Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Tāpat kā Igaunija un Latvija, arī Lietuva bija sašutusi un sadusmota par Ķīnas vēstnieka Francijā izteikumiem, kas ļāva noprast, ka vēstnieks apšauba ne tikai Ukrainas, bet arī citu savulaik padomju varas okupēto valstu suverenitāti, tostarp arī Baltijas valstu.
Atbildot uz jautājumu, vai viņš uzskata Krimas pussalu, ko Krievija anektēja 2014.gadā, par Ukrainas teritoriju, Lu Šaje 21.aprīlī sacīja, ka “starptautiskajās tiesībās šīm bijušās Padomju Savienības valstīm nav pat faktiska statusa, jo nav starptautisku līgumu, kas nosaka to statusu kā suverēnām valstīm”.
Nekaunīgās un draudīgās piezīmes satraukušas Lietuvas politiķus, politikas ekspertus un sabiedrību. Viļņas Universitātes docents Ļutaurs Gudzinskis (Liutauras Gudzinskas) sacīja: “Ķīnas diplomāts, kurš izteica šīs piezīmes, nav tikko darbu sācis jaunulis, bet gan ļoti pieredzējis diplomāts, tāpēc to nevar uztvert kā muldēšanu vai nejaušus izteikumus.
Tie paredzēti, lai pārbaudītu rietumu vienotību un sarkanās līnijas.
Tas noteikti ir satraucošs paziņojums, kas visticamāk atspoguļo ne tikai šī konkrētā diplomāta uzskatus, bet arī Ķīnas vadošo politiķu domas.”
Opozīcijas deputāts Daiņus Kepenis (Dainius Kepenis) izteica domu, ka šādi Ķīna raida spēcīgu signālu par pašreizējās pasaules kārtības apšaubīšanu. Viņš BNN teica: “Mēs dzīvojam būtisku pārmaiņu laikā, laikā, kad Ķīna aug par milzīgu spēku, kas vēlas mainīt pasaules kārtību, un tas ir kaut kas, uz ko iepriekš tiekusies Krievija. Un mēs varam novērot, ka ir arī citas valstis bez šīm divām, kuras pieprasa pasauli, kas būtu pretstats ASV vadītai pasaulei, piemēram, Dienvidāfrika un Brazīlija.” Saskaņā ar Kepeņa teikto, ja notiks pārmaiņas, tās radīs ģeopolitisku satricinājumu vilni. Viņš piebilda, ka mazām nācijām, kā Lietuvai, tā ir slikta zīme, kas parāda, ka smagi izcīnītā neatkarība joprojām ir ļoti trausla.
Pēc Ķīnas vēstnieka izgājiena Lietuvas Ārlietu ministrija drīz vien paziņoja, ka ir izteikusi protestu galvenajam Ķīnas diplomāta Lietuvā. Ministrijas paziņojumā presei bija sacīts: “Trīs Baltijas valstis tika pretlikumīgi okupētas. Likumu nevar izveidot uz noziedzīga pamata – tāds ir starptautisko likumu princips, kas nozīmē, ka nelikumīgās padomju okupācijas varas sabrukums iezīmēja Baltijas valstu suverenitātes turpinājumu.”
Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) norādīja: “Baltijas valstisuzaicināja Ķīnas pārstāvjus izskaidrot, vai ir mainījusies Ķīnas nostāja par neatkarību, un es arī vēlos atgādināt, ka
mēs neesam postpadomju valstis, mēs esam valstis, ko Padomju Savienība nelegāli okupēja.”
Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas)savukārt piezīmēja, ka šis gadījums liecina par nevienprātību Ķīnā attiecībā uz tās sadarbību un attieksmi pret Austrumeiropu.
Viļņas Universitātes profesors Ramūns Vilpišausks (Ramūnas Vilpišauskas) sacīja, ka saasinātās attiecības starp Ķīnu un ASV tagad izpaužas arī citos reģionos. Profesors sacīja: “Tas parāda, ka Ķīna un Krievija tiecas uz pasauli, kas sadalīta spēka un ietekmes sfērās, nevis pēc starptautiskajiem likumiem un normām. Ķīnieši rīko agresīvas mācības pie Taivānas, kuru amerikāņi ir apņēmušies aizsargāt. Eiropieši satraucas, ka konflikts Taivānā varētu novērst ASV, kas ir galvenā Ukrainas atbalstītāja, uzmanību no Eiropas. Mērķis ir iebiedēt rietumvalstis, lai tās būtu sašķeltas savā attieksmē pret Ķīnu.”
Svētdien, 23.aprīlī, pie Francijas ārlietu ministres Katrīnas Kolonnas (Catherine Colonna) vērsās Lietuvas un Eiropas Parlamenta parlamentāriešu grupa un aicināja pasludināt Ķīnas vēstnieku par nevēlamu personu. Eiroparlamentārietis Petrs Auštrevičs (Petras Auštrevičius) BNN pastāstīja: “Godīgi sakot, parakstot aicinājumu, es nebiju tik naivs, lai domātu, ka Francija pakļausies spiedienam un izraidīs vēstnieku. Tomēr politiskā reakcija, kādu parādījām, bija savlaicīga, un pat mani pārsteidza, jo reaģēja arī pats Borels. Jautājums par valstu robežām un neatkarību var būt ļaunu vēstoša zīme, Ķīnas politikas pazīme.”
Eiropas Savienības augstais komisārs ārlietās Žuzeps Borels (Josep Borrell) ierakstā Twitter nosauca Ķīnas vēstnieka piezīmes par nepieņemamām:
“Eiropas savienība var pieņemt, ka šādi paziņojumi neatspoguļo Ķīnas oficiālo politiku.”
Augošā skandāla priekšā Francija 23.aprīlī publiskoja paziņojumu, kurā bija apliecināta pilnīga solidaritāte visām aizskartajām valstīm. Ķīnas valdība 24.aprīlī paziņoja, ka tā respektē visu PSRS sastāvā iekļauto valstu suverenitāti. Pēc tam, kad Pekina uzsvēra, ka vēstnieka teiktais atspoguļo tikai viņa privāto viedokli, Landsberģis norādīja, ka jautājums ir “slēgts”. Ministrs 25.aprīlī paziņoja: “Domāju, ka nevajadzētu šo turpināt. Ķīna ir oficiāli izskaidrojusi notikuši, norādot, ka tas ir vēstnieka personīgais viedoklis. Šajā gadījumā jautājums ir atrisināts.”
Tomēr Landsberģis arī uzsvēra, ka vēstnieka piezīmes skaidri parāda, kādēļ Ķīnu nevar uztvert kā nopietnu starpnieku sarunās Ukrainā. Viņš Twitter rakstīja: “Ja kāds vēl brīnās, kādēļ Baltijas valstis neuzticas Ķīnai, kā miera nesējai Ukrainā, šeit ir tās vēstnieks, kurš uzskata, ka Krima ir Krievija un mūsu valstu robežām nav likumīga pamata.”
