Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Pēc Donalda Trampa (Donald Trump) atgriešanās Baltajā namā daudzi Lietuvā brīnās, ko šoreiz sagaidīt no republikāņu miljardiera. Lielākā daļa Lietuvas politiķu, šķiet, izmanto piesardzīgo “nogaidīsim, tad jau redzēs” taktiku, jo īpaši attiecībā uz Trampa nostāju par notiekošo karu Ukrainā. Viņi nav droši par to, kā viņa politika varētu ietekmēt reģionālo drošību un Lietuvas intereses.
“Viņa prezidentūras sākums gandrīz nevienu neatstāja vienaldzīgu. Vieni svin, citi pat raud, bet neviens nav palicis neskarts. Tomēr viens ir skaidrs – Amerika ir pirmā, un tāpat arī amerikāņi, kas var nepatikt tiem, kuri agrāk uzskatīja, ka tai ir visnotaļ starptautiski iesaistīta. Politiskais svārsts ir skaidri novirzījies no kreisās uz labo pusi,” BNN uzsvēra ģenerālis un bijušais Lietuvas aizsardzības virspavēlnieks Valds Tutkus (Valdas Tutkus).
Lietuvas līderi netika oficiāli uzaicināti apmeklēt janvārī notikušo ASV jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa inaugurāciju. Tomēr pasākumā piedalījās trīs lietuvieši: Eiropas Savienības (ES) vēstniece ASV Jovita Neļupšiene (Jovita Neliupšienė), “Avia Solutions Group” īpašnieks Gedimins Žiemelis (Gediminas Žiemelis) un Lietuvas vēstniece ASV Audra Plepīte (Audra Plepytė).
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) pauda optimismu par ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurāciju,
uzsverot potenciālu stiprināt ilggadējo ASV un Lietuvas draudzību un attīstīt divpusējo sadarbību.
“Lietuva arī turpmāk būs nelokāms un uzticams ASV sabiedrotais. Tā ir gatava sadarboties ar ASV, lai veicinātu ilgtspējīgu un taisnīgu mieru visā pasaulē, tostarp Ukrainā. No 2026. līdz 2030. gadam Lietuva plāno atvēlēt aizsardzībai līdz 6 % no IKP. Šīs investīcijas uzlabos apstākļus sabiedroto spēku, tostarp ASV rotācijas bataljona, izvietošanai Lietuvā un atbalstīs turpmāku sadarbību aizsardzības rūpniecības un ieroču iepirkumu jomā,” paziņoja prezidenta kanceleja.
Iepriekš Nausēda kritizēja Donalda Trampa komentārus par iespējamu Grenlandes pārņemšanu savā kontrolē, nosaucot šādus izteikumus par “nepieņemamiem” un uzsverot suverenitātes ievērošanas nozīmi.
Premjerministrs Gintauts Palucks (Ginautas Paluckas) pauda optimismu, ka Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā nekaitēs Viļņas attiecībām ar ASV administrāciju.
“No pirmajiem signāliem redzam, ka jaunā ASV administrācija nopietni izturas pret divpusējo sadarbību,” intervijā “LRT TV” paziņoja Palucks.
Viņš uzsvēra, ka attiecības ar jauno ASV administrāciju tiek “ veidotas ļoti intensīvi”, izmantojot diplomātiskos kanālus un tiešu politiķu komunikāciju.
“Tiek pieliktas visas pūles, lai ātri un rūpīgi izprastu jaunās ASV administrācijas un jaunā prezidenta nostāju dažādos jautājumos. Visa Eiropa lasa starp rindiņām un mēģina interpretēt to, ko dažkārt saka Trampa kungs,” atzīmēja Paluckas.
Premjerministrs atzina, ka sākotnēji bija radušās bažas par ASV nostāju attiecībā uz Ukrainu un notiekošo karu, taču viņš atzīmēja, ka šajās jomās vērojamas uzlabojumu pazīmes.
“Mēs redzam, ka pēc inaugurācijas šīs pozīcijas kļūst arvien līdzsvarotākas vai normalizējas. Esmu pārliecināts, ka mums arī turpmāk būs ciešas attiecības ar ASV,” viņš piebilda.
Pēc Valda Tutkus teiktā, Donalds Tramps “ne tikai runāja, bet arī nekavējoties sāka rīkoties Amerikas iedzīvotāju labklājības virzienā”.
Kopš viņa inaugurācijas 20. janvārī prezidents Donalds Tramps ir izdevis vairākus nozīmīgus rīkojumus, kas ir mainījuši dažādus ASV politikas aspektus.
Viļņā (Lietuvā) bāzētās ideju laboratorijas “Austrumueiropas studiju centrs” direktors Lins Kojala (Linas Kojala) uzskata, ka prezidents Tramps pagaidām konsekventi seko pieejai, ko viņš formulēja savā pirmajā stāšanās amatā dienā – šķērslis miera sarunām ir nevis Ukraina, bet Krievija.
22.janvārī Tramps publiski aicināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu noslēgt miera līgumu ar Ukrainu, brīdinot, ka Maskavai draud sankcijas un muitas tarifi, ja tā nenovērsīs karu.
Tomēr ASV prezidents izvairījās komentēt, vai viņš turpinās sava priekšgājēja Džo Baidena (Joe Biden) politiku, kas paredzēja sniegt Ukrainai militāru palīdzību.
