuvas un Vācijas savstarpējās diskusijas tiks paceltas NATO līmenī, Lietuva norādīs, ka drošības situācija reģionā nevis uzlabojas, bet gan pasliktinās. Viņš sacīja: «Vācijas kanclera un Lietuvas prezidenta parakstītās vienošanās paliek spēkā, un abas puses to ir apstiprinājušas. Saziņā iekļauta iespēja pilnībā izvietot visu brigādi, vienkārši nav norādīts konkrēts laiks. Es neredzu iemeslu dramatizēt, mums vienkārši jāturpina strādāt.»
Lasiet arī: Landsberģis: Rietumi joprojām nezina, kādai jābūt Ukrainas uzvarai
