Šausminošais noziegums Jēkabpilī liek sabiedrībai atgriezties pie konservatīvā spārna politiķiem netīkamā jautājuma: kāpēc Saeima joprojām atsakās ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu?
Šo dokumentu, sauktu arī par Stambulas konvenciju, sev kā saistošu ir pieņēmis Eiropas Padomes – un Eiropas Savienības – dalībvalstu vairākums. Latvijā “tradicionālo vērtību aizstāvji” – populistiski politiķi, reliģisko konfesiju vadība un “fundamentāliski” noskaņoti mediji – ir apzināti padarījuši Stambulas konvenciju par iedomātas “izvirtības un ģimenes graušanas” simbolu sabiedrības iebiedēšanai, par nepārkāpjamu “sarkano līniju”.
Tas, ka šī pozīcija ir pārņemta Kremļa režīma propaganda, nebūt nemazina tās aizstāvju kareivīgumu.
Kā jau ziņots, šonedēļ Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, TV3 intervēts, paziņoja, ka konvencijas ratificēšanai, ko no mūsu valsts pieprasa Eiropas Parlamenta nesenā rezolūcija, sabiedrībā nav atbalsta. Par to pats esot pārliecinājies, pirms vēlēšanām apbraukājot “teju katru Latvijas nostūri”. Nekādi sabiedriskās domas pētījumi, kas šo politiķa apgalvojumu apliecinātu, netiek minēti. Tāpat Smiltēns atsaucās uz ratifikācijas pretinieku argumentu, ka Latvijas likumos jau viss esot ietverts.
Retifikāciju aizstāvošās partijas Latvijas attīstībai vadītājs Juris Pūce 2017.gadā atsaucās uz aptauju, kurā ticis noskaidrots, ka ‘vidēji katra trešā Latvijas iedzīvotāja paziņu, radinieku vai draugu vidū ir kāda sieviete, kas ir cietusi vai cieš no vardarbības.
Vienlaicīgi 46,5% respondentu aptaujā norādījuši, ka neiejauksies ģimenES vardarbības gadījumos,
toreiz paziņoja liberālais politiķis.
Tas, ka atbalsta konvencijas ratificēšanai nav Saeimā, kurai tas būtu jādara, tika pārliecinoši uzrādīts ceturtdienas, 27.aprīļa, parlamenta sēdē: partijas Progresīvie priekšlikums Ministru kabinetam konvenciju nekavējoties virzīt parlamentam ratifikācijai netika iekļauts Saeimas darba kārtībā.
***
Centrs MARTA, kas sniedz atbalstu varmācības skārtam sievietēm un viņu bērniem, uzsver, ka Stambulas konvencija pēdējo desmit gadu laikā kļuvusi par polarizējošu starptautisko tiesību dokumentu, par ko sabiedrībā klejo daudzi mīti un maldinoša informācija. Tāpēc centrs vēlas šos mītus atmaskot un ir izveidojis informatīvo materiālu, kas adresē galvenos, neizpratni raisošos jautājumus.
MARTA šo materiālu izsūtīs Saeimas deputātiem, un aicina arī citus Latvijas iedzīvotājus to lejupielādēt un nosūtīt Saeimas un pašvaldību deputātiem. MARTA uzskata, ka tieši politiķu un amatpersonu atbildība ir skaidrot šos mītus vēlētājiem un sabiedrībai, nevis tiem pakļauties. Katra diena, kad valsts amatpersonas vilcinās ratificēt šo starptautiski atzīto rīku cīņai ar vardarbību, ir diena, kas rada vidi, kurā vardarbības upuriem mazinās uzticība valsts iestādēm. Katrā šādā dienā apdraudējums sieviešu un bērnu dzīvībām turpina pieaugt. Mītu un faktu par Stambulas konvenciju vizuālie materiāli ir pieejami šeit:
Mīti un fakti par Stambulas konvenciju
Stambulas konvencijas uzdevums un vienīgais mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušana, tādējādi veicinot dzimumu līdztiesību. Līdz ar to arī visi ar Stambulas konvenciju dalībvalstīm uzliktie pienākumi attiecas vienīgi uz Stambulas konvencijas piemērošanas jomu atbilstoši tās uzdevumam un mērķim.
Mīts 1: Stambulas konvencija ir ārzemju dokuments, ko mums uzspiež Eiropa
Fakts: Latvija bija viena no Stambulas konvencijas autorēm. Ratifikācija, kas ir pēdējais solis pēc parakstīšanas, un kas padarītu konvenciju saistošu, arī būs Latvijas varas iestāžu lēmums. Latvija ir Eiropas Padomes dalībvalsts kopš 1995.gada un 2011.gadā piedalījās Stambulas konvencijas sagatavošanā kā Eiropas Padomes dalībvalsts.
Mīts 2: Latvijā jau ir likumi pret vardarbību, un konvencija nav vajadzīga
Fakts: Līdz ar konvencijas ratificēšanu, vardarbības novēršana un apkarošana vairs nav individuālu politiķu gribas jautājums, bet gan valsts juridisks pienākums saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Ratificēšana ietver likumu maiņu, praktisku pasākumu īstenošanu un finansējuma nodrošināšanu, lai panāktu nulles toleranci pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Turklāt konvencija skaidri nosaka, ka vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē vairs nevar uzskatīt par privātu lietu, un ka valstīm ir jāieņem nostāja un jāveic pasākumi, lai novērstu vardarbību, aizsargātu upurus un sodītu vardarbības veicējus.