“Ja tas tā ir, tad dabisks turpinājums būtu rast veidus, kā izdarīt spiedienu uz Kremli. Stingrākas sankcijas, tarifi un citi spiediena veidi šķiet loģiski nākamie soļi. Ievērojamu daļu vainas pašreizējā situācijā var attiecināt arī uz Ukrainas ne vienmēr efektīvo diplomātiju,” savā “Facebook” ierakstā atzīmēja Kojala.
Pēc Kojalas domām, īpaši ievērības cienīgs ir tas, ka Tramps acīmredzami atzīst Krievijas ievainojamību.
“Tas ir kā svaiga gaisa malks salīdzinājumā ar ilggadējo naratīvu par Krievijas nesalaužamo sistēmu un Rietumu šķietamo vājumu. Kremlis vēlas to pārvērst par “pašpiepildījušos pravietojumu”, taču Trampa retorika to apstrīd,” viņš sacīja.
Neraugoties uz pozitīvajām izmaiņām retorikā, Kojala brīdina, ka nevajadzētu izdarīt pāragrus secinājumus. Viņš norādīja, ka Baidena administrācija ir atstājusi neizmantotus četrus miljardus ASV dolāru Ukrainas militārajai palīdzībai paredzētajiem līdzekļiem, kuriem tagad var piekļūt Trampa administrācija. Tomēr šī summa ir salīdzinoši neliela un nepietiekama ilgstošam atbalstam.
Lai turpmāk sniegtu palīdzību, būs nepieciešams Kongresa apstiprinājums, kas varētu izrādīties sarežģīti. Turklāt Tramps jau ir apturējis visas starptautiskās palīdzības programmas, arī Ukrainai paredzētās, uz 90 dienām.
Alvīds Medalinsks (Alvydas Medalinskas), pazīstams lietuviešu politikas analītiķis, kurš jau 30 gadus aktīvi interesējas par Krieviju un Ukrainu, pēc Trampa inaugurācijas savā “Facebook” ierakstā norādīja, ka starptautiskā politika “arvien vairāk pārvēršas” par posmu, kurā viena līdera pareizi lēmumi var novērst autoritāru režīmu ekspansiju vai pat novest pie Putina režīma sabrukuma pēc Baidena administrācijas vājās politikas.
“Tomēr nepareizi soļi var vēl vairāk vājināt Rietumus. Sliktākais ir tas, ka ne mēs, ne Ukraina pilnībā nezinām, kādi būs šie soļi un kādā virzienā tie tiks sperti. Starptautiskā politika ir kļuvusi par ticības jautājumu: vai Tramps spers pareizos soļus, vai arī viņš spers nepareizos soļus,” retoriski jautā Medalinsks.
Pēc Trampa inaugurācijas runas noskaņojums Ukrainā ir daudz piesardzīgāks nekā Lietuvā, viņš novērojis.
“Es arī uzskatu, ka Trampa politikā attiecībā uz Putinu, Ukrainu un Eiropas drošību ir daudz nezināmo. Nopietni jautājumi rodas arī NATO sabiedrotajiem Eiropā. Vai viņiem izdosies turēties kopā kā līdzvērtīgiem partneriem, vai arī katra valsts atsevišķi meklēs veidus, kā pieskaņoties Trampa pozīcijām?” spriež analītiķis.
Mīkola Romera Universitātes politologs Sauļus Spurga (Saulius Spurga) uzskata, ka Trampa atgriešanās ir “viens no izšķirošajiem mirkļiem vēsturē, kas iezīmē fundamentālas pārmaiņas politiskajā laukā”.
Pēc viņa domām, vērtējot Trampa pirmās dienas Baltajā namā, ASV ekonomiskā politika mainās, oligarhi nostiprina varu un prezidentam pietuvinātās personas iegūst ietekmi. Analītiķis ir nobažījies arī par amerikāņu lielo neuzticību vēlēšanām, sabiedrības polarizāciju, kā arī ASV kā demokrātiska līdera pagrimumu.
“Vairākas desmitgades, īpaši pēc Otrā pasaules kara, ASV tika uzskatīta par demokrātijas paraugu un pasaules mēroga piemēru. Tagad tā vairs nav.
Ar nemieriem valsts iekšienē, sabiedrības polarizāciju un prezidenta nedemokrātiskiem paziņojumiem ASV ir zaudējusi šo statusu. Turklāt, atkāpjoties no pasaules līdera lomas, ASV ir piekāpusies tādām lielvarām kā Ķīna un Krievija. Šī atkāpšanās ir paātrinājusi demokrātijas eroziju daudzās pasaules valstīs,” “Žinių radijam” apgalvoja Spurga.
Klaipēdas rajona padomes deputāte Audrone Balnioniene (Audronė Balnionienė) BNN komentēja, ka Donalda Trampa solījums 24 stundu laikā izbeigt karu Ukrainā, šķiet, ir bijis tikai priekšvēlēšanu solījums.
“Kā liberāle esmu nobažījusies par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem ASV, īpaši attiecībā uz imigrantiem un citām minoritātēm,” paziņoja Balnioniene, paužot bažas par iespējamām politikas izmaiņām Trampa administrācijas vadībā.
Uzņēmējs no Rietumlietuvas Ēvalds Petrausks (Evaldas Petrauskas) sacīja, ka ir ieinteresēts vērot, kā Donalda Trampa vadībā risināsies gaidāmie “nodokļu kari”, lai gan viņš bažījas, ka Eiropa varētu būt zaudētāja pozīcijā.
“Jebkurš karš ir slikts, pat tirdzniecībā. Es patiešām ceru, ka karš Ukrainā drīz beigsies, tagad, kad pie varas ir Tramps,” Petrausks sacīja BNN.
