Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Lietuvas Seims šonedēļ pieņēmis lēmumu apstiprināt likumu, kas aizliedz totalitāro un autoritāro režīmu un ideoloģiju slavināšanu publiskās vietās. Šis likums uzliks par pienākumu visām pašvaldībām visā Lietuvā demontēt padomju režīma pieminekļus.
Otrdien, 13.decembrī, 103 Seima deputāti balsoja par desovetizācijas likuma pieņemšanu, un tikai seši atturējās.
Likums ne tikai dos legālu pamatu novākt padomju laika pieminekļus un skulptūras, bet arī liks mainīt ielu un citu objektu nosaukumus, kuri šobrīd atsaucas uz Krievijas reālijām vai padomju varoņiem. Tomēr prasība neattieksies uz muzejiem, bibliotēkām un arhīviem, kas organizēs izstādes, lai informētu sabiedrību par totalitāro un autoritāro režīmu būtību un izdarītajiem noziegumiem. Tāpat padomju režīma objektus varēs izmantot izglītībā, zinātnē, profesionālajā mākslā un kolekcionēšanas vajadzībām.
Mikola Romera universitātes asociētais profesors Vītauts Dumbļausks (Vytautas Dumbliauskas) BNN teica, ka viņš gadīja šo likumu, bet būs nepieciešami vēl daudzi gadi un vairākas paaudzes, lai atbrīvotos no padomju mantojuma. «Jau iepriekš ir tikuši pieņemti desovetizācijas likumi, bet šis skar pēdējos notikumus, ar to domājot karu. Es šo likumu noteikti uztveru pozitīvi. Ir ļoti bēdīgi, ka Lietuvas ielas un skolas tik ilgi nesušas padomju varoņu vārdus. Līdz ļoti nesenam laikam,» viņš uzsvēra. Profesors piebilda: «Es domāju, ka karš turpināsies arī 2023.gadā – ukraiņi neapstāsies, kamēr nebūs atgrieztas visas teritorijas, ko Krievija ir okupējusi. Tāpēc mēs pieredzēsim arī Krievijas propagandas turpināšanos.»
Konservatīvo deputāte Paule Kuzmickiene (Paulė Kuzmickienė) sacīja, ka šis likums, kas aizliedz totalitāro un autoritāro ideoloģiju slavināšanu, ir patiesi demokrātisks, un sargās brīvību, cilvēcību un nacionālo identitāti, un centīsies iznīcināt ideoloģiju paliekas Lietuvā.
«Likuma skaļi nenosauktie mērķi ir ne mazāk svarīgi, tas ir, runāt un stāstīt, kam šīs piemiņas zīmes tika uzstādītas. Lai mēs labāk saprastu mūsu attiecības ar totalitārajiem režīmiem, saprastu, kā tie strādā, saprastu, kas bija to sadarbības partneri, ko tie darīja. Tas ir svarīgi arī tāpēc, lai saprastu, kas notiek Ukrainā,»
uzsvēra deputāte.
Kuzmickiene sacīja: «Totalitārie režīmi Lietuvā, tāpat kā citviet Eiropā, meklēja atbalstu un iespējas izplatīt savas idejas cilvēkos, nereti izmantojot mākslu, publisko telpu, objektus… Vissarežģītākais ir novērtēt atstāto mantojumu. Propagandas pārvarēšana – ar diskusijām, zināšanām, izpratni – tā ir būtiska daļa no desovetizācijas likuma... Es ticu, ka likums tam visam atvērs durvis.» Deputāte arī brīdināja: «Eiropā trūkst izpratnes par to, kādus noziegumus Padomju savienība pastrādāja okupētājās valstīs. Eiropas vēsturiskājā atmiņā postpadomju valstu iedzīvotāju nereti traumatiskā pieredze netiek pietiekami pieminēta, un nav pilnībā izprasta.»
Tomēr ir deputāti, kas uzskata citādi. Opozīcijas pārstāvis Petras Gražulis BNN sacīja, ka konservatīvo vadītā valdība ar pieņemtajiem aizliegumiem ir gājusi par tālu. Viņš sacīja: «Manuprāt, Lietuva tagad dara to pašu, ko Putins un Kremlis – aizliedz visu, atceļ jebkuru un jebko, kas viņiem nav tīkams. Bet, atšķirībā no Krievijas, mums ir demokrātija.
Tātad Lietuvas iedzīvotājiem būtu jādod iespēja pašiem izvēlēties – skatīties Krievijas TV kanālus, vai nē. Man šķiet, ka jaunais likums atgādina Padomju savienību, kad BBC vai Amerikas balss klausīšanās bija ārpus likuma.
Ukraiņi, kas dzīvo pie Krievijas robežas, joprojām dzird Krievijas propagandu vai redz tās TV kanālus, un tik un tā dedzīgi atbalsta Ukrainu un cīnās pret iebrucējiem. Īsumā, šis likums ir lieks, un tam ir mazs sakars ar demokrātiju.»
Daži plaši zināmi eksperti arī ir izteikušu bažas par Lietuvas vēlmi nodzēst pagātnes atliekas un krievu valodas ietekmi.
Politikas zinātnieks, Vītauta Dižā Universitātes asociētais profesors Andžejs Pukšto (Andrzej Pukszto) norāda, ka vietējo krievvalodīgo demonizēšana un pieņemšana, ka tie atbalsta Putinu, ir ļoti slidena taka. Viņš intervijā Lietuvas medijam LRT sacīja: «Šodienas pasaulē valoda ir līdzeklis, nevis mērķis.» Saskaņā ar Pukšto teikto, krievu valodas izņemšana no izglītības sistēmas tikai tikai vēl vairāk pakļaus Baltijas valstis Putina propagandai, kā arī pavērsīs to virzienā kritiku par minoritāšu tiesību pārkāpumiem.
Lietuvas zinātnieks un intelektuālis Toma Veclovs (Tomas Venclova), kas ir arī viens no Lietuvas Helsinku grupas dibinātājiem, ir aicinājis uzmanīties no visu krievu vainošanas viņu valdības noziegumos. Jautāts par ierosinājumu vairs nemācīt krievu valodu Lietuvas skolās, Venclovs teica: «Pat ņemot vērā, ka Krievija šobrīd ir ienaidnieks, ir jāprot ienaidnieka valoda.Otrā pasaules kara laikā vācu valoda tika mācīta amerikāņu un britu skolās, un pat Padomju Savienībā. Vācu valodas zināšanas bija neiazvietojamas frontē.»
Šobrīd Lietuvā ir spēkā likums, kas paredz administratīvo atbildību par nacisma un padomju simbolu lietošanu, izplatīšanu vai popularizēšanu. Šopavasar Lietuva aizliedza publisku oranži melnās Jura lentes un citu Krievijas simbolu izmantošanu. Aizliegums skar arī Z un V simbolisku izmantošanu, kas šobrīd tiek izmantoti kā pazīšanās zīme karā Ukrainā.
Publiska neatļautās simbolikas izmantošana var beigties ar sodu līdz pat 700 eiro apmērā privātpersonām un 1200 eiro sodu juridiskām personām.
Atbilstošās iestādes un vietējās pašvaldības būs tiesīgas izsvērt, vai objekts ir pakļauts jaunajam likumam. Novērtējumu iesniegs arī īpaši izveidota starpinstitucionāla komisija.
Desovetizācijas likumu vēl jāapstiprina Lietuvas prezidentam Gitanam Nausēdam (Gitanas Nausėda).