Mīts 3: Termins “gender” Latvijā ieviesīs jaunus dzimumus
Fakts: Jebkuru konvenciju adaptē vietējai valodai un tiesību terminoloģijai. Latvijas tiesību aktos jau pastāv jēdzieni “dzimums” un “dzimumu līdztiesība”. Dzimumu līdztiesība ir iestrādāta Satversmē kā viens no tās pamatprincipiem. Vienādas tiesības vīriešiem un sievietēm garantē arī Latvijas likumdošana un starptautiskās konvencijas, kurām mūsu valsts ir pievienojusies. Papildus tam, termins “gender” neaizstāj Konvencijā izmantotos terminus “sievietes” un “vīrieši”.
Mīts 4: Stambulas konvencija regulēs ģimenes dzīvi vai struktūru, un iznīcinās tradicionālo latviešu ģimeni
Fakts: Konvencijas mērķis nav regulēt ģimenes dzīvi vai ģimenes struktūru. Konvencija nesatur jēdziena “ģimene” definīciju un nenodibina un neveicina nekādu īpašu ģimenes attiecību veidu. Stambulas konvencijas mērķis ir izbeigt vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Konvencijas mērķis ir pārtraukt klusumu par vardarbību ģimenē, kas rada ciešanas upuru, tostarp bērnu, vidū. Patiesais drauds ģimenēm ir pati vardarbība, nevis pasākumi, kuru mērķis ir aizsargāt un atbalstīt tās upurus.
Mīts 5: Stambulas konvencija ir pretrunā ar reliģiskām tradīcijām Latvijā
Fakts: Konvencija neiejaucas reliģiskās normās. Taču tajā ir uzsvērts, ka kultūra, paražas, reliģija vai tradīcijas nevar kalpot kā attaisnojums vardarbībai. Stambulas konvenciju ir ratificējušas vairākas valstis ar spēcīgām reliģiskām tradīcijām, tostarp Serbija, Grieķija, Kipra, Melnkalne, Gruzija, Spānija, Sanmarīno, Itālija un Polija. Ir vērts atcerēties, ka saskaņā ar mūsu Satversmi, baznīca un reliģiskās organizācijas Latvijā ir nošķirtas no valsts. Tajā pašā laikā ikvienam Latvijā ir tiesības uz domas un reliģijas brīvību.
Mīts 6: Konvencija Latvijā ieviesīs viendzimuma laulības
Fakts: Stambulas konvencija nekādā veidā neregulē un nedefinē laulību vai kopdzīvi, un nenosaka prasības likumos noteikt viendzimuma pāru juridisko atzīšanu. Kā minēts iepriekš, konvencijas vienīgais mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušana, tādējādi veicinot dzimumu līdztiesību. Daudzas valstis, kas neatzīst viendzimuma laulības, jau ir ratificējušas konvenciju.
Mīts 7: Konvencija Latvijā ieviesīs ‘seksuālās orientācijas’ un ‘dzimumidentitātes’ terminus
Fakts: Stambulas konvencija nenosaka prasības likumos definēt dzimumidentitāti un seksuālo orientāciju. Augstākminētie termini ir ietverti konvencijā tikai ar mērķi neizmantot cilvēka seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti kā ieganstu, lai attaisnotu vardarbību. Tas jau šobrīd ir saskaņā ar Latvijas Satversmi, kas paredz, ka “cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas”. Latvijā diskriminācijas aizliegums saistībā ar seksuālo orientāciju vai dzimuma identitāti izriet arī no Krimināllikuma (150.panta pirmajā daļā), Patvēruma likuma (28.panta trešā daļa), Līguma par Eiropas Savienību (19.pants), Cietušo direktīvas (ieviesta 2015.gadā), ANO speciālā ziņotāja pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās un sodīšanas veidiem problemātiku 2016.gada ziņojuma.
Mīts 8: Konvencija pasargā tikai sievietes un paceļ tās priviliģētā statusā
Fakts: Stambulas konvencija ir vērsta uz sievietēm, jo tā aptver vardarbības veidus, no kuriem cieš tikai sievietes (piespiedu aborts, sieviešu dzimumorgānu kropļošana) vai ar kurām sievietes saskaras daudz biežāk nekā vīrieši (seksuāla vardarbība un izvarošana, vajāšana, seksuāla uzmākšanās, vardarbība ģimenē, piespiedu laulība, piespiedu sterilizācija). Tomēr konvencija mudina tās noteikumus piemērot visiem vardarbības ģimenē upuriem, tostarp vīriešiem un bērniem.
Mīts 9: Konvencija veicina citu valstu iejaukšanos Latvijas izglītības procesā
Fakts: Stambulas konvencija uzskata, ka izglītība ir svarīgs aspekts vardarbības pret sievietēm novēršanā, jo attieksme, pārliecība un uzvedības modeļi tiek veidoti ļoti agrīnā dzīves posmā. Taču Konvencija ļauj valstīm elastīgi izlemt pēc saviem ieskatiem, kad un kā risināt dzimumu līdztiesības, savstarpējas cieņas un nevardarbības jautājumus formālās vai neformālās izglītības iestādēs. Mērķis ir veicināt meiteņu un zēnu dabisko talantu un spēju attīstību, un paplašināt viņu izglītības, profesionālās un dzīves iespējas.
Lasiet arī: Diskusijas par Stambulas konvenciju noved deputāti līdz asarām
